Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.

Mēs, mežkopji ar ilgu gadu pieredzi mežu apsaimniekošanā, vēlamies vērst jūsu uzmanību pārdomām par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu mežos. Pateicoties tai, mūsu valsts var piedzīvot uzplaukumu un saņemt pateicību no mūsu bērnu bērniem.

Jebkuras valsts lielākais saimnieciskais resurss ir zeme. Tai ir jābūt gudri apsaimniekotai. Pateicoties meža selekcijai un mežzinātnei, ir iespējama ātrāka mežaudžu aprite, proti, straujāka koku audzēšana īsākā laika periodā, tādējādi radot lielākus ienākumus valstij un tās iedzīvotājiem. Ja latviešu zemnieku varam cildināt par savlaicīgu un lielāku ražas novākšanu, tad nez kāpēc mežkopjiem, kuri cenšas audzēt produktīvu mežu (Latvijas apstākļos viegli sasniedzams mērķis, ka koksnes krāja cērtamā vecumā ir 500 līdz 600 kubikmetri koksnes uz hektāru), tas tiek pārmests. Šobrīd cērtamās audzēs koksnes krāja ir ap 300 kubikmetriem uz hektāra. Tātad no kopta meža varam iegūt vairāk. Meža raža jānovāc savlaicīgi, nav prātīgi kokus pāraudzēt, jo tad tie sāk zaudēt savu vērtību, pat atmirst.

Meža saimnieciskās darbības ciklā tieši vai netieši esam iesaistīti mēs visi – gan kā darbu veicēji, gan kā patērētāji. Mums katram mežs nozīmē savu vērtību. Kādam mežs ir darba vieta, kur, liekot lietā savas profesionālās zināšanas un prasmes, ieguldīt ievērojamu savas dzīves daļu. Izpratne par to, kā būtu jāsaimnieko mežā, mainās, pateicoties pasaules pieredzei un mūsu pašu uzkrātajām atziņām. Svarīgi, lai mūsu devums saudzīgi turpinātu iepriekšējo paaudžu paveikto un tam būtu turpinājums. Turpretī cita sabiedrības daļa novērtē mežu kā atpūtas vietu, iegūstot arī kārotās meža veltes, un mums Latvijā šādas iespējas ir! Savukārt vēl kādam citam ir būtiski, ka uz katru iedzīvotāju ir apmēram 1,7 hektāri meža. Esam ar to bagāti!

Mūsdienu sabiedrībā ir izveidojušies nekorekti termini saistībā ar mežu apsaimniekošanu. Viens no tiem ir “izcirst mežu” – tas nozīmē, meža vietā izveidot būvobjektu vai lauksaimniecības zemi. Otrs termins “cirst mežu” – te jāpaskaidro, ka necērt mežu, bet cērt kokus, kas ir daļa no meža. Koki ir meža raža, un tā ir jānovāc.

Zināms, ka pēdējo 200 gadu laikā regulāri visās Latvijas meža platībās ir notikusi koku ciršana. Zinātnieki atzīst, ka Latvijā dabisku jeb cilvēka darbības neskartu mežu ir 0,5 %, pārējā platībā ir notikusi saimnieciskā darbība. Tādēļ dabisku, saimnieciskas darbības neskartu mežu biotopu Latvijā faktiski nav. Dažādām augu un dzīvnieku sugām mežs kā dzīvotne ir vajadzīgs visās tā attīstības stadijās.

Mūsuprāt, dabas aizsardzībai jābūt gudri pārdomātai, zinātniski pamatotai, tādai, kas ievēro un sabalansē dabas daudzveidības saglabāšanu ar sabiedrības un saimnieciskajām interesēm. Mēs neesam pret dabas aizsardzības teritoriju izveidi, bet uzskatām, ka jābūt skaidri zināmiem “spēles” noteikumiem un tie ir jāievēro. Katru reizi, izveidojot jaunu dabas aizsardzības teritoriju, ir ļoti būtiski noteikt tās mērķi, pasākumus šī mērķa sasniegšanai, kā arī sekot to izpildei.

Piemēram, 2000. gada sākumā, pēc kopšanas cirtes mežā, tika atrasta silpurene un, ar mērķi to aizsargāt, izveidots mikroliegums, aizliedzot tālāko saimniecisko darbību. Apsekojot teritoriju pēc dažiem gadiem, tika konstatēts, ka silpurenes vitalitāte ir samazinājusies. Koki pēc kopšanas cirtes bija labāk auguši, izveidojot lielākus vainagus, līdz ar to silpurenēm sāka trūkt gaismas. Pēc vējgāzēm 2005. gadā, dažiem kokiem nogāžoties, šajā mežaudzē izveidojās gaismas atvērumi, kuros silpurene atkal labi auga. Nosakot mikroliegumu, bija jāparedz saimnieciskā darbība – koku ciršana –, lai nodrošinātu aizsargājamajai sugai nepieciešamo gaismas daudzumu.

Sabiedrībai un valsts pārvaldei jāapzinās, ka jebkurš lēmums par papildu aprobežojumiem kādai saimnieciskajai darbībai rada zaudējumus valstij. Tie ir neizmantoti resursi, zaudētas darbavietas, neiegūti nodokļi, kas veido valsts budžetu, no kura tiek maksātas darba algas arī mediķiem, pedagogiem un citu cienījamu profesiju pārstāvjiem. Meža nozare Latvijas reģionos lielai daļai iedzīvotāju nodrošina darba iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu, saglabājot vietējo darba tirgu.

Nav pieļaujama zinātniski nepamatotu dabas aizsardzības teritoriju palielināšana un dažādu ierobežojumu noteikšana, jo mēs nedrīkstam atļauties domāt vispirms par kukaini, un tikai tad – par cilvēku. Jādomā valstiski. Pirms pieņemt lēmumus par saimnieciskās darbības ierobežošanu, jāizvērtē, kādas tam būs sekas un kādus zaudējumus tas radīs. Palielinoties platībām, kur liegta vai ierobežota saimnieciskā darbība, tiek samazināts darbavietu skaits Latvijā un ienākumi valsts budžetā.

Mēs visi sēžam vienā meža “laivā” un visi esam patiesā labuma guvēji no meža. Nemēģināsim šo laivu šūpot un krasi mainīt tās kursu. Mežs ir vajadzīgs mums visiem, tāpēc kopīgi mācīsimies to saprast un ar to sadzīvot!

Uzskatām, ka valdībai beidzot būtu jāsāk domāt par iedzīvotāju labklājību un jāpieņem lēmums par dabas aizsardzības teritoriju un saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību proporcionālo attiecību. Līdz šim šāda iedalījuma (saimnieciskie meži/dzīvotnes) proporcija nav bijusi noteikta, līdz ar to mežu apsaimniekotāju ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība ir apgrūtināta. Pašreiz Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju un ir 3,3 miljoni hektāru meža. Saimnieciskā darbība iespējama tikai teju 2 miljonos hektāru meža.

Mūsu valsts ir mežiem bagāta, tāpēc izmantosim gudri mums pieejamos zemes un dabas resursus!

* Kaspars Riže, mežkopis ar 40 gadu pieredzi, Juris Pūdelis, mežkopis ar 39 gadu pieredzi, Arnis Balodis, mežkopis ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi, Edmunds Skride, mežkopis ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi, Edgars Gailītis, mežsaimnieks ar 37 gadu pieredzi, Pēteris Stepiņš, mežsaimnieks ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi, Juris Māliņš, mežkopis ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...