Atklāta vēstule par raidījumu "Aizliegtais paņēmiens"
Elita Kleinhofa-Prūse, NEPLP sabiedriski konsultatīvās padomes locekle20.11.2013.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Godātie kolēģi, ikviens, kas lasa šīs rindas! Nopietnas domstarpības dažādos sabiedrības slāņos ir radījis LTV īstenotais projekts - raidījums Aizliegtais paņēmiens, kurā, radot un izdomājot dažādas provokatīvas un fiktīvas situācijas, tiek filmēti cilvēki, viņu reakcijas, atskaņotas ierakstītas telefona sarunas, paustie uzskati un rīcības. Pēc tam tas tiek parādīts LTV1 un visas sabiedrības un raidījumā pieaicināto ekspertu priekšā iztirzāts.
Tas vēl nav viss, raidījuma vadītājs mudina, pat uzstāj, drošības iestāžu pārstāvjiem, ierosināt lietas un ņemt šīs personas savā novērošanā vai attiecīgajām iestādēm pārbaudīt rīcības atbilstību likumam!?
Mans jautājums - kā tas saskan ar cilvēktiesību ievērošanu demokrātiskā valstī, kurā ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību (Satversmes 99.pants.) un ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus (Satversmes 100.pants.)? Tās var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību (Satversmes 116.pants).
Kopš kura laika LTV izpilda drošības iestāžu funkcijas, kādā sakarā tāds raidījums parādījies sabiedriskajā televīzijā, un kas to finansē?!!
Izrādās - tie paši nodokļu maksātāji, kurus filmē ar čekas cienīgām metodēm, kas nesaskan ne ar kādām morāles un ētikas normām. Kāds vadonis ir teicis: "Mērķis – attaisno līdzekļus!" Vai tiešām atgriezušies padomju laiki? Kad viss tika izlemts un darīts tautas vietā, bet tautas vārdā?
Kāds mērķis ir šādam raidījumam: varētu domāt - neiecietības mazināšana sabiedrībā, ja vien galarezultāts nav rūgtums par LTV vadības visatļautību, sabiedrības iebiedēšana un Satversmē noteikto brīvību ierobežošana. Tas nekādi neatbilst LTV sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijām - demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana.
Vai arī Latvija vairs nav brīva un demokrātiska valsts un LTV vadība ir veikusi apvērsumu?
Ko sēsi, to pļausi - skan tautas paruna. Kā gan var cerēt, sējot dadžus, izaudzēt kviešus? Kā var cerēt caur nodevību un pazemošanu saliedēt sabiedrību? Vai par to mēs vēl neesam pārliecinājušies pēc 50 gadu okupācijas?
Tāpēc lūdzu NEPLP pārtraukt LTV raidījuma Aizliegtais paņēmiens veidošanu un pārraidi.
Izvērtēt atbildīgo amatpersonu – LTV raidījumu satura redaktores Ritas Rudušas atbilstību amatam.
Kā arī lūdzu šo jautājumu izskatīt NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes kādā no nākošām sēdēm.
Pielikumā:
ES direktīvas:
AVMP direktīva paplašināja audiovizuālās jomas regulējumu un ietvēra visas tehnoloģiskās platformas, tādējādi nodrošinot tehnoloģisko neitralitāti. Tika ieviesta audiovizuālo mediju pakalpojumu definīcija, izslēdzot jebkura veida privātu korespondenci. Arī uz nelineārajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem tika attiecinātas minimālās prasības saistībā ar nepilngadīgu personu un cilvēka cieņas aizsardzību, naida kurināšanu, pakalpojuma sniedzēja un reklāmas identifikāciju.
AVMP direktīvas pamatā tika saglabāts izcelsmes valsts princips. Tas nozīmē, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem jāievēro tās dalībvalsts noteikumi, kurā tie ir reģistrēti un kurā tiek pieņemti svarīgākie redakcionālie lēmumi.
Latvijas Republikas Satversme
91.Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
99. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.
100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
116.Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
Vadlīnijas valsts SIA „Latvijas Televīzija” 2014. gada sabiedriskā pasūtījuma gada plāna sastādīšanai
nacionālās identitātes, valodas, kultūras un sociālās atmiņas stiprināšana,
demokrātiskas un saliedētas sabiedrības veidošana,
piederība pie Eiropas un starptautiskās kopienas,
izglītības un zināšanu izplatīšana,
radošuma un uzņēmības veicināšana,
bērnu un jauniešu iesaiste.
Red. piez. Rakstā paustie uzskati lielākoties pilnīgi un absolūti neatbilst Pietiek viedoklim, taču, protams, publicējam arī tādus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
