Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pastāv liela vienprātība par Latvijas zinātnes kritisko stāvokli. Zinātnieku vidū ir populāri meklēt esošo apstākļu iemeslus ārpus pašu rindām. Nereti tiek vainota valsts un politiķi, jo tie nesaskata lielo zinātnes potenciālu un tādējādi iznieko iespēju ieguldīt savā nākotnē.

Mēs, zemāk parakstījušies, vēršamies pie plašākas sabiedrības, lai darītu zināmu, ka vismaz daļa zinātnieku esošajā situācijā saskata nerealizētas iespējas un arī daudzus pienākumus un uzdevumus, kas jāveic pašiem zinātniekiem neatkarīgi no valsts atbalsta vai traucēkļiem.

Valsts iekārtas maiņa pirms 25 gadiem varēja nest līdz vēl vairāk pozitīvu izmaiņu arī zinātnē, tomēr liela daļa vainas meklējama pašu zinātnieku sabiedrības neizdarībā, pašapmierinātībā un pasivitātē, kas neļāva un bieži vien joprojām neļauj iekļauties starptautiskajā zinātniskajā apritē. Tādējādi daudzās zinātņu nozarēs, līdzīgi kā valsts tautaimniecībā kopumā, neveidojās konkurētspēja un saglabājās morāli novecojušās – institucionāli administratīvās un personālās – struktūras.

Nav viegli pāriet no valsts, kurā zinātnieki ir centralizēti uzturēta mehānisma skrūvītes, uz demokrātisku valsti, kur arī pašiem jāuzņemas atbildība par sevi, savas pārstāvētās zinātnes nozares un – plašākā nozīmē – valsts izaugsmi. Pārejas grūtības var veicināt pēdējā laikā publiski pausto atsevišķu zinātnieku jūsmu par autoritāru vai totalitāru sistēmu ietvaros radītajiem zinātnes modeļiem, kas ir pretrunā ar mūsu nostāju.

Mēs pilnībā atbalstam demokrātiju kā iekārtu, kas prasa ne tikai visas tautas aktīvu līdzdalību, bet arī ikviena indivīda atbildību savā un savas valsts priekšā. Tas ir ceļš uz atklātu un atvērtu, tolerantu un kritiski domājošu sabiedrību. Demokrātiju apgūst visi balsstiesīgie, un Latvijas vēlētāju panākumi šajā virzienā divdesmit gadu laikā ir atzīstami, it īpaši salīdzinot ar daudzām bijušajām PSRS republikām. Ilggadīgu vienpersonisku valstu vadītāju (arī Kārļa Ulmaņa) režīmi, kas brīžiem tiek raksturoti kā paraugs savas izlēmības un skaidrības dēļ, nav alternatīva ilgtspējīgai attīstībai.

Noteikti ir konstruktīvi jākritizē Latvijas valsts un tās struktūru vājās vietas, kas tieši ietekmē zinātniskā darba efektivitāti. Jāturpina darbs pie zinātnes finansējuma palielinājuma. Tajā pašā laikā zinātniekiem ir jāieklausās vietējo un starptautisko ekspertu kritikā ne tikai par zinātnes pārvaldi, bet arī pašu zinātnieku problēmām un neizdarībām.

Nav jāapbrīno vienam otrs par to, cik labi mēs tomēr esam vājā finansējuma apstākļos. Jāatzīst, ka pašreizējais zinātnes statuss Latvijā un zemākais finansējuma līmenis Baltijas valstīs lielā mērā ir arī mūsu pašu pieļauts. Ja politiķi nedzird par zinātni vēlētāju prasībās, zinātnieki nav bijuši uzdevumu augstumos.

Lai arī Latvijā ir lielas problēmas ar zinātnes finansēšanