Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dienā, kad es šo rakstu, Latvijā ir oficiāli diagnosticēti 458 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu, no tiem 60 kopā pēdējās divās diennaktīs. Tostarp Covid-19 slimība diagnosticēta ir jau 26 Latvijas veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, tai skaitā ārstiem, medicīnas māsām un NMPD personālam[1], vismaz 3 policistiem un vairākiem cilvēkiem Latvijas armijā. Koronavīrusa izplatība konstatēta Rīgas nakts patversmē, kurā vīrusa klātbūtne diagnosticēta vismaz 27 cilvēkiem un šobrīd visa patversme atrodas izolācijā un karantīnā[2]; pirms tam līdzīgs slimības perēklis atklāts uzņēmumā Jelgavā, kurā neviens no darbiniekiem nebija bijis ārzemēs. Šīs visas ziņas ir satraucošas, un šis varētu būt tas brīdis, kad Latvijas atbildīgajām institūcijām apstāties un pārdomāt - vai visu, ko mēs darām, darām pareizi?

Ko Latvija varētu darīt, bet nedara

 

Iedzīvotāju lielāka un - atsevišķās jomās - masveida ikdienas testēšana

Pasaules Veselības organizācijas galvenais ārkārtējo situāciju eksperts Maiks Raiens ir norādījis, ka būtiskākajam līdzeklim cīņā ar koronavīrusu ir jābūt saslimušo identificēšanai un izolēšanai. Viņš konkrēti norādīja, ka arvien lielāka vispārējās karantīnas un ierobežojumu noteikšana (kas līdz šim ir bijis Latvijas ceļš) nepalīdz[3] koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Tas šķiet loģiski. Papildus arī Brūss Ailvards, Pasaules Veselības organizācijas vadītāja personiskais padomnieks epidemioloģijas jautājumos intervijā izdevumam "The Time" līdzīgu domu atkārtoja ļoti skaidri: "Mēs, pasaules Veselības organizācija, aicinām visas valstis tikai testēt, testēt un vēlreiz testēt. Vai ir kāda valsts, kas veic pietiekamu testēšanu? Jā - tās ir 3 valstis: Singapūra, Dienvidkoreja un Ķīna. Visās pārējās pasaules valstīs (tas nozīmē - arī Latvijā) iedzīvotāju testēšana netiek veikta nepieciešamajā apjomā infekcijas izplatības kontrolēšanai."[4]

Neskatoties uz Veselības ministrijas izplatīto informāciju - tieši testēšana ir Latvijas lielākā problēma un klupšanas akmens. Kas ir konkrētās kļūdas, kas pieļautas tieši politiskā, lēmumu pieņemšanas līmenī?

Lēmums testēt tikai cilvēkus, kas ir bijuši ārzemēs - kļūda. Koronavīrusa izplatīšanās Latvijā notika jau kopš pirmajiem gadījumiem. Testēt no valsts puses tikai no ārzemēm atbraukušos Latvijas iedzīvotājus un netestēt tos, kas nebija bijuši ārzemēs - nozīmē atļaut masveidā inficēties uz ārzemēm neceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Testēt - tikai tos, kam ir konkrēti spēcīgi slimības simptomi - kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Netestējot un neidentificējot šos cilvēkus, tiek vecināta epidēmijas plašāka izplatība, kas pakļauj īpašam riskam tieši vecāka gadagājuma cilvēkus.

Pašā sākumā pieņemtais lēmums izmantot tikai esošo testēšanas kapacitāti no esošajām laboratorijām - kļūda, kas būtiski ierobežoja un joprojām ierobežo testēšanas spējas. Tās ir arī papildu izmaksas, jo esošie testi izmaksā vidēji 8-10 reizes dārgāk nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izmantotie ātrie testi.

Tā arī netika pieņemts lēmums iegādāties ātros testus augsta riska grupu cilvēku (NMPD, policijas darbinieki, slimnīcu personāls) ikdienas testēšanai - kļūda. Šobrīd ir saslimuši jau NMPD darbinieki, medicīnas personāls, policisti, utt. Saslims vēl - tās ir tiešas sekas nepareizajam lēmumam šos cilvēkus katru dienu nepārbaudīt. Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šādas pārbaudes veic.

Arī Lietuva jau pirms divām nedēļām iegādājās veselus 100 000 eksprestestu. Viņi tos izmanto tieši riska grupu biežai testēšanai un nevis COVID-19 oficiālai diagnosticēšanai, kas ir ļoti loģiska un pareiza rīcība. Kāpēc tā nedarām mēs, bet atļaujam saviem mediķiem un citām riska grupām saslimt un inficēt kolēģus?

Maldinošas informācijas izplatīšana par sejas masku lietošanu un tās novēlota labošana

Maskas - tikai medicīnas personālam - kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Nelietojot maskas publiskās vietās, šie cilvēki neapzinoties un negribot riskē inficēt citus. Tā tiek vecināta epidēmijas plašāka izplatība sabiedrībā.

Sākotnēji atbildīgās amatpersonas un valsts iestādes izplatīja informāciju, ka sejas maskas nepasargā no inficēšanās - kļūda. Tikai tad, kad Latvijas sociālajos tīklos parādījās informācija par pētījumiem, ka maskas samazina inficēšanās ar vīrusiem risku, kas nozīmētu iespējamas juridiskas sekas Latvijas valsts iestādēm par maldinošas informācijas izplatīšanu ārkārtējā stāvokļa laikā, - tikai tad valsts iestādes oficiālo informāciju precizēja.

Arī amatpersonu publiskie izteikumi par masku lietošanu mainījās tikai pēc seku apzināšanās. Tā rezultātā Latvijā neradās pozitīva aizsargmasku lietošanas kultūra iedzīvotāju vidū, kas palielināja inficēšanās risku parastiem cilvēkiem.

Sejas masku nepasūtīšana nepieciešamajā apjomā jau janvārī - kļūda. Jau janvāra beigās, kad visā pasaulē bija pieejama informācija par situāciju Ķīna un jaunā koronavīrusa straujo sākotnējo izplatību Eiropas valstīs, bija iespējams pasūtīt ķirurģiskās un respiratoru tipa maskas aptuveni 5-10 reizes lētāk, nekā to ir iespējams izdarīt šobrīd vai pirms divām nedēļām.

Vai Latvijā iegādātas kvalitatīvākās maskas no lētākā piegādātāja - nav zināms. Ar lielu pompu atvestās maskas tika pasniegtas kā liels Veselības ministrijas sasniegums. Objektīvā realitāte bija tāda, ka tās tika iepirktas no uzņēmuma SIA GP Nord, kam ir nodokļu parāds un, kura īpašnieks ir ziedojis valdību veidojošajai partijai KPV LV. Piemēram, mūsu uzņēmums jau vairākas nedēļas pirms tam piedāvāja Veselības ministrijai izdarīt to pašu, jo mēs tajā laikā veicām pasūtījumus citām ES dalībvalstīm un vēlējāmies iekļaut savās piegādēs Latviju. Veselības ministrija mūs ignorēja.

Mūsu darbinieki katru dienu ir kontaktā ar lielākajiem ražotājiem Ķīnā, un katru dienu atjaunojam cenas un spējam nodrošināt pašas labākās cenas pie mūsu pasūtītajiem apjomiem. Kāpēc Veselības ministrija beigās izvēlējās iegādāties maskas no uzņēmuma ar nodokļu parādu - publiskas informācijas un skaidrojuma pagaidām nav. Neskatoties uz visu to, mēs joprojām varam piedāvāt Veselības ministrijai gan aizsargmaskas, gan aizsargtērpus, gan eksprestestus - par pašizmaksu, jo tas bija viens no mērķiem šī uzņēmuma radīšanai: palīdzēt Latvijai. Šie produkti ir joprojām ir pieejami.

