Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nākošā, 2020. gada pavasarī apritēs 30 gadi, kopš 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā notika Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa 1. sesija.

Latvijas Trešās atmodas laikā, īstenojot tautas centienus atgūt neatkarīgu Latvijas valsti, sabiedriskās organizācijas „Helsinki – 86“, LNNK, VAK un LTF Radikālā apvienība izveidoja Pilsoņu komiteju pagaidu sakaru centru. Ieceres pamatā bija igauņu iniciatīva izveidot savas okupētās valsts tiesisku pārstāvību, balstoties uz valsts tiesiskās pēctecības principiem. Ieceres īstenošanā iesaistījās visa tauta – visur Latvijā tika dibinātas vietējās pilsoņu komitejas, tika reģistrēti gandrīz 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu.

Pilsoņu Kongresa vēlēšanas notika no 1990. gada 8. aprīļa līdz 23. aprīlim. Tajās piedalījās vairāk nekā 707 tūkstoši vēlētāju, kuri ievēlēja 259 delegātus. Pilsoņu Kongress uz savu 1. sesiju sanāca īsi pirms 4. maija neatkarības deklarācijas pieņemšanas – 1990. gada 30. aprīlī un 1. maijā. Sesija noritēja Filharmonijas zālē – Lielajā Ģildē, to tiešajā ēterā raidīja Latvijas Televīzija. Visa Latvija sekoja Kongresa sesijas norisei.

Pilsoņu Kongress savā otrajā sesijā 1990. gada 30. jūnijā pasludināja sevi par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesisku pārstāvību. Pilsoņu Kongress izdeva laikrakstus „Pilsonis“ un vēlāk „Pavalstnieks“ daudzu tūkstošu eksemplāru metienā un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka pilsoņu apliecību izsniegšanu, kuras apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij.

Ar savu darbību Pilsoņu Kongress nostiprināja Latvijas valsts atjaunošanas principu, balstoties uz 1918. gada 18. novembrī pasludinātās Latvijas Republikas nepārtrauktības doktrīnu, tās Satversmes un pārējo likumu spēkā esamību un praktiskās darbības atjaunošanas nepieciešamību, tādējādi ietekmējot šajā virzienā arī Latvijas Tautas frontes kontrolēto 1990. gada 18. martā ievēlēto Latvijas PSR Augstāko padomi. Tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas.

Pilsoņu Kongresa delegātu vidū bija daudzi ievērojami sabiedrības pārstāvji – diriģents un komponists Leons Amoliņš, dzejniece Vizma Belševica, politiķis Eduards Berklavs, žurnālists Aivars Berķis, raidstacijas „Radio Brīvā Eiropa“ žurnālists, tagadējais bīskaps Pāvils Brūvers, filosofs Oļģerts Eglītis, arhibīskaps Kārlis Gailītis, profesors Ervids Grinovskis, dzejnieks un aktieris Juris Helds, komponists Imants Kalniņš, jurists un politologs Tālavs Jundzis, agronoms Pēteris Krūgaļaužs, publicists Jānis Kučinskis, Rīgas Motormuzeja dibinātājs Viktors Kulbergs, jurists, starptautisko tiesību speciālists Egīls Levits, vēsturnieks Jānis Maurītis, mūziķis Juris Pavītols, literatūrzinātnieks Romāns Pussars, ārsts narkologs Edmunds Rudzītis, ģeogrāfijas doktors, docents Valdis Šteins, ārsts Vilens Tolpežņikovs, režisors Haralds Ulmanis, tagadējais arhibīskaps Jānis Vanags. Delegātu vidū bija arī daudzi tālaika un vēlākie politiķi – Andris Ārgalis, Indulis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Juris Dobelis, Oskars Grīgs, Māris Grīnblats, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Visvaldis Lācis, Juris Putriņš, Einars Repše, Jānis Straume, Arvīds Ulme, Juris Vidiņš, Roberts Zīle.

