Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dienā, kad es šo rakstu, Latvijā ir oficiāli diagnosticēti 458 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu, no tiem 60 kopā pēdējās divās diennaktīs. Tostarp Covid-19 slimība diagnosticēta ir jau 26 Latvijas veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem, tai skaitā ārstiem, medicīnas māsām un NMPD personālam[1], vismaz 3 policistiem un vairākiem cilvēkiem Latvijas armijā. Koronavīrusa izplatība konstatēta Rīgas nakts patversmē, kurā vīrusa klātbūtne diagnosticēta vismaz 27 cilvēkiem un šobrīd visa patversme atrodas izolācijā un karantīnā[2]; pirms tam līdzīgs slimības perēklis atklāts uzņēmumā Jelgavā, kurā neviens no darbiniekiem nebija bijis ārzemēs. Šīs visas ziņas ir satraucošas, un šis varētu būt tas brīdis, kad Latvijas atbildīgajām institūcijām apstāties un pārdomāt - vai visu, ko mēs darām, darām pareizi?

Ko Latvija varētu darīt, bet nedara

 

Iedzīvotāju lielāka un - atsevišķās jomās - masveida ikdienas testēšana

Pasaules Veselības organizācijas galvenais ārkārtējo situāciju eksperts Maiks Raiens ir norādījis, ka būtiskākajam līdzeklim cīņā ar koronavīrusu ir jābūt saslimušo identificēšanai un izolēšanai. Viņš konkrēti norādīja, ka arvien lielāka vispārējās karantīnas un ierobežojumu noteikšana (kas līdz šim ir bijis Latvijas ceļš) nepalīdz[3] koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Tas šķiet loģiski. Papildus arī Brūss Ailvards, Pasaules Veselības organizācijas vadītāja personiskais padomnieks epidemioloģijas jautājumos intervijā izdevumam "The Time" līdzīgu domu atkārtoja ļoti skaidri: "Mēs, pasaules Veselības organizācija, aicinām visas valstis tikai testēt, testēt un vēlreiz testēt. Vai ir kāda valsts, kas veic pietiekamu testēšanu? Jā - tās ir 3 valstis: Singapūra, Dienvidkoreja un Ķīna. Visās pārējās pasaules valstīs (tas nozīmē - arī Latvijā) iedzīvotāju testēšana netiek veikta nepieciešamajā apjomā infekcijas izplatības kontrolēšanai."[4]

Neskatoties uz Veselības ministrijas izplatīto informāciju - tieši testēšana ir Latvijas lielākā problēma un klupšanas akmens. Kas ir konkrētās kļūdas, kas pieļautas tieši politiskā, lēmumu pieņemšanas līmenī?

Lēmums testēt tikai cilvēkus, kas ir bijuši ārzemēs - kļūda. Koronavīrusa izplatīšanās Latvijā notika jau kopš pirmajiem gadījumiem. Testēt no valsts puses tikai no ārzemēm atbraukušos Latvijas iedzīvotājus un netestēt tos, kas nebija bijuši ārzemēs - nozīmē atļaut masveidā inficēties uz ārzemēm neceļojušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Testēt - tikai tos, kam ir konkrēti spēcīgi slimības simptomi - kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Netestējot un neidentificējot šos cilvēkus, tiek vecināta epidēmijas plašāka izplatība, kas pakļauj īpašam riskam tieši vecāka gadagājuma cilvēkus.

Pašā sākumā pieņemtais lēmums izmantot tikai esošo testēšanas kapacitāti no esošajām laboratorijām - kļūda, kas būtiski ierobežoja un joprojām ierobežo testēšanas spējas. Tās ir arī papildu izmaksas, jo esošie testi izmaksā vidēji 8-10 reizes dārgāk nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izmantotie ātrie testi.

Tā arī netika pieņemts lēmums iegādāties ātros testus augsta riska grupu cilvēku (NMPD, policijas darbinieki, slimnīcu personāls) ikdienas testēšanai - kļūda. Šobrīd ir saslimuši jau NMPD darbinieki, medicīnas personāls, policisti, utt. Saslims vēl - tās ir tiešas sekas nepareizajam lēmumam šos cilvēkus katru dienu nepārbaudīt. Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šādas pārbaudes veic.

