Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dienā, kad es šo rakstu, Latvijā ir oficiāli diagnosticēti 458 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu, no tiem 60 kopā pēdējās divās diennaktīs. Tostarp Covid-19 slimība diagnosticēta ir jau 26 Latvijas veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, tai skaitā ārstiem, medicīnas māsām un NMPD personālam[1], vismaz 3 policistiem un vairākiem cilvēkiem Latvijas armijā. Koronavīrusa izplatība konstatēta Rīgas nakts patversmē, kurā vīrusa klātbūtne diagnosticēta vismaz 27 cilvēkiem un šobrīd visa patversme atrodas izolācijā un karantīnā[2]; pirms tam līdzīgs slimības perēklis atklāts uzņēmumā Jelgavā, kurā neviens no darbiniekiem nebija bijis ārzemēs. Šīs visas ziņas ir satraucošas, un šis varētu būt tas brīdis, kad Latvijas atbildīgajām institūcijām apstāties un pārdomāt - vai visu, ko mēs darām, darām pareizi?

Ko Latvija varētu darīt, bet nedara

 

Iedzīvotāju lielāka un - atsevišķās jomās - masveida ikdienas testēšana

Pasaules Veselības organizācijas galvenais ārkārtējo situāciju eksperts Maiks Raiens ir norādījis, ka būtiskākajam līdzeklim cīņā ar koronavīrusu ir jābūt saslimušo identificēšanai un izolēšanai. Viņš konkrēti norādīja, ka arvien lielāka vispārējās karantīnas un ierobežojumu noteikšana (kas līdz šim ir bijis Latvijas ceļš) nepalīdz[3] koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Tas šķiet loģiski. Papildus arī Brūss Ailvards, Pasaules Veselības organizācijas vadītāja personiskais padomnieks epidemioloģijas jautājumos intervijā izdevumam "The Time" līdzīgu domu atkārtoja ļoti skaidri: "Mēs, pasaules Veselības organizācija, aicinām visas valstis tikai testēt, testēt un vēlreiz testēt. Vai ir kāda valsts, kas veic pietiekamu testēšanu? Jā - tās ir 3 valstis: Singapūra, Dienvidkoreja un Ķīna. Visās pārējās pasaules valstīs (tas nozīmē - arī Latvijā) iedzīvotāju testēšana netiek veikta nepieciešamajā apjomā infekcijas izplatības kontrolēšanai."[4]

Neskatoties uz Veselības ministrijas izplatīto informāciju - tieši testēšana ir Latvijas lielākā problēma un klupšanas akmens. Kas ir konkrētās kļūdas, kas pieļautas tieši politiskā, lēmumu pieņemšanas līmenī?

Lēmums testēt tikai cilvēkus, kas ir bijuši ārzemēs - kļūda. Koronavīrusa izplatīšanās Latvijā notika jau kopš pirmajiem gadījumiem. Testēt no valsts puses tikai no ārzemēm atbraukušos Latvijas iedzīvotājus un netestēt tos, kas nebija bijuši ārzemēs - nozīmē atļaut masveidā inficēties uz ārzemēm neceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Testēt - tikai tos, kam ir konkrēti spēcīgi slimības simptomi - kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Netestējot un neidentificējot šos cilvēkus, tiek vecināta epidēmijas plašāka izplatība, kas pakļauj īpašam riskam tieši vecāka gadagājuma cilvēkus.

Pašā sākumā pieņemtais lēmums izmantot tikai esošo testēšanas kapacitāti no esošajām laboratorijām - kļūda, kas būtiski ierobežoja un joprojām ierobežo testēšanas spējas. Tās ir arī papildu izmaksas, jo esošie testi izmaksā vidēji 8-10 reizes dārgāk nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izmantotie ātrie testi.

Tā arī netika pieņemts lēmums iegādāties ātros testus augsta riska grupu cilvēku (NMPD, policijas darbinieki, slimnīcu personāls) ikdienas testēšanai - kļūda. Šobrīd ir saslimuši jau NMPD darbinieki, medicīnas personāls, policisti, utt. Saslims vēl - tās ir tiešas sekas nepareizajam lēmumam šos cilvēkus katru dienu nepārbaudīt. Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šādas pārbaudes veic.

Arī Lietuva jau pirms divām nedēļām iegādājās veselus 100 000 eksprestestu. Viņi tos izmanto tieši riska grupu biežai testēšanai un nevis COVID-19 oficiālai diagnosticēšanai, kas ir ļoti loģiska un pareiza rīcība. Kāpēc tā nedarām mēs, bet atļaujam saviem mediķiem un citām riska grupām saslimt un inficēt kolēģus?

Maldinošas informācijas izplatīšana par sejas masku lietošanu un tās novēlota labošana

Maskas - tikai medicīnas personālam - kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Nelietojot maskas publiskās vietās, šie cilvēki neapzinoties un negribot riskē inficēt citus. Tā tiek vecināta epidēmijas plašāka izplatība sabiedrībā.

Sākotnēji atbildīgās amatpersonas un valsts iestādes izplatīja informāciju, ka sejas maskas nepasargā no inficēšanās - kļūda. Tikai tad, kad Latvijas sociālajos tīklos parādījās informācija par pētījumiem, ka maskas samazina inficēšanās ar vīrusiem risku, kas nozīmētu iespējamas juridiskas sekas Latvijas valsts iestādēm par maldinošas informācijas izplatīšanu ārkārtējā stāvokļa laikā, - tikai tad valsts iestādes oficiālo informāciju precizēja.

Arī amatpersonu publiskie izteikumi par masku lietošanu mainījās tikai pēc seku apzināšanās. Tā rezultātā Latvijā neradās pozitīva aizsargmasku lietošanas kultūra iedzīvotāju vidū, kas palielināja inficēšanās risku parastiem cilvēkiem.

Sejas masku nepasūtīšana nepieciešamajā apjomā jau janvārī - kļūda. Jau janvāra beigās, kad visā pasaulē bija pieejama informācija par situāciju Ķīna un jaunā koronavīrusa straujo sākotnējo izplatību Eiropas valstīs, bija iespējams pasūtīt ķirurģiskās un respiratoru tipa maskas aptuveni 5-10 reizes lētāk, nekā to ir iespējams izdarīt šobrīd vai pirms divām nedēļām.

Vai Latvijā iegādātas kvalitatīvākās maskas no lētākā piegādātāja - nav zināms. Ar lielu pompu atvestās maskas tika pasniegtas kā liels Veselības ministrijas sasniegums. Objektīvā realitāte bija tāda, ka tās tika iepirktas no uzņēmuma SIA GP Nord, kam ir nodokļu parāds un, kura īpašnieks ir ziedojis valdību veidojošajai partijai KPV LV. Piemēram, mūsu uzņēmums jau vairākas nedēļas pirms tam piedāvāja Veselības ministrijai izdarīt to pašu, jo mēs tajā laikā veicām pasūtījumus citām ES dalībvalstīm un vēlējāmies iekļaut savās piegādēs Latviju. Veselības ministrija mūs ignorēja.

Mūsu darbinieki katru dienu ir kontaktā ar lielākajiem ražotājiem Ķīnā, un katru dienu atjaunojam cenas un spējam nodrošināt pašas labākās cenas pie mūsu pasūtītajiem apjomiem. Kāpēc Veselības ministrija beigās izvēlējās iegādāties maskas no uzņēmuma ar nodokļu parādu - publiskas informācijas un skaidrojuma pagaidām nav. Neskatoties uz visu to, mēs joprojām varam piedāvāt Veselības ministrijai gan aizsargmaskas, gan aizsargtērpus, gan eksprestestus - par pašizmaksu, jo tas bija viens no mērķiem šī uzņēmuma radīšanai: palīdzēt Latvijai. Šie produkti ir joprojām ir pieejami.

Sejas masku izlietošanas noslepenošana - kļūda. Demokrātiskā valstī krīzes situācijā iedzīvotājiem būtu jāzina, kādām iestādēm un organizācijām no valsts puses maskas tiek nodrošinātas. Šādas informācijas pieejamības gadījumā Nacionālais veselības dienests saņemtu arī atgriezenisko saiti un varētu pārplānot piegādes, ar maskām nodrošinot visas iestādes, kam tās nepieciešams. Šobrīd pastāv risks, ka ne visas iestādes, kam valsts iepirktās sejas maskas būtu nepieciešamas, tās saņems.

Rīcība no ārzemēm atgriezto cilvēku gadījumā

Ieceļojušo eksprestestēšanas neveikšana un inficēto neizolēšana - kļūda. Latvija ir maza valsts. Nebūtu lielu problēmu pāris tūkstošiem cilvēku, kas šeit atgriežas, veikt koronavīrusa ekspresstestus. Šo testu izmaksas ir niecīgas, bet ieguvums milzīgs - praktiski visi inficētie cilvēki, kuri atgriezušies no ārzemēm, būtu uzreiz zināmi. Tas būtiski samazinātu jaunu inficēšanās gadījumu skaitu visiem Latvijas iedzīvotājiem - jo inficētos cilvēkus būtu iespējams uzreiz izolēt, savukārt veselajiem nebūtu nepieciešams ievērot 2 nedēļu obligātu karantīnu, atgriežoties no ārzemēm, vai aizliegt lietot sabiedrisko transportu, kā tas ir noteikts pašlaik.

Rīcība saistībā ar ierobežojumu noteikšanu

Ierobežojumu noteikšana un iespējama ārkārtējā stāvokļa pagarināšana uz 3 mēnešiem - vai pareizā rīcība? Šis jautājums ir vairāk retorisks, bet apkopo visu iepriekš rakstīto. Pastāv iespēja, ka publiska masku lietošanas veicināšana apvienojumā ar valsts iedzīvotāju masveida testēšanu par zemām izmaksām palīdzētu identificēt visus jaunā koronavīrusa galvenos perēkļus, tos izolēt un tikt galā ar sekām - bez tik drastiskas uzņēmējdarbības faktiskas apturēšanas tik daudzās jomās kā šobrīd. Tas ļautu arī pakāpeniski atsākt daudzas ekonomikas aktivitātes. Līdzšinējā pieeja Latvijā diemžēl ir vērsta primāri uz individuālu atbildību, ierobežojumiem un sodu uzlikšanu ierobežojumu pārkāpējiem, nevis uz valsts atbildības uzņemšanos par situāciju.

Ko lietas labā esmu izdarījis es pats, Dāvids Zalāns, un mani partneri? Kādas ir manas tiesības kritizēt?

Mūsu uzņēmums strādāja tūrisma jomā līdz 2020.gada februārim. Strādājām 100% uz ārvalstu tirgu, un pakāpeniski pazuda jebkāda peļņa. Mēs varējām vienkārši padoties un gaidīt valsts pabalstus. Mēs nepadevāmies.

Maniem darbiniekiem bija kontakti Ķīnā, un jau februārī mums piedāvāja iegādāties gan maskas, gan testus koronavīrusam pa tiešo no rūpnīcām. Eventuāli mani partneri piekrita šai idejai, un mēs nodibinājām jaunu uzņēmumu - SIA Covid Laboratory. Ko esam izdarījuši? Šobrīd mēs, cilvēki ar absolūti 0 pieredzi preču eksportā un importā, piegādājam ķirurģiskās un respiratoru tipa sejas maskas lielā apjomā Grieķijas Veselības ministrijai, kā arī Kiprai, Ziemeļkiprai un Turcijai.