Kā Latvijā atceras dažādus Trešās atmodas notikumus?

Latvijas tautas frontes 25.gadadienas svinībām bija plaša valsts finansēta programma ar 550 tūkstošu latu finansējumu. Notika atceres pasākumi, koncerti, radio un televīzijas raidījumi. Sadarbībā ar muzejiem, bibliotēkām, arhīviem, izglītibas iestādēm Latvijas reģionos veidoja tematiskās izstādes, notika konkursi skolu jaunatnei. Tika uzņemtas divas dokumentālās filmas un izdotas grāmatas. LTF muzejā tika izveidota ekspozīcija.

Baltijas ceļa 25. jubilejas svinības notika ar valsts finansiālu atbalstu 280 tūkstošu eur apmērā.

 LTF 30. jubilejai 2018. gada 8. oktobrī bija veltīta Starptautiska konference un koncerts Dailes teātrī.

Tautas frontes organizētā Baltijas ceļa 30. gadskārta 2019. gadā tika nosvinēta, atgādinot un skaidrojot Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā, turpinot fiksēt Baltijas ceļa organizatoru un dalībnieku atmiņas, aktualizējot un aktivizējot sadarbību starp Baltijas valstīm un daudzveidīgās norisēs iesaistot plašu sabiedrību.

Ir pieņemts īpašs likums “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” kurā paredzēts finansiāls un materiāls atbalsts “4. maija deputātu klubam” un noteiktas īpašas pensijas AP deputātiem, kuri balsojuši par neatkarību.

Bet Pilsoņu Kongress (PK) ir nodots aizmirstībai, tā pieminēšana tiek uzskatīta par politnekorektu. Netiek pētīta PK vēsture. Trešās atmodas laikā visā Latvijā darbojās daudzi desmiti sabiedrisku organizāciju un to nodaļas. Arī to darbība palikusi ārpus vēsturnieku uzmanības. No bibliotēkām izņem un iznīcina Trešās atmodas laikā izdotos preses izdevumus, aizbildinoties, ka tos reti pieprasa. Ir izveidojusies absurda situācija – LTF, kurai bija 220 tūkstoši biedru, saņem lielu valsts atbalstu savas gadskārtas svinēšanai, bet Pilsoņu Kongresa, kurš reģistrēja aptuveni 800 000 pilsoņu un kura vēlēšanās piedalījās 707 000 Latvijas Republikas pilsoņu, gadadienas tiek ignorētas.

Šāda nevienāda valstiska attieksme rada nelīdzsvarotu un nepatiesu Latvijas Trešās atmodas vēstures ainu.

PK 25. gadadienas atceres pasākumus 2015. gadā Latvijas valsts nerīkoja, tādēļ iniciatīvu uzņēmās nodibinājums ”Pilsoņu Kongresa fonds”. Nosūtījām vēstules Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam, kultūras, izglītības un satiksmes ministriem, aicinot rīkot PK atcerei veltītus pasākumus. Atzīmējot Pilsoņu Kongresa jubileju, aicinājām Latvijas Nacionālo bibliotēku digitalizēt laikrakstus „Pilsonis” un „Pavalstnieks”, izveidot izstādi par pilsoņu kustību un Pilsoņu Kongresu. Aicinājām 30. marta vakarā rīkot mītiņu pie Brīvības pieminekļa, bet 1. maijā – svinīgu sanāksmi Lielajā ģildē, kur notika 1. Kongresa sesija. Aicinājām izdot Pilsoņu Kongresam veltītu dokumentu, fotogrāfiju un atmiņu krājumu un rīkot zinātnisku konferenci par Kongresa darbību. Pie ēkas Brīvības ielā 167, kur no 1990. gada līdz 1992. gadam darbojās Pilsoņu Kongresa Latvijas Komiteja, ierosinājām uzstādīt piemiņas plāksni. Aicinājām uzņemt dokumentālu filmu par Pilsoņu Kongresa darbību. Ierosinājām VAS „Latvijas Pasts” pieņemt lēmumu par Pilsoņu Kongresam veltītas pastmarku sērijas iekļaušanu 2015. gada pastmarku izdošanas plānā.

