Atklāta vēstule FID priekšniecei Ilzei Znotiņai ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem
Jaunās konservatīvās partijas Balvu nodaļas vadītāji07.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 2.martā zinu portālā www.la.lv publicēta intervija ar Jums, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu, kurā Jūs paužat apgalvojumu, ka ''Latvijā ir vesels reģions, kurā daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji nodarbojas vai mi ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām darbībām, vai arī tiešāk - noziedzīgām darbībām". Uz žurnālista precizējumu, vai Jūs ar to domājat Latgali. Jūs atbildat, ka domājat "tos Latgales reģionus, kas atrodas robežas tuvumā"[1].
Kontrabanda un citas noziedzīgas darbības pavisam noteikti ir uzskatāmas par reģiona attīstību bremzējošām problēmām, līdz ar to atbildīgajām tiesībsargājošajām iestādēm pret tām nepieciešams vērsties ar visu bardzību, izskaujot tendenci, ka tajās iesaistīsies, kā Jūs minat intervijā, "daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji”. Diemžēl līdz šim jautājumam nav bijusi pievērsta politiķu adekvāta uzmanība, iespējams, tāpēc, ka viņu rīcībā nav informācijas, kas ir Jūsu rīcībā.
Ņemot vērā šo apgalvojumu kategoriskumu un tajā pausto faktu nozīmīgumu, pieņemam ka tā ir balstīta statistikas datos un analīzē, nevis stereotipos un saklausītos stāstos, tamdēļ lūdzam sniegt Jūsu rīcībā esošo informāciju, kas ir kalpojusi par pamatu šādu apgalvojumu izteikšanai, kā arī skaidrot intervijā minēto vārdu „daudzi”. Šādas informācijas pieejamība ļautu mums efektīvāk pievērst valdības, atbildīgo iestāžu un pašvaldību vadītāju uzmanību sociālekonomiskajai un drošības situācijai Latgales reģionā, t.sk. mazinot atsevišķu noziedzīgo grupējumu ietekmi reģionā, kā arīpieprasīt atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu vadītāju atbildību par adekvātas reakcijas neesamību.
Vienlaikus atgādinām, ka nepamatotu apgalvojumu publiska izteikšana par kādu no sociālajām grupām (šajā gadījumā vismaz 38 tūkstoši iedzīvotāju) veicina stereotipu rašanos un nostiprināšanos. To rezultātā rodas aizspriedumi un diskriminācija gan darba tirgū, gan uzņēmējdarbībā un investīciju piesaistē reģionam, kas savukārt var pastiprināt reģiona ekonomiskās attīstības stagnāciju un iedzīvotāju turpmāku aizplūšanu vai arī pievēršanos noziedzībai.
Kā savā darbā norāda Nobela prēmijas ieguvēji ekonomisti Abhijit V Banetjee un Esther Duflo, citu cilvēku uzvedība, t.sk. publiski paustie apgalvojumi vai minējumi, var dot signālu citiem cilvēkiem mainīt vai nostiprināt savus uzskatus un uzvedību, līdz ar to ietekmējot arī sociālekonomiskās attiecības[2]. Līdz ar to augstu valsts amatpersonu nepārdomāti vai aizskaroši vai apzināti mērķēti, taču nepamatoti apgalvojumi var izraisīt lavīnveidīgu efektu uz reģiona attīstību ilgtermiņā.
Pieļaujam, ka intervijā ir notikusi pārrakstīšanās kļūda un patiesībā ar vārdu "reģions" Jūs esat domājusi Rīgu, nevis Latgales pierobežas novadus, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gadā Rīgā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem (ļauj salīdzināt noziedzīgu nodarījumu īpatsvaru sabiedrībā) bija par 25% lielāks nekā Latgales reģionā (270 nodarījumi pret 204).
Tāpat arī, vērtējot pie robežas izvietoto novadu statistiku, nākas secināt, ka no visiem pie robežas izvietotajiem novadiem – Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas, Ludzas, Zilupes, Dagdas, Krāslavas un Daugavpils (tātad tiem kuri intervijā norādīti kā novadi, kuros daudzi nodarbojas ar noziedzīgām darbībām) - reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem 2019.gadā lielāks nekā Rīgā (270) ir bijis tikai Baltinavas (293). Krāslavas (308) un Zilupes (429) novados. Visos citos pie robežas izvietotajos Latgales novados reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem 2019.gadā ir krietni mazāks nekā Rīgas pilsētā.[3]
Jāņem vērā, ka pēdējos divos novados atrodas vieni no noslogotākajiem robežšķēršošanas punktiem Baltijā un novadu statistikā tiek ietverti arī tie noziedzīgi nodarījumi, kas veikti šķērsojot minētos punktus, t.sk. ārzemniekiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt, ja intervijas atspoguļojumā medijā ir bijusi kļūda un patiesībā ar vārdu „reģions” Jūs esat domājusi Rīgas pilsētu.
Tāpat aicinām sniegt Jūsu vai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par daudziem darbaspējīgiem iedzīvotājiem, kas pierobežas novados nodarbojas ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām vai noziedzīgām darbībām Šāda informācija, kurn līdz šim nav izdevies iegūt no atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu analītiskajiem materiāliem, dotu mums iespēju pievērst adekvātu atbildīgo ministriju un iestāžu uzmanību reģiona sociālekonomiskajām un valsts drošības problēmām.
Atgādinām, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iepriekš minētajos pie Eiropas Savienības ārējās robežas izvietotajos novados 2020.gada sākumā dzīvoja 67 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem darbaspējas vecumā 42 tūkstoši iedzīvotāju. Ticam, ka Jūs kā tās iestādes vadītāja, kuras kompetencē ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, nepaustu šādu apgalvojumu ar tajā ietvertiem vārdiem “daudzi” bez iepriekš veiktas datos un ziņojumos balstītas analīzes.
Saskaņā ar 2019. gada 21.novembra Ministru kabineta ieteikumu Nr.l "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi” 5.1.apakšpunktu valsts amatpersonu, ierēdņu un darbinieku rīcībai lēmumiem un viedokļiem ir jābūt pamatotiem un izsvērtiem balstītiem situācijas analīzē, objektīvos faktos un datos, bet saskaņā ar 5.2.apakšpunktu tiem jāspēj atzīt savas kļūdas un uzņemties par tām atbildību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Jūs sniegt infonnāciju par salīdzinošajiem datiem, kas pamato Jūsu intervijā pausto, kā arī FID plānotajām darbībām, lai mazinātu Jūsu iezīmēto negatīvo tendenci.
Vienlaikus, pieļaujot, ka augstas valsts amatpersonas publiski paustie apgalvojumi vai minējumi ir tikai nezināšanas par novadu vai iestādes pārraudzībā esošo sektoru radīts pārpratums, aicinām gan Jūs, gan citus FID kolēģus sazināties ar mums un apciemot Latgali, lai iepazītos ar reālo situāciju reģionā.
[1] https://www.la.lv/naudas-atmazgasanas-gravji?fbciid=lwAR0JFATJmtw7JCbQUnZtqlzKgZf44ee6QbT3N2BT6Gi74dUFbj35LPw9XpS
[2] "Good Economics, Bad Economics: Six Ways We Get the Wortd Wrong and How to Set It Right by Abhijit V. Banerjee, Esther Duflo". Booktopia. Retrieved October 21,2019., p.
[3] https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/50ciala/sociala likump/SKG021.px/table/tableViewLayoutl/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