Aprīļa pirmās puses laikā piegādāsim veselus 2 miljonus (!) masku uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem faktiski par pašizmaksu. Šīs maskas vedīsim caur Krieviju, nevis Latviju - jo, diemžēl PTAC prasības rada risku, ka Latvijā šīs maskas tālāk par muitu netiktu (Tā notika ar nelielu daļu mūsu masku, kas jau bija sarunātas vairākām slimnīcām Baltijā, bet šobrīd joprojām atrodas muitā) - šīs prasības un līdz ar to Latvijā zaudētie PVN ieņēmumi ir atsevišķa raksta vērts temats.

Šobrīd mēs esam sarunu pēdējā posmā ar vienu no Austrijas galvenajiem medicīnas preču piegādātājiem saistībā ar Covid-19 ātro testu piegādi Austrijas valsts iestādēm. Esam arī piegādājuši speciālos aizsargtērpus vairākām Latvijas slimnīcām.

Kāpēc mēs šo visu darām? Jau janvārī bija skaidrs, ka pasaules valdībām un Veselības ministrijām nepietiek kapacitātes un spēju šo krīzi risināt. Bet - lai cik aktīvs un spējīgs būtu privātais sektors visā pasaulē, diemžēl nepietiks tikai ar to, ko darām mēs, mani partneri un daudzi citi aktīvie cilvēki - tie, kas Latvijā 48 stundās saražo aizsargstiklus; tie, kuri uzsāk masku ražošanu šeit uz vietas vai arī spēj preces piegādāt par labākajām cenām. Tas, ka mums ir tādi cilvēki, ir izcili, bet ar to nepietiks - ir jāpieņem arī pareizi lēmumi politiskā līmenī. Kādi būtu šie pareizie lēmumi? Manuprāt, veikt augstāk aprakstīto kļūdu labojumu ir vitāli svarīgi. Kad un vai tos pieņems Latvijas Ministru kabinets un LR veselības ministre Ilze Viņķele?

Latvija ir pietiekami maza valsts, lai būtu spējīga gan notestēt, gan izolēt visus koronavīrusa riskam pakļautos gadījumus savā teritorijā. Es ticu, ka Latvija ir spējīga pieņemt pareizus un efektīvus lēmumus, nevis tikai pieņemt aizliegumu pēc aizlieguma un pēc tam, kad nav vēlamā rezultāta, - sodīt iedzīvotājus. Kļūdu labojuma veikšana - tas nozīmē arī, ka ir iespējams sasniegt labāku rezultātu un vienlaikus samazināt esošos ierobežojumus uzņēmējdarbībai un vismaz kaut kādā mērā atgriezt dzīvību ekonomikā. Šobrīd koronavīrusa slimības tālāka izplatīšanās mūsu valsts teritorijā ir lielā mērā nevis individuālas rīcības, bet nepareizu politiski pieņemtu lēmumu sekas. Vai tā būs arī turpmāk - skatīsimies.

* neatkarīgs pētnieciskais žurnālists ar maģistra grādu politikas zinātnē. Pētnieciskās intereses saistās ar lēmumu pieņemšanu paaugstināta stresa apstākļos, tipiskāko kļūdu identificēšanu un groupthink un citu psiholoģisko fenomenu ietekmes uz lēmumu pieņemšanu noteikšanu. Vienlaikus Dāvids Zalāns ir jaunuzņēmuma SIA Covid Laboratory, kas nodarbojas ar ķirurģisko sejas masku un dažāda tipa respiratoru, speciālo aizsargtērpu un testu izplatīšanu valstu valdībām un slimnīcām Eiropas Savienībā un citās pasaules valstīs, direktors.


[1] https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-covid-19-inficeiusies-iau-vismaz-26-medicinas- darbinieki.d?id=52019321

[2] https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-patversme-konstateta-plasa-inficesanas-ar-covid-19- karantina-ap-100-cilveku.d?id=52018223

[3] https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-who-ryan/lockdowns-not-enough-to-defeat- coronavirus-whos-ryan-idUSKBN2190FM

[4] https://time.com/5805368/will-coronavirus-go-away-world-health-

organization/?fbclid=lwAR2QDGsJXkcbZsSuikevA1f9-1sw9l0Gm0hD wpD7eO3Q14D m7z3mHPC4

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...