Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrī nolēma neizsludināt grozījumus likumā "Par tiesu varu", sākumā neuzskatīju, ka šis ir nozīmīgs jautājums, kas pelnītu lielu uzmanību. Taču tālākie notikumi un to analīze mani pārliecināja par pretējo. Jo sevišķi Limbažu rajona tiesas priekšsēdētajas man personīgi adresēta vēstule, kuras pirmais teikums skan šādi: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis...”

Šī vēstule kopsakarā ar citiem plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem notikumiem šajā tiesā mani pārliecināja, ka gan Valsts prezidentam, gan arī Saeimas Juridiskajai komisijai ir taisnība - stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa. Runājot mazāk diplomātiski - vairākiem tieslietu ministram lojāliem tiesu priekšsēdētājiem jau sen ir iestājies noilgums šajā amatā.

Ceturtdien, 18. janvārī, Saeimas deputātiem ir atkārtoti jābalso par ierosinātajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, jo Valsts prezidents ir nosūtījis otrreizējai izskatīšanai Saeimas pieņemto lēmumu atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Savā rakstā Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents uzsvēris, ka ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus. No otras puses, Valsts prezidents norāda, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.[1]

Otrā pusē šai problēmai ir tiesu sistēma un tiesnešu korpuss, kurš nelabprāt saskata un atzīst kļūdas, kas tiek pieļautas. Minēto pagājušajā nedēļā savā publikācijā teicis arī bijušais Augstākās tiesas tiesnesis, prof. Kalvis Torgāns. Profesors uzsvēra, ka pat situācijā, kur vairākums tiesnešu godprātīgi pilda atbildīgos un grūtos pienākumus, ir atsevišķi indivīdi, kas grauj tiesu un tieslietu sistēmas prestižu kopumā.[2]

Kā spilgtu piemēru varam minēt Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Miķelsoni, kura savā amatā ir kopš 1993. gada, proti, jau 25 gadus.[3] Limbažu rajona tiesa ir kļuvusi jau par bēdīgi slavenu piemēru – tiesnesis Kārlis Jansons, kas šobrīd izskata Uģa Magoņa kukuļņemšanas lietu, pirms tam attaisnoja dzērumā pieķerto bijušo policisti Veipu, kā arī piemēroja minimālos sodus citiem likumpārkāpējiem.[4] Tikmēr pati tiesas priekšsēdētāja nesaskata pārkāpumus tiesneša rīcībā, atsaucoties uz likumā “Par tiesu varu” nostiprināto tiesneša neatkarības principu. Iespējams, nevēlēšanās saskatīt pārkāpumus tiesneša rīcībā ir saistīta ar pašas tiesas priekšsēdētājas izpratni par tiesisku un likumam atbilstošu tiesas procesu un tiesas spriešanu, kas ne vienmēr atbilst rakstītajām Civilprocesa likuma normām, kā arī principiem, kas būtu jāievēro, lai neradītu šaubas par procesa tiesiskumu.

Jāatzīmē, ka tiesas priekšsēdētāja amats nozīmē ne tikai formālu pienākumu vadīt tiesu, pārstāvēt to dažādas iestādēs un institūcijas, vai tiesas un tiesu darbinieku darba organizatoriska vadīšana. Tās ir arī pilnvaras rīkoties ar finanšu resursiem, tiesības noteikt lietu sadali tiesnešu starpā, kontrolēt procesuālo termiņu ievērošanu, kā arī, un tas faktiski ir svarīgākais, viņai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem likuma pārkāpumiem lietas izskatīšanā vai darba pienākumu nepildīšanu. Proti, tiesas priekšsēdētājs, kā tuvākā persona, kas var novērtēt tiesā strādājoša kolēģa darbu, ir pirmais iekšējās attīrīšanās un kontroles mehānisma zobratiņš – tā ir persona, kurai, pamanot rīcību, kas var rezultātā diskreditēt tiesu sistēmu kopumā, tā nevis jāslēpj, bet gan jāanalizē un jānovērš šīs rīcības sekas, kā arī šādas prakses turpināšanās. Īstenot to spēj gan vienīgi persona, kura pati precīzi un godprātīgi ievēro gan likumu, un ētikas un pieklājības normas.

Ilggadējās Limbažu rajona tiesas priekšsēdētājas Aijas Miķelsones pieeju lietu izskatīšanā un tiesas darba vadīšanā ilustrē zemāk izklāstītais piemērs konkrētā lietā, kas 2016. gada 18. jūlijā tika ierosināta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc zemes īpašnieka AS “Reversed” maza apmēra prasības pieteikuma par zemes nomas maksas parāda piedziņu no dzīvokļa īpašnieka. Šādu lietu šim zemes īpašniekam par konkrēto zemes gabalu un pret konkrētās mājās dzīvokļu īpašniekiem kopumā bija vairāki desmiti (pat simti, ieskaitot blakus mājās), tās izskatīja visu Latvijas apgabaltiesu tiesās, tiesām (vairumā gadījumu – rakstveida procesos) taisot spriedumus par prasības apmierināšanu. Konkrētā lieta Limbažu rajona tiesā nonāca saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu – tas paredz, ka tiesa lietu var pārsūtīt citai, mazāk noslogotai Latvijas rajona (pilsētas) tiesai, kas, ja lieta izskatāma rakstveida procesā kā prasības maza apmēra parādu gadījumos, ir efektīvs līdzeklis, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi, neapgrūtinot lietas dalībniekus.

2017. gada 10. februārī lietu saņēma Limbažu rajona tiesa un tiesnese Grīnberga lēma lietu pieņemt savā lietvedībā un noteikt izskatīšanai tiesas sēdē. Tiesneses lēmums daļā par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav motivēts un, tā kā likums paredz, ka izlemt jautājumu par maza apmēra prasības pieteikuma izskatīšanu var tikai tiesa (nevis tiesnesis) tiesas sēdē, tāpēc pēc būtības lēmums ir nelikumīgs. Šis nav mazsvarīgs pārkāpums, jo tieši ar mērķi nodrošināt procesa ātrumu un līdzekļu ekonomiju, Saeima 2015. gada oktobrī izdarīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem noteica, ka mutvārdu sēdes maza apmēra parādu piedziņas lietās ir rīkojamas tikai izņēmuma gadījumos, tiesai, nevis, piemēram, tiesnesim vai tiesas priekšsēdētājam, to atbilstoši motivējot. Atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajām ziņām, katras mutvārdu tiesas sēdes rīkošana valsts budžetam papildus izmaksā 30,34 euro,[5] neskaitot izdevumus, kas saistīti ar lietas dalībnieku ierašanos tiesas sēdē (ja lieta ir nosūtīta uz citas apgabaltiesas teritorijā esošu tiesu namu).

expartes sarunas ar vienu no lietas dalībniekiem vērtējama tiesneses Grīnbergas 2017. gada 5. aprīlī prasītājam nosūtītā vēstule par pierādījumu izprasīšanu. Nav šaubu, ka tiesa var norādīt lietas dalībniekam, ka kāds no tā minētajiem apstākļiem nav pierādīts, bet tiesnesim nav tiesību sūtīt vēstules vienam no lietas dalībniekiem, ja vien tā nav pavadvēstule tiesas vai tiesneša nolēmumam (un arī tādā gadījumā vēstule nosūtāma visiem lietas dalībniekiem). Tiesneša saraksti ar vienu no strīda pusēm likums neparedz un ētikas normas - aizliedz.

Tomēr interesantākais lietā tikai seko – lietu savā lietvedībā lietas dalībniekiem nezināmu iemeslu dēļ pārņem Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja A. Miķelsone (lietā nav procesuāla lēmuma, par sastāva maiņu paziņots netiek).

2017. gada 24. jūlijā, atbildot uz prasītāja pieteikto lūgumu lietu izskatīt videokonferences režīmā, tiesas priekšsēdētaja tiesnese A. Miķelsone nosūta prasītājam vēstuli, kurā pauž tiesas ieskatu par prasītāja lūgumu, lēmumu par to nepieņemot (Civilprocesa likums paredz, ka pušu pieteiktie lūgumi ir izskatāmi, tiesai vai tiesnesim pieņemot lēmumu). Vēstule atkal tiek nosūtīta vien prasītājam, tā pārkāpjot Civilprocesa likuma 231. pantu un ex-parte sarunu nepieļaujamības principu. Jo vairāk - atbilstoši praksei un labas pārvaldības principam ir pieņemts, ka Civilprocesa likuma 32.1 kārtībā pārdalītās lietas iespēju robežās ir jāskata videokonferences režīmā. Vēl 24.09.2014 Tieslietu ministrija sagatavoja vēstuli Nr.1-22/3664 visiem rajonu (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem „Par videokonferences izmantošanu civilprocesā”, kurā aicināja aktīvāk izmantot videokonferences piedāvātās iespējas, lai veicinātu gan tiesu pieejamību, gan procesa dalībnieku laika un izdevumu ekonomiju.[6] Secīgi tiesas priekšsēdētājas atteikums nodrošināt lietas skatīšanu videokonferences režīmā ir pieņemts ne vien formāli pārkāpjot šāda lēmuma pieņemšanas prasības, bet arī nepamatots un nelikumīgs pēc būtības.

