Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019.gada 19.aprīlī masu medijos parādījās informācija par to, ka Rīgā vērojama gaisa piesārņojuma dūmaka (sk. pielikumu) un Brīvības ielas gaisa kontroles stacijā reģistrētais piesārņojums ar mikroputekļiem pārsniedz pieļaujamo normatīvu vairāk kā 3 reizes - pie pieļaujamā normatīva 50 mikrogrami kubikmetrā gaisa vidēji diennaktī cilvēka veselības aizsardzībai no mikroputekļiem (PM10), 18.aprīlī tas bija sasniedzis jau 170.

Taču uz šo cilvēku veselībai draudošo ārkārtas situāciju nekādi nav reaģējusi Rīgas dome un Domes vadošās institūcijas un amatpersonas, un nav ieviesti nekādi pasākumi stāvokļa uzlabošanai un normalizēšanai. Šādā situācijā oficiālā Domes apstiprinātā dokumentā - Rīgas pilsētas attīstības programmā minētais, ka Rīgā visa pamatā ir cilvēks, skan kā izsmiekls par rīdziniekiem.

Uzskatot, ka nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, kas sekmē pastiprinātu piesārņojuma veidošanos pilsētā, var gan ievilkties, gan arī atkārtoties, iesaku veikt šādus konkrētus pasākumus vides uzlabošanai un ārkārtas stāvokļa mazināšanai un novēršanai:

1) sasaukt ārkārtas Rīgas domes sēdi, kurā izskatīt esošo situāciju un pieņemt Rīgas domes dienestiem konkrētus uzdevumus stāvokļa normalizēšanai;

2) pastiprināt Mājokļu un vides departamentā vides dienestu, kas tika izveidots 2009.gadā likvidēto pilsētas vides aizsardzības struktūru vietā. No šī dienesta būtu atbrīvojami tur strādājošie radinieki un sastāvs formējams uz konkursa pamata, piesaistot profesionālus vides speciālistus. Uzdot šai struktūrai sekot līdzi sagaidāmiem meteoroloģiskiem apstākļiem pilsētā un brīdināt dienestus par bīstama piesārņojuma iespējām un nepieciešamiem pasākumiem tā ierobežošanai. Tāpat uzdot struktūrai regulāri informēt sabiedrību par piesārņojuma līmeni pilsētā;

3) jāatjauno likvidētā izpildstruktūra „Rīgas dārzi un parki”, kuras uzdevums ir rūpēties par pilsētas apzaļumošanu un koku uzturēšanu un stādīšanu pilsētā. Ar to netiek galā pašreizējā izpildinstitūcija „Rīgas meži”, kura uzturēšanas un attīstības vietā tikai posta un zāģē kokus – pēdējo 5 gadu laikā pilsētā ir nocirsts 13 reizes vairāk koku, nekā tiek iestādīti. Jāpiezīmē, ka koki pilsētā arī uztver un mazina putekļu daudzumu gaisā;

4) jāpārtrauc masveida koku izzāģēšanas kampaņa pilsētas ielās un skvēros. Runa par koku zāģēšanu var būt tikai tad, kad jau ir sagatavoti koki stādīšanai to vietā. Neatliekami atjaunojami arī jau pēdējos gados galvenajās ielās izzāģētie koki, izmantojot līdzekļus no budžeta neparedzētiem izdevumiem;

5) uzstādīt gaisa kontroles staciju Valdemāra ielā stacijas vietā, kas tika sabojāta. Kā līdz tam rādīja šīs stacijas ieraksti, Valdemāra ielas piesārņojums regulāri pārsniedza analogu piesārņojumu Brīvības ielā. Piesārņojumu var samazināt, nevis likvidējot kontroles staciju, bet gan ieviešot gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumus;

6) paaugstināta gaisa piesārņojuma periodā veikt galveno centra ielu mitro uzkopšanu;

7) uzdot „Rīgas siltumam”, veidojoties nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem, slēgt visas pilsētas ar koksnes šķeldām kurināmās katlumājas un koģenerācijas stacijas (arī privātas, no kurām šādā laikā nepieņemt siltumu pilsētas siltumtīklos). Šie siltuma avoti ir ar ievērojamu mikroputekļu emisiju apjomu. Pieprasīt garantijas no „Rīgas siltuma”, ka kurināšanai netiek izmantotas radioaktīvas koksnes šķeldas;

8) veidojoties nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem laika apstākļiem, ierobežot un nepieļaut automašīnu plūsmu pilsētas centrā;

9) veikt pētījumu par Krievusalas ietekmi uz pilsētas gaisa kvalitāti pie nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem laika apstākļiem. Negatīvas ietekmes gadījumā piebremzēt ostas aktivitātes šādos laika posmos.

Minētie pasākumi ir tikai neliela daļa no tā, kas jāveic pašvaldībai vides uzlabošanai. Ceru saņemt apstiprinājumu tam, ka vismaz šādi minimāli pasākumi tiks realizēti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...