Arī Lietuva jau pirms divām nedēļām iegādājās veselus 100 000 eksprestestu. Viņi tos izmanto tieši riska grupu biežai testēšanai un nevis COVID-19 oficiālai diagnosticēšanai, kas ir ļoti loģiska un pareiza rīcība. Kāpēc tā nedarām mēs, bet atļaujam saviem mediķiem un citām riska grupām saslimt un inficēt kolēģus?

Maldinošas informācijas izplatīšana par sejas masku lietošanu un tās novēlota labošana

Maskas - tikai medicīnas personālam - kļūda. Būtiska daļa ar koronavīrusu SARS-CoV-2 inficēto cilvēku ir ar nelieliem simptomiem vai asimptomātiski slimības izplatītāji. Nelietojot maskas publiskās vietās, šie cilvēki neapzinoties un negribot riskē inficēt citus. Tā tiek vecināta epidēmijas plašāka izplatība sabiedrībā.

Sākotnēji atbildīgās amatpersonas un valsts iestādes izplatīja informāciju, ka sejas maskas nepasargā no inficēšanās - kļūda. Tikai tad, kad Latvijas sociālajos tīklos parādījās informācija par pētījumiem, ka maskas samazina inficēšanās ar vīrusiem risku, kas nozīmētu iespējamas juridiskas sekas Latvijas valsts iestādēm par maldinošas informācijas izplatīšanu ārkārtējā stāvokļa laikā, - tikai tad valsts iestādes oficiālo informāciju precizēja.

Arī amatpersonu publiskie izteikumi par masku lietošanu mainījās tikai pēc seku apzināšanās. Tā rezultātā Latvijā neradās pozitīva aizsargmasku lietošanas kultūra iedzīvotāju vidū, kas palielināja inficēšanās risku parastiem cilvēkiem.

Sejas masku nepasūtīšana nepieciešamajā apjomā jau janvārī - kļūda. Jau janvāra beigās, kad visā pasaulē bija pieejama informācija par situāciju Ķīna un jaunā koronavīrusa straujo sākotnējo izplatību Eiropas valstīs, bija iespējams pasūtīt ķirurģiskās un respiratoru tipa maskas aptuveni 5-10 reizes lētāk, nekā to ir iespējams izdarīt šobrīd vai pirms divām nedēļām.

Vai Latvijā iegādātas kvalitatīvākās maskas no lētākā piegādātāja - nav zināms. Ar lielu pompu atvestās maskas tika pasniegtas kā liels Veselības ministrijas sasniegums. Objektīvā realitāte bija tāda, ka tās tika iepirktas no uzņēmuma SIA GP Nord, kam ir nodokļu parāds un, kura īpašnieks ir ziedojis valdību veidojošajai partijai KPV LV. Piemēram, mūsu uzņēmums jau vairākas nedēļas pirms tam piedāvāja Veselības ministrijai izdarīt to pašu, jo mēs tajā laikā veicām pasūtījumus citām ES dalībvalstīm un vēlējāmies iekļaut savās piegādēs Latviju. Veselības ministrija mūs ignorēja.

Mūsu darbinieki katru dienu ir kontaktā ar lielākajiem ražotājiem Ķīnā, un katru dienu atjaunojam cenas un spējam nodrošināt pašas labākās cenas pie mūsu pasūtītajiem apjomiem. Kāpēc Veselības ministrija beigās izvēlējās iegādāties maskas no uzņēmuma ar nodokļu parādu - publiskas informācijas un skaidrojuma pagaidām nav. Neskatoties uz visu to, mēs joprojām varam piedāvāt Veselības ministrijai gan aizsargmaskas, gan aizsargtērpus, gan eksprestestus - par pašizmaksu, jo tas bija viens no mērķiem šī uzņēmuma radīšanai: palīdzēt Latvijai. Šie produkti ir joprojām ir pieejami.