2017. gada 16. augustā Limbažu rajona tiesā notika tiesas sēde, uz kuru prasītājs personīgi neieradās, nosūtot tiesai rakstveida paskaidrojumus un lūdzot lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē. Šādas tiesības likums paredz lielākajā vairumā civillietu – ierašanās tiesā ir puses tiesības, ne pienākums, vienīgi lietas dalībniekam tiesa par to jāinformē. Neiedziļinoties tiesneses pieļautajos procesuālajos pārkāpumos attiecībā uz pierādījumu un rakstveida paskaidrojumu pievienošanu lietai, kas izprotami būs tikai profesionāļiem, pāriesim pie fakta, ka no tiesas priekšsēdētajas A.Miķelsones sastāvošā tiesa nolēma lietas izskatīšanu atlikt “sakarā ar prasītāja neierašanos” (likums šādu iemeslu tiesas sēdes atlikšanai neparedz), vienlaikus uzliekot prasītājam par pienākumu tiesas sēdi apmeklēt obligāti (kas arī nav ne tiesas, ne tiesneses un pat ne tiesas priekšsēdētajas kompetencē). Atgādināsim, ka tas notiek maza apmēra prasībā, kura tiesai ir jāskata rakstveida procesā. Tāpat atgādināsim, ka tiesnese bez motivācijas ir noraidījusi prasītāja lūgumu par videokonferences rīkošanu, lai arī lieta uz Limbažiem ir pārsūtīta no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas.

2017. gada 23. augustā prasītājs atkārtoti lūdza tiesnesi nākamo tiesas sēdi izskatīt videokonferences režīmā. Arī šis lūgums Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā izskatīts netiek. Jo vairāk - 2017. gada 31. augustā Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs jau iepriekš pieminētais bēdīgi slavenais K. Jansons nosūta prasītajam paziņojumu, kurā norādīts, ka sakarā ar tiesas priekšsēdētājas A. Miķelsones atvaļinājumu procesuālo lūgumu nav iespējams izlemt. Šajā, atkal prasītājam vien nosūtītajā vēstulē bez likuma atrunas vai kāda cita pamata ir norādīts, ka prasītāja ierašanās tiesas sēdē ir obligāta. Prasītājs atkārtoti tiesai nosūtījis lūgumu lietu izskatīt bez tā pārstāvja klātbūtnes tiesas zālē, ņemot vērā sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus.

2017. gada 23. oktobrī, dažas stundas pirms tiesas sēdes, prasītāja valdes locekļa e-pasta kastītē iekrita personīga vēstule no Limbažu rajona tiesas priekšsēdētājas Aijas Miķelsones. Tiesnese, personīgi vēršoties pie prasītāja valdes locekļa personīgi, raksta: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis. Iepriekšējā tiesas sēdē, kad prasītājas pārstāvis neieradās, atbildētāja pārstāvis lūdza atlikt lietu un aicināt pārstāvi uz tiesas sēdi. Tāpēc pavēstē norādījām, ka pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Jūsu atkārtotu neierašanos tiesas sēdē nav pamata uzskatīt par attaisnojošu, tāpēc nāksies piemērot Civilprocesa likuma 156.pantā paredzētās sankcijas.”

Pēc šādas vēstules laikam lieki ir piebilst, ka tiesa, lai arī procesuālās sankcijas nepiemērojusi, prasību ir noraidījusi (uz neesoša noilguma pamata, sekojot Tieslietu ministrijas nelikumīgajām “rekomendācijām”). Spriedumu, kas atšķiras no desmitiem, par simtiem spriedumu līdzīgās lietās, prasītājs ir pārsūdzējis un lietā ir ierosināta apelācijas tiesvedība. Tomēr ne jau konkrēts vienas lietas iznākums ir būtiskākais šajā piemērā. Būtiski ir tas, ka ilggadējā tiesas priekšsēdētāja gan lietas sagatavošanas stadijā, gan lietas iztiesāšanas stadijā ir pieļāvusi virkni būtisku un nepieļaujamu Civilprocesa likuma normu pārkāpumu. Šādu pārkāpumu ir bijis pārāk daudz un, lai arī neviens no tiem katrs atsevišķi nenoveda pie nelikumīga nolēmuma, kopā šie pārkāpumi bija iemesls nelikumīgam tiesas procesam un nelikumīgam spriedumam. Jo vairāk, pirms tiesas sēdes rakstīta personiska vēstule vienam no lietas dalībniekiem rada šaubas par tiesneses spēju vēlāk objektīvi izskatīt strīdu, par ko netieši liecina arī tiesu praksei un judikatūrai klaji neatbilstošais tiesas spriedums, kurā tiesnese, atsaucoties uz it kā konstatētu komerctiesisko noilgumu prasību ir noraidījusi.

