Atklāta vēstule-feļetons Zbigņevam Stankevičam: nu, Stankevič, PAGAIDI
Strīdnieks Dundurs*22.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godātais kungs Stankevič! Par Saeimas un Zinātņu akadēmijas mietpilsoņu kacināšanu Jūs bar brašie pediņu un lesbiešu atbalstītāji. Tagad Jūs bāršu es. Kā teikts pazīstamajā multfilmā: “Nu, Stankevič, PAGAIDI!”
Ko Jūs iedomājaties?! Vai to, ka esat svētāks par pašu Romas Pāvestu? Vai Jūs esat dzirdējis, ka Pāvests katru dienu nosoda pederastijas izplatīšanos visā pasaulē? Vai tad Pāvests ir nosodījis Eiropas un pasaules valstu līderus – karaļus, karalienes, premjerus, kanclerus, prezidentus, kuri ir pieļāvuši savās zemēs pederastu laulības? Bet Dievs taču ir uzticējis Pāvestam kristiešu zemes!
Pirmā Kristus kareivja, par kādu sevi dēvē Pāvests, galvenais pienākums ir Kristus kārtības jeb Taisnīguma atjaunošana. Vai Pāvests to dara? Protams, nedara! Vai tamdēļ Pāvests dzīvo sliktāk? Taču ne! Kāpēc Jums būtu jāuztraucas par “dženderisma” izplatīšanos Latvijā, ja jau daudzās valstīs tas ir gandrīz norma? Eiropā un visā pasaulē taču pierada pie pederastu laulībām! Vai tāpēc ir kļuvis sliktāk dzīvot? Kā Jūs nesaprotat? Tas nekas, ka Rietumu sabiedrība ir apstulbota. Galvenais ir – nenormālo pieņemt par normu! Arī stulbs cilvēks var pārticīgi dzīvot. To pierāda Rietumi, kurus mēs apbrīnojam. Cūkas atzītu, ka tās aizgaldā arī ir pārtikušas.
Stāsta, ka Latvijas valdībā jau vairākus gadus ir pederasts (bērni teiktu: “Kaku stumdītājs!”), kurš lepojas ar savu izlaidīgo tieksmi. Vai tāpēc tas traucē Saeimas mietpilsoņiem spiest viņam roku itin kā cienījamam vīram? Nu un tad, ja tamdēļ cieš Kristus un Viņa Aspekti – Patiesība, Taisnīgums, Skaistums, Mīlestība?! Viņš jau reiz cieta pie krusta, lai pacieš vēl, vai ne tā Jūs domājat? Galvenais ir – Viņa antipodus – netaisnīgumu, pederastu, lesbiešu un “dženderistu” nenormālības nesaukt par sātanismu, gan jau Latvijas cilvēki ar laiku pieradīs pie sātanisma kā pie normas. Ja neticat, varam saderēt!
90. gadu sākumā pie manis ieradās divi uzbāzīgi urīnterapijas pārstāvji ar lūgumu atbalstīt mācību par urīna ārstējošajām īpašībām. To vajagot regulāri dzert, tad viss būšot kārtībā. Lai tiktu no viņiem vaļā, es toreiz atļāvos paņirgāties, teikdams, ka esmu mēslu terapijas atbalstītājs – smērē uz maizes un ēd vesels! Urīna dzērāji, dziļi aizskarti, aizgāja. Tagad pārmetu sev – kā es tā varēju!? Ja iestāstītu cilvēkiem, ka urīna un mēslu terapija ir normāla parādība, cik daudz līdzekļu ietaupītos?! Pierast taču var pie visa kā, ja vien ir vēlēšanās. Kur nu vēl mūsdienu medicīnas sasniegumi?! Ja var mainīt dzimumu, tad mainīt garšas receptorus būtu tīrais nieks. Piemēram, pārstādīt cilvēkam mēslu vaboles garšas un smaržas receptorus! Cik gan smaržīgs un garšīgs tad liksies cilvēkam tas, kas tagad izraisa riebumu! Tas tik būtu sasniegums!!!
Turklāt latviešu mietpilsoņi jau ir pieraduši ikdienā baroties ar daudz pretīgākām lietām nekā mēsli un urīns. Proti, uz maizes smērē nodevīgumu un nežēlīgumu pret latviešu tautu, bet uzdzer virsū savu paša stulbumu, remdenumu un bailes no okupantiem.
Līdzās pederastiem un lesbietēm valdībās varētu strādāt urīna un tamlīdzīgi terapeiti, dženderi, nekrofili, zoofili, pedofili, cilvēkēdāji u.c. Pamazām cilvēki to sāktu uzskatīt par normu, kas arī šajā feļetonā bija jāpierāda.
Kungs Stankevič! Kā saka latvieši – koroče – ko es gribēju teikt? Vai ir jēga cīnīties pret to, pret ko var necīnīties? Jums taču nenāk prātā cīnīties par Latvijas atbrīvošanu no ārējiem ienaidniekiem, kuri ir vairāk pazīstami ar segvārdu “nepilsonis”. Šo nenormālību – latviešu saliedētību jeb integrāciju ar ārējiem ienaidniekiem – Jūs gluži kā visi kangari atzīstat par normu. Kāds taču Jums to ir iestāstījis, bet Jūs esat pieņēmis šo nežēlīgo netaisnīgumu pret latviešu tautu kā normālu parādību! Un sludināt šo sātanismu citiem! Bet Pāvestam Rīgā par šiem sātana darbiem stāstīsit ar lepnumu kā par Jēzus cienīgiem darbiem?!
Vēlreiz – koroče. Ja jau esat nolēmuši degradēties, tad dariet to līdz galam un ar mūziku – kā Rietumos. Ja Jūs spējat nodot Kristus (Taisnīguma) lietu latviešu jautājumā, tad kāpēc nenodot vēlreiz “dženderu” jautājumā? Kāpēc neturpināt melot sev un Dievam? Vai tikai tāpēc, ka tad Jums vajadzētu par savu Kungu atklāti atzīt nevis Kristu, bet Sātanu? Nu un tad!? Vairākums ticīgo taču draudzīgi melo sev un Jēzum. Kurš nemelo, lai iznāk no ierindas!
Vai vajadzēja, kungs Stankevič, pirms trijiem mēnešiem jaukt prātus arī zaļzemnieku mietpilsoņiem – ārējo ienaidnieku drauģeļiem un par oligarhu dēvētajam Aivaram Lembergam? Vai padomājāt, cik grūti viņiem būs skatīties acīs ministram – pederastam? Atšķirībā no Jums, viņiem tas ir jādara gandrīz katru dienu. Visdrīzāk, pediņš viņiem teiktu: “Jūs, muļķi, nesen bijāt pret pederastu un lesbiešu praidu. Tagad pieņemat kā normu. Drīz tāpat, jūs, idioti, pieņemsit Stambulas konvenciju par normu! Idiotiem idiotu liktenis! Bet es stumdu mēslus, vai tos stumda man, ar lepni paceltu galvu! Un varat man iepūst!”
Pamēģiniet iebilst, ja spējat, kungs Stankevič, ka, ja reiz cīnāties pret sātanismu, tad ir jācīnās pret visām tā izpausmēm, kā tas pieklātos īstam Jēzus sekotājam, nevis puskoklēcējam. Citādi iznāk, ka vienā jautājumā jūs kalpojat Sātanam, citā – Kristum. Ja spējat, atbildiet – kā ir ar to kalpošanu diviem kungiem?
* kurš vienmēr gatavs pelnīti iekost vai arī miermīlīgi aizlidot garām
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