Sejas masku izlietošanas noslepenošana - kļūda. Demokrātiskā valstī krīzes situācijā iedzīvotājiem būtu jāzina, kādām iestādēm un organizācijām no valsts puses maskas tiek nodrošinātas. Šādas informācijas pieejamības gadījumā Nacionālais veselības dienests saņemtu arī atgriezenisko saiti un varētu pārplānot piegādes, ar maskām nodrošinot visas iestādes, kam tās nepieciešams. Šobrīd pastāv risks, ka ne visas iestādes, kam valsts iepirktās sejas maskas būtu nepieciešamas, tās saņems.

Rīcība no ārzemēm atgriezto cilvēku gadījumā

Ieceļojušo eksprestestēšanas neveikšana un inficēto neizolēšana - kļūda. Latvija ir maza valsts. Nebūtu lielu problēmu pāris tūkstošiem cilvēku, kas šeit atgriežas, veikt koronavīrusa ekspresstestus. Šo testu izmaksas ir niecīgas, bet ieguvums milzīgs - praktiski visi inficētie cilvēki, kuri atgriezušies no ārzemēm, būtu uzreiz zināmi. Tas būtiski samazinātu jaunu inficēšanās gadījumu skaitu visiem Latvijas iedzīvotājiem - jo inficētos cilvēkus būtu iespējams uzreiz izolēt, savukārt veselajiem nebūtu nepieciešams ievērot 2 nedēļu obligātu karantīnu, atgriežoties no ārzemēm, vai aizliegt lietot sabiedrisko transportu, kā tas ir noteikts pašlaik.

Rīcība saistībā ar ierobežojumu noteikšanu

Ierobežojumu noteikšana un iespējama ārkārtējā stāvokļa pagarināšana uz 3 mēnešiem - vai pareizā rīcība? Šis jautājums ir vairāk retorisks, bet apkopo visu iepriekš rakstīto. Pastāv iespēja, ka publiska masku lietošanas veicināšana apvienojumā ar valsts iedzīvotāju masveida testēšanu par zemām izmaksām palīdzētu identificēt visus jaunā koronavīrusa galvenos perēkļus, tos izolēt un tikt galā ar sekām - bez tik drastiskas uzņēmējdarbības faktiskas apturēšanas tik daudzās jomās kā šobrīd. Tas ļautu arī pakāpeniski atsākt daudzas ekonomikas aktivitātes. Līdzšinējā pieeja Latvijā diemžēl ir vērsta primāri uz individuālu atbildību, ierobežojumiem un sodu uzlikšanu ierobežojumu pārkāpējiem, nevis uz valsts atbildības uzņemšanos par situāciju.

Ko lietas labā esmu izdarījis es pats, Dāvids Zalāns, un mani partneri? Kādas ir manas tiesības kritizēt?

Mūsu uzņēmums strādāja tūrisma jomā līdz 2020.gada februārim. Strādājām 100% uz ārvalstu tirgu, un pakāpeniski pazuda jebkāda peļņa. Mēs varējām vienkārši padoties un gaidīt valsts pabalstus. Mēs nepadevāmies.

Maniem darbiniekiem bija kontakti Ķīnā, un jau februārī mums piedāvāja iegādāties gan maskas, gan testus koronavīrusam pa tiešo no rūpnīcām. Eventuāli mani partneri piekrita šai idejai, un mēs nodibinājām jaunu uzņēmumu - SIA Covid Laboratory. Ko esam izdarījuši? Šobrīd mēs, cilvēki ar absolūti 0 pieredzi preču eksportā un importā, piegādājam ķirurģiskās un respiratoru tipa sejas maskas lielā apjomā Grieķijas Veselības ministrijai, kā arī Kiprai, Ziemeļkiprai un Turcijai.