Šajā brīdī ir nepieciešams atkal atkāpties no konkrētās lietas un redzēt situāciju kopumā. Likums “Par tiesu varu”(pagaidām) nosaka, ka tiesas priekšsēdētaju amatā ieceļ tieslietu ministrs. Tieslietu ministrs arī ir persona, kas tiesas priekšsēdētāju no amata atceļ. Tādējādi tieši tieslietu ministra rīcībā ir šī svira – kontrolēt, kura būs tā persona, kas uzraudzīs konkrētas tiesas tiesnešus, kā arī pārraudzīs lietu sadali tiesā.

Tālākais jau ir autora minējumi, tomēr, lai arī likumā skaisti ir teikts, ka tiesas spriešanā tiesneši ir neatkarīgi un tikai likumam padoti, tiesnesis (un jo īpaši – tiesas priekšsēdētājs) savā amatā ir tieši atkarīgs no tieslietu ministra. Cilvēcīgi neizbrīnītu situācija, ka tiesas priekšsēdētājs nevēlētos konfliktēt ar uzraugošo ministru un pildītu ministra nelikumīgās rekomendācijas bez liekas vilcināšanās un saprātīgām šaubām.

Kā tas atspoguļojas tiesas spriešanā? Neizsakot skaļus un nepierādāmus apvainojumus par “telefona tiesībām”, proti, praksi dot norādes par vēlamo lietu izskatīšanas gaitu vai vēlamo nolēmumu, tomēr redzams, ka klaji nostāties pret Tieslietu ministrijas viedokli vismaz konkrētā tiesas priekšsēdētāja nav sadūšojusies. Šajā pašā apskatītajā lietā, kur prasība noraidīta, atsaucoties uz it kā konstatējamu komerctiesisko noilgumu, ir redzama ietekme no Tieslietu ministrijas mājas lapā publiskotā viedokļa piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālajos jautājumos, kurā pirmo reizi parādījusies ideja, ka uz šīm likumiskajām tiesiskajām attiecībām, pretēji likumā tieši norādītajam, varētu tikt attiecināts Komerclikuma regulējums. Tikmēr Augstākās tiesas judikatūra, kā arī citu tiesu prakse konkrētajās tiesiskajās attiecībās (t.i. strīdos pret citiem šīs pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem) ir gluži pretēja – Augstākā tiesa vairākkārtīgi ir atzinusi, ka piespiedu noma nav komercdarījums. Pieminētajā spriedumā nav nedz atsauču uz judikatūru (kas tiesai ir obligāti jāizdara, ja judikatūra konkrētajā jautājumā eksistē), nedz atspēkoti prasītāja argumenti. Spriedums ir tik nepamatots un tik atšķirīgs no citiem tiesu taisītajiem, ka liek bažīties par iespējamu tiesas ietekmēšanu.

Pat no pašu tiesnešu vidus ir atskanējuši iebildumi pret "mūžīgajiem tiesu priekšsēdētājiem", jo tas rada lielākus korupcijas riskus.[7] Ilgstoša amata ieņemšana, kura tiesībās ietilpst citu tiesas tiesnešu darbību kontrole, tai skaitā disciplinārlietu ierosināšana, kā arī lietu sadales principu noteikšana, neveicina uzticēšanos tiesu sistēmai, gluži pretēji. Turēšanās pie vietas vai amata neveicina tiesu varas prestiža atjaunošanos. Vērotājam no malas tā izskatās kā sistēmai izdevīgu cilvēku noturēšana sistēmai izdevīgās vietās, lai nodrošinātu sistēmai izdevīgu rezultātu. Kas nevar būt tiesiski jau pēc būtības.

Disciplinārlietas pret tiesnešiem var ierosināt vien tieslietu ministrs vai tiesu priekšsēdētāji, kurus, izņemot Augstāko tiesu, amatā līdz šim iecēla tieslietu ministrs. Arī jebkura pirmās un otrās instances tiesas tiesneša karjera bija tieši atkarīga no tieslietu ministra. Tas radīja nopietnas bažas, ka Latvijas Republikas Satversmes 1. pants un no tā izrietošais varas dalīšanas princips kļūst deklaratīvs un tiesiskums tiek pakļauts t.s. varas vertikālei – tieslietu ministra kontrolei pār tiesu varu.

Arī Krievijā formāli tiesu vara ir neatkarīga. Padomju Savienībā bija viena no progresīvākajām un liberālākajām konstitūcijām. Taču tikai uz papīra. Nevienam Rietumu pasaulē vairs nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas tiesas ir izpildvaras tieši ietekmējamas. Vai gribam pieļaut varas vertikāles veidošanos Latvijā? Mazs cinītis gāž lielu vezumu! Iespējams, ka tieši tieslietu ministra iecelto tiesu priekšsēdētaju institūts, kopsakarā ar tiem piešķirtajām tiesībām, var būtiski graut tiesu neatkarību Latvijā, tā būtiski apdraudot demokrātijas pamatvērtības. Jo vairāk, ja tiesu reformas rezultātā Latvijā izveidosies vien piecas rajona tiesas. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka cilvēka tiesību efektīva īstenošana nav iespējama, ja tiesneši nav neatkarīgi. Tādēļ tiesnešu neatkarība ir svarīga visiem, kas vēršas tiesā un rēķinās ar taisnīgumu tiesas spriešanā.[8] Viens no demokrātiskas tiesiskas valsts principiem ir tiesiskuma princips, un tikai neatkarīga tiesu vara var nodrošināt taisnīgu tiesas procesa rezultātu. Tiesnešu neatkarības nodrošināšanā ir ieinteresēts ikviens, attiecībā uz kuru tiek spriesta tiesa. Tādējādi tiesnešu neatkarība garantē tiesiskuma nosargāšanu sabiedrības un valsts interesēs.[9]

Tiesnešu neatkarība ir saistīta ar tiesneša amatā atrašanās garantijām (tiesnešu iecelšanas vai apstiprināšanas kārtība, iecelšanai nepieciešamā kvalifikācija, amata saglabāšanas garantijas, nosacījumi paaugstināšanai amatā un pārcelšanai citā amatā, pilnvaru apturēšanas un izbeigšanas nosacījumi), tiesneša neaizskaramība, finansiālā drošība (sociāla un materiāla rakstura garantijas), tiesneša institucionālā (administratīvā) neatkarība un tiesu varas faktiskā neatkarība no izpildvaras vai likumdevēja politiskās ietekmes. Visas šīs garantijas ir cieši saistītas, un, ja kaut viena no tām tiek nesamērīgi ierobežota, tad tiek pārkāpts tiesnešu neatkarības princips un līdz ar to apdraudēta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšana.[10] Tiesnešu neatkarība tiesiskā demokrātiskā valstī ir būtiska, lai nodrošinātu tajā valsts varas atzaru savstarpējo līdzsvaru un atsvaru.

Šai sakarā aicinu deputātus atbalstīt Saeimas Juridiskās komisijas jau atbalstītos visus 4 deputātu priekšlikumus, gan rajona tiesas, gan apgabaltiesas priekšsēdētaju iecelšanu nododot tieslietu padomes kompetencē un saglabājot likuma normas, kas nosaka, ka viena un tā pati persona var būt par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju vai apgabaltiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.


[1]https://www.president.lv/storage/items/PDF/Vestule_tiesu%20vara_10112017.pdf

[2]https://irir.lv/2018/01/12/tieslietu-sistemai-jaatzist-trukumi-un-jarikojas

[3]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219

[4]http://www.delfi.lv/news/national/criminal/magona-kukulosanas-lietu-skatis-tiesnesis-kurs-ieprieks-attaisnojis-dzerajsoferi.d?id=48729871

[5] Tiesu administrācijas 12.01.2018. Nr. 1-18.2/31

[6] Sk. Latvijas Republikas Tiesībsarga 17.06.2015. ziņojumu “Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana tiesas sēdēs, izmantojot videokonferenci, pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/files/content/zinojumi/Zinojums_Videokonferences_17062015.pdf

[7]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219

[8]Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedumā lietā Nr. 2009-11-01 7.1. punkts

[9]Turpat, 7.2. punkts

[10]Turpat, 8.2. punkts.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...