Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani sauc Rihards Maksimilans Parts, iepriekš biju pazīstams kā Gints Grosfogels. Vairāk nekā desmit gadus sekmīgi nodarbojos ar uzņēmējdarbību nekustamo īpašumu nozarē, biju darba devējs daudziem cilvēkiem un maksāju Latvijas Republikas budžetā lielus nodokļu maksājumus. Tomēr iepriekšējā krīzē, kas sākās 2008.gadā, kļuvu par upuri liela apmēra krāpšanai, kuras centrālās personas bija AS “Swedbank” tobrīdējā vadība un atsevišķi zvērināti advokāti, kas “risināja” lietas Latvijas tiesās nevis atbilstoši likumam, bet gan, izmantojot savus sakarus un ietekmi. Šeit runa ir vispirms jau par bēdīgi slaveno AS “Swedbank” advokātu Romualdu Vonsoviču. Bet tagad par visu pēc kārtas.

2006.gada 29.martā starp mani (tobrīdējais vārds Gints Grosfogels) un AS “Hansabanka” (nosaukums no 2009.gada 17.marta mainīts uz AS “Swedbank”) tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.06-032411-PK. Saskaņā ar šo Aizdevuma līgumu man kā fiziskai personai tika izsniegts aizdevums EUR 1 700 000 apmērā. Šī Aizdevuma līguma noteikumi paredzēja, ka aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksa notiek, Aizdevējam Aizņēmēja vārdā norakstot attiecīgu naudas līdzekļu summu no Aizņēmēja norēķinu konta, savukārt Aizņēmējam bija jānodrošina minētajā kontā nepieciešamo līdzekļu apmērs aizdevuma summas atmaksa un procentu samaksai. Aizdevuma līguma Nr.06-032411-PK rekvizītu daļā precīzi norādīts aizņēmēja konts – Nr.LV18HABA0551006003217.

Laika posmā no iepriekš minētā Aizdevuma līguma noslēgšanas līdz 2009.gada jūnijam AS “Swedbank” tika veikusi patvaļīgus naudas līdzekļu paskaitījumus gan no mana norēķinu konta, gan no konta, kas bija atvērts uz mana individuālā komersanta IK Gints Grosfogels vārda, šos naudas līdzekļus novirzot nevis saistību dzēšanai saskaņā ar Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK, bet gan citu personu saistību dzēšanai. Kopumā no mana un IK Gints Grosfogels norēķinu konta patvaļīgi pārskaitīti pašas AS “Swedbank” norēķinu kontos naudas līdzekļi EUR 2 590 200 apmērā, un turpmāk minēto apsvērumu dēļ uzskatāms, ka AS “Swedbank” veikusi krāpšanu sevišķi lielos apmēros un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, tādejādi izdarot noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā.

Ņemot vērā, ka ilgstoša laika posmā valdīja savstarpēja uzticība starp mani un AS “Hansabanka”, tad darījumu padziļinātu izpēti uzsāku tikai 2009.gadā. Konstatējot iepriekš aprakstītos apstākļus, kurus būs iespējams precīzi konstatēt, uzsākot kriminālprocesu un izprasot pierādījumus no AS “Swedbank” un citām institūcijām, 2009.gada 17.jūnijā griezos ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā, lūdzot cita starpā atzīt, ka Aizņēmēja Ginta Grosfogela saistības saskaņā ar 2006.gada 29.marta Aizdevuma līgumu Nr.06-032411-PK ir izpildītas. Šajā sakarā tika ierosināta civillieta.

Lai gan civillietas izskatīšanas gaitā mana prasība tika noraidīta un tika apmierināta AS “Swedbank” pretprasība, piedzenot no manis AS “Swedbank” labā aizdevuma pamatsummu 1 700 000 Euro, bet kopsummā ar dažādiem procentiem un līgumsodiem 3 373 357,50 Euro, atkārtoti izvērtējot lietas materiālus, tiku konstatējis, ka lietas izskatīšanas gaitā AS “Swedbank” vai tās pārstāvji (zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs un citi viņa advokātu biroja darbinieki) tika tiesā iesnieguši viltotus un sagrozītus dokumentus, kurus nekad neesmu parakstījis ne savā, ne man piederošā individuālā komersanta vārdā un līdz ar to pilna summa, kas piedzīta no manis uzskatāma par līdzekļiem, ko AS “Swedbank” piesavinājusies no manis, veicot krāpšanu.

Civillietas materiālos pievienota ar 2007.gada 14.februāri datēta dokumenta kopija uz IK Gints Grosfogels veidlapas. Gan pirmās instances spriedumā, gan LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedumā, ar kuru LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģija pievienojusies pirmās instances pierādījumu novērtējumam, šis dokuments izmantots kā būtisks pierādījums, ar ko pamatota naudas līdzekļu piedziņa no manis. Ar šo dokumentu es it kā esot pilnvarojis AS “Swedbank” norakstīt naudas līdzekļus no sev piederošā individuālā komersanta norēķinu konta citu juridisko personu kredītsaistību dzēšanai.

Nekad neesmu šādu dokumentu ne parakstījis, ne iesniedzis AS “Swedbank”, turklāt lietas materiālos nav atrodams un lietas izskatīšanā netika uzrādīts dokumenta oriģināls. Lietā atrodama nekvalitatīva dokumenta kopija, kuru apliecinājusi AS “Swedbank” Aizdevumu atgūšanas daļas jurista palīdze Līga Balcere, bet tiesā to iesnieguši AS “Swedbank” pārstāvji - zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis. Šādos apstākļos ir redzams, ka, iesniedzot tiesā šādus dokumentus, zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis to pārstāvētās AS “Swedbank” vārdā veica noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā. Šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir iestājušās negatīvās sekas, jo to rezultātā man nodarīti materiāli zaudējumi kopsummā 3 373 357,50 Euro, ko AS “Swedbank” piesavinājusies ar krāpšanas rezultātā saņemtu tiesas spriedumu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, esmu griezies tiesībsargājošajās iestādēs, kas 2021.gada aprīlī tika uzsākušas kriminālprocesu par LR Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un 179.panta 3.daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – krāpšanu un piesavināšanos sevišķi lielos apmēros, ko veikusi AS “Swedbank, tās amatpersonas un darbinieki, kā arī zvērināti advokāti Romualds Vonsovičs un Dainis Lasmanis. Iesniegumā minētie apstākļi satur ziņas par sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ar kuriem ir izdarīts būtisks manu ar likumu aizsargātu interešu aizskārums, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, kurus veikušas AS “Swedbank” amatpersonas un kas var radīt būtisku apdraudējumu arī trešajām personām.

Diemžēl kārtējo reizi man ir nācies pārliecināties par to, ka tiesiskums un tiesiskā paļāvība Latvijas Republikā ir ļoti apšaubāmā līmenī. Esmu saņēmis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas 2021.gada 12.jūlija paziņojumu Nr.20/10/13/2-338869, ko parakstījusi priekšniece A.Beinaroviča, kurā teikts, ka kriminālprocesā, kurš bija uzsākts par AS “Swedbank” veikto krāpšanu, 2021.gada 12.jūlijā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu. Paziņojumā nav teikts, ka lēmums būtu pieņemts rezolūcijas veidā, tāpat paziņojumā nav norādīts, ka tam būtu pievienoti kādi pielikumi, piemēram, motivēts Valsts policijas lēmums.

Visas pazīmes liecina, ka AS “Swedbank” un tās interešu aizstāvis – bēdīgi slavenais advokāts Romualds Vonsovičs ir ķērušies pie savām korporatīvajām saitēm un “sakārtojuši” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tikai kā jau šādos gadījumos nereti gadās – kārtojot lietas, nevienam nebija pieticis laika uzrakstīt motivētu lēmumu un paziņot to man kā cietušajam. Šādos apstākļos, protams, esmu iesniedzis sūdzību prokuratūrā, un lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu vēl nav stājies spēkā. Vienlaicīgi esmu gatavs savas tiesības uz taisnību aizstāvēt arī starptautiskajās institūcijās.

Vēlos vērst gan Latvijas Republikas tiesībsargājošo iestāžu un valsts amatpersonu, gan AS “Swedbank” vadības, gan arī visu Latvijas Republikas iedzīvotāju un Latvijas Republikā strādājošo komersantu uzmanību uz iepriekš minētajiem apstākļiem. Šajā lietā uzskatu par savu pilsoņa pienākumu cīnīties par taisnību, jo, tikai cīnoties ar amatpersonu un kredītiestāžu patvaļu, mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam aizsargāt savas ar likumu aizsargātās intereses – pat tad, ja tās nesaskan ar lielu banku, alkatīgu advokātu un negodprātīgu valsts amatpersonu interesēm.

Aicinu atsaukties visas personas, kas līdzīgi kā es ir cietušas no AS “Swedbank” un tās saistīto advokātu patvaļas un iespējamas krāpšanas. Sakarā ar iepriekš aprakstītajiem apstākļiem tiks organizēta preses konference Rīgā un Stokholmā. Aicinu pieteikties interesentus, žurnālistus, blogerus un jebkuras citas personas, kurām varētu būt interese par tālāko lietas virzību.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...