Aprīļa pirmās puses laikā piegādāsim veselus 2 miljonus (!) masku uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem faktiski par pašizmaksu. Šīs maskas vedīsim caur Krieviju, nevis Latviju - jo, diemžēl PTAC prasības rada risku, ka Latvijā šīs maskas tālāk par muitu netiktu (Tā notika ar nelielu daļu mūsu masku, kas jau bija sarunātas vairākām slimnīcām Baltijā, bet šobrīd joprojām atrodas muitā) - šīs prasības un līdz ar to Latvijā zaudētie PVN ieņēmumi ir atsevišķa raksta vērts temats.

Šobrīd mēs esam sarunu pēdējā posmā ar vienu no Austrijas galvenajiem medicīnas preču piegādātājiem saistībā ar Covid-19 ātro testu piegādi Austrijas valsts iestādēm. Esam arī piegādājuši speciālos aizsargtērpus vairākām Latvijas slimnīcām.

Kāpēc mēs šo visu darām? Jau janvārī bija skaidrs, ka pasaules valdībām un Veselības ministrijām nepietiek kapacitātes un spēju šo krīzi risināt. Bet - lai cik aktīvs un spējīgs būtu privātais sektors visā pasaulē, diemžēl nepietiks tikai ar to, ko darām mēs, mani partneri un daudzi citi aktīvie cilvēki - tie, kas Latvijā 48 stundās saražo aizsargstiklus; tie, kuri uzsāk masku ražošanu šeit uz vietas vai arī spēj preces piegādāt par labākajām cenām. Tas, ka mums ir tādi cilvēki, ir izcili, bet ar to nepietiks - ir jāpieņem arī pareizi lēmumi politiskā līmenī. Kādi būtu šie pareizie lēmumi? Manuprāt, veikt augstāk aprakstīto kļūdu labojumu ir vitāli svarīgi. Kad un vai tos pieņems Latvijas Ministru kabinets un LR veselības ministre Ilze Viņķele?

Latvija ir pietiekami maza valsts, lai būtu spējīga gan notestēt, gan izolēt visus koronavīrusa riskam pakļautos gadījumus savā teritorijā. Es ticu, ka Latvija ir spējīga pieņemt pareizus un efektīvus lēmumus, nevis tikai pieņemt aizliegumu pēc aizlieguma un pēc tam, kad nav vēlamā rezultāta, - sodīt iedzīvotājus. Kļūdu labojuma veikšana - tas nozīmē arī, ka ir iespējams sasniegt labāku rezultātu un vienlaikus samazināt esošos ierobežojumus uzņēmējdarbībai un vismaz kaut kādā mērā atgriezt dzīvību ekonomikā. Šobrīd koronavīrusa slimības tālāka izplatīšanās mūsu valsts teritorijā ir lielā mērā nevis individuālas rīcības, bet nepareizu politiski pieņemtu lēmumu sekas. Vai tā būs arī turpmāk - skatīsimies.

* neatkarīgs pētnieciskais žurnālists ar maģistra grādu politikas zinātnē. Pētnieciskās intereses saistās ar lēmumu pieņemšanu paaugstināta stresa apstākļos, tipiskāko kļūdu identificēšanu un groupthink un citu psiholoģisko fenomenu ietekmes uz lēmumu pieņemšanu noteikšanu. Vienlaikus Dāvids Zalāns ir jaunuzņēmuma SIA Covid Laboratory, kas nodarbojas ar ķirurģisko sejas masku un dažāda tipa respiratoru, speciālo aizsargtērpu un testu izplatīšanu valstu valdībām un slimnīcām Eiropas Savienībā un citās pasaules valstīs, direktors.


[1] https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-covid-19-inficeiusies-iau-vismaz-26-medicinas- darbinieki.d?id=52019321

[2] https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-patversme-konstateta-plasa-inficesanas-ar-covid-19- karantina-ap-100-cilveku.d?id=52018223

[3] https://www.reuters.com/article/us-health-coronavirus-who-ryan/lockdowns-not-enough-to-defeat- coronavirus-whos-ryan-idUSKBN2190FM

[4] https://time.com/5805368/will-coronavirus-go-away-world-health-

organization/?fbclid=lwAR2QDGsJXkcbZsSuikevA1f9-1sw9l0Gm0hD wpD7eO3Q14D m7z3mHPC4

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...