 Ar Nacionālās apvienības deputātu atbalstu izdevās sarīkot PK 1. sesijas gadadienai veltītu sanāksmi Lielajā Ģildē. Līdz pat pēdējam brīdim nebija skaidrs, vai valdība tās sarīkošanai piešķirs finansējumu, tādēļ PK fonds rīkoja piketu pie Ministru kabineta ēkas. Kultūrkapitāla fonds nepiešķīra finansējumu Pilsoņu Kongresam veltītas zinātniskas konferences rīkošanai, tomēr tā notika, pateicoties Kara muzeja direktores Aijas Fleijas un LU Latvijas Vēstures institūta direktora Gunta Zemīša atbalstam. Atsaucību izrādīja arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un izveidoja PK 25. gadadienai veltītu izstādi. Pilsoņu Kongresa fonds organizēja šīs izstādes demonstrēšanu daudzās Latvijas pilsētās.

Kādēļ Tautas frontes, Baltijas ceļa un janvāra barikāžu gadadienas vienmēr tiek valstiski svinētas, bet Pilsoņu Kongresa gadadienas tiek aizmirstas? Kādēļ par PK gadadienu svinēšanu gādā tikai neliela sabiedriska organizācija, kuru uztur tās biedru ziedojumi. Vai tiešām, lai panāktu Latvijas vēsturei nozīmīgu notikumu svinēšanu, jārīko piketi?

Jūs esat pirmais 1990. gadā ievēlētais Pilsoņu Kongresa delegāts, kurš ieņem vienu no trijiem augstākajiem valsts amatiem, un Jums ir iespēja labot līdzšinējo Latvijas valsts ignorējošo attieksmi pret Pilsoņu Kongresu un nelīdzsvaroto tā vēstures atspoguļojumu – faktiski noklusējumu. Tādēļ aicinu Jūs ierosināt:

- Ministru kabinetam no valsts budžeta līdzekļiem ārkārtas gadījumiem piešķirt finansējumu Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas valsts mēroga atceres pasākumu programmai;

- Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai nekavējoties uzsākt izstrādāt pasākumu programmu Pilsoņu Kongresa 30. gadadienas valsts mēroga atcerei un uzsākt sagatavošanos tās izpildei;

- tālākā perspektīvā izveidot plašāku programmu Pilsoņu Kongresa vēstures izpētei, apkopot un izdot šos pētījumus, uzņemt PK vēsturei veltītas dokumentālās filmas, iekļaut PK vēsturi kā sadaļu skolu vēstures mācību programmās, PK darbību atspoguļot Latvijas Radio un Latvijas televīzijas raidījumos un rīkot arī citus PK veltītus pasākumus.

- likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteikt par svētku dienu 1.maiju ne tikai kā Darba svētkus un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, bet arī kā Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa sasaukšanas dienu.

Atgādināšu, ka Jūsu kā valsts prezidenta rīcībā šo mērķu sasniegšanai ir ļoti ietekmīgi Satversmē paredzēti līdzekļi – tās 20. pants dod Jums tiesības sasaukt Saeimas sēdes, 46. pants dod tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējas Ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību, un 47. pants Jums paredz likuma ierosināšanas tiesības. Bet visietekmīgākais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai ir Jūsu kā Valsts Prezidenta autoritāte.

* Nodibinājuma “Pilsoņu Kongresa fonds” valdes loceklis

Attēlā: PK fonda pikets pie Ministru kabineta ēkas 2015. gada 31. martā. Uzraksti uz plakātiem – “Pieprasām finansējumu Pilsoņu Kongresa 25. gadadienas pasākumiem!” un “Par patiesīgu Trešās atmodas atspoguļojumu Latvijas kultūrpoltikā”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...