Sejas masku izlietošanas noslepenošana - kļūda. Demokrātiskā valstī krīzes situācijā iedzīvotājiem būtu jāzina, kādām iestādēm un organizācijām no valsts puses maskas tiek nodrošinātas. Šādas informācijas pieejamības gadījumā Nacionālais veselības dienests saņemtu arī atgriezenisko saiti un varētu pārplānot piegādes, ar maskām nodrošinot visas iestādes, kam tās nepieciešams. Šobrīd pastāv risks, ka ne visas iestādes, kam valsts iepirktās sejas maskas būtu nepieciešamas, tās saņems.

Rīcība no ārzemēm atgriezto cilvēku gadījumā

Ieceļojušo eksprestestēšanas neveikšana un inficēto neizolēšana - kļūda. Latvija ir maza valsts. Nebūtu lielu problēmu pāris tūkstošiem cilvēku, kas šeit atgriežas, veikt koronavīrusa ekspresstestus. Šo testu izmaksas ir niecīgas, bet ieguvums milzīgs - praktiski visi inficētie cilvēki, kuri atgriezušies no ārzemēm, būtu uzreiz zināmi. Tas būtiski samazinātu jaunu inficēšanās gadījumu skaitu visiem Latvijas iedzīvotājiem - jo inficētos cilvēkus būtu iespējams uzreiz izolēt, savukārt veselajiem nebūtu nepieciešams ievērot 2 nedēļu obligātu karantīnu, atgriežoties no ārzemēm, vai aizliegt lietot sabiedrisko transportu, kā tas ir noteikts pašlaik.

Rīcība saistībā ar ierobežojumu noteikšanu

Ierobežojumu noteikšana un iespējama ārkārtējā stāvokļa pagarināšana uz 3 mēnešiem - vai pareizā rīcība? Šis jautājums ir vairāk retorisks, bet apkopo visu iepriekš rakstīto. Pastāv iespēja, ka publiska masku lietošanas veicināšana apvienojumā ar valsts iedzīvotāju masveida testēšanu par zemām izmaksām palīdzētu identificēt visus jaunā koronavīrusa galvenos perēkļus, tos izolēt un tikt galā ar sekām - bez tik drastiskas uzņēmējdarbības faktiskas apturēšanas tik daudzās jomās kā šobrīd. Tas ļautu arī pakāpeniski atsākt daudzas ekonomikas aktivitātes. Līdzšinējā pieeja Latvijā diemžēl ir vērsta primāri uz individuālu atbildību, ierobežojumiem un sodu uzlikšanu ierobežojumu pārkāpējiem, nevis uz valsts atbildības uzņemšanos par situāciju.

Ko lietas labā esmu izdarījis es pats, Dāvids Zalāns, un mani partneri? Kādas ir manas tiesības kritizēt?

Mūsu uzņēmums strādāja tūrisma jomā līdz 2020.gada februārim. Strādājām 100% uz ārvalstu tirgu, un pakāpeniski pazuda jebkāda peļņa. Mēs varējām vienkārši padoties un gaidīt valsts pabalstus. Mēs nepadevāmies.

Maniem darbiniekiem bija kontakti Ķīnā, un jau februārī mums piedāvāja iegādāties gan maskas, gan testus koronavīrusam pa tiešo no rūpnīcām. Eventuāli mani partneri piekrita šai idejai, un mēs nodibinājām jaunu uzņēmumu - SIA Covid Laboratory. Ko esam izdarījuši? Šobrīd mēs, cilvēki ar absolūti 0 pieredzi preču eksportā un importā, piegādājam ķirurģiskās un respiratoru tipa sejas maskas lielā apjomā Grieķijas Veselības ministrijai, kā arī Kiprai, Ziemeļkiprai un Turcijai.

Aprīļa pirmās puses laikā piegādāsim veselus 2 miljonus (!) masku uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem faktiski par pašizmaksu. Šīs maskas vedīsim caur Krieviju, nevis Latviju - jo, diemžēl PTAC prasības rada risku, ka Latvijā šīs maskas tālāk par muitu netiktu (Tā notika ar nelielu daļu mūsu masku, kas jau bija sarunātas vairākām slimnīcām Baltijā, bet šobrīd joprojām atrodas muitā) - šīs prasības un līdz ar to Latvijā zaudētie PVN ieņēmumi ir atsevišķa raksta vērts temats.

Šobrīd mēs esam sarunu pēdējā posmā ar vienu no Austrijas galvenajiem medicīnas preču piegādātājiem saistībā ar Covid-19 ātro testu piegādi Austrijas valsts iestādēm. Esam arī piegādājuši speciālos aizsargtērpus vairākām Latvijas slimnīcām.

Kāpēc mēs šo visu darām? Jau janvārī bija skaidrs, ka pasaules valdībām un Veselības ministrijām nepietiek kapacitātes un spēju šo krīzi risināt. Bet - lai cik aktīvs un spējīgs būtu privātais sektors visā pasaulē, diemžēl nepietiks tikai ar to, ko darām mēs, mani partneri un daudzi citi aktīvie cilvēki - tie, kas Latvijā 48 stundās saražo aizsargstiklus; tie, kuri uzsāk masku ražošanu šeit uz vietas vai arī spēj preces piegādāt par labākajām cenām. Tas, ka mums ir tādi cilvēki, ir izcili, bet ar to nepietiks - ir jāpieņem arī pareizi lēmumi politiskā līmenī. Kādi būtu šie pareizie lēmumi? Manuprāt, veikt augstāk aprakstīto kļūdu labojumu ir vitāli svarīgi. Kad un vai tos pieņems Latvijas Ministru kabinets un LR veselības ministre Ilze Viņķele?

Latvija ir pietiekami maza valsts, lai būtu spējīga gan notestēt, gan izolēt visus koronavīrusa riskam pakļautos gadījumus savā teritorijā. Es ticu, ka Latvija ir spējīga pieņemt pareizus un efektīvus lēmumus, nevis tikai pieņemt aizliegumu pēc aizlieguma un pēc tam, kad nav vēlamā rezultāta, - sodīt iedzīvotājus. Kļūdu labojuma veikšana - tas nozīmē arī, ka ir iespējams sasniegt labāku rezultātu un vienlaikus samazināt esošos ierobežojumus uzņēmējdarbībai un vismaz kaut kādā mērā atgriezt dzīvību ekonomikā. Šobrīd koronavīrusa slimības tālāka izplatīšanās mūsu valsts teritorijā ir lielā mērā nevis individuālas rīcības, bet nepareizu politiski pieņemtu lēmumu sekas. Vai tā būs arī turpmāk - skatīsimies.

* neatkarīgs pētnieciskais žurnālists ar maģistra grādu politikas zinātnē. Pētnieciskās intereses saistās ar lēmumu pieņemšanu paaugstināta stresa apstākļos, tipiskāko kļūdu identificēšanu un groupthink un citu psiholoģisko fenomenu ietekmes uz lēmumu pieņemšanu noteikšanu. Vienlaikus Dāvids Zalāns ir jaunuzņēmuma SIA Covid Laboratory, kas nodarbojas ar ķirurģisko sejas masku un dažāda tipa respiratoru, speciālo aizsargtērpu un testu izplatīšanu valstu valdībām un slimnīcām Eiropas Savienībā un citās pasaules valstīs, direktors.


[1] https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-covid-19-inficeiusies-iau-vismaz-26-medicinas- darbinieki.d?id=52019321

[2] https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-patversme-konstateta-plasa-inficesanas-ar-covid-19- karantina-ap-100-cilveku.d?id=52018223

[3] https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-who-ryan/lockdowns-not-enough-to-defeat- coronavirus-whos-ryan-idUSKBN2190FM

[4] https://time.com/5805368/will-coronavirus-go-away-world-health-

organization/?fbclid=lwAR2QDGsJXkcbZsSuikevA1f9-1sw9l0Gm0hD wpD7eO3Q14D m7z3mHPC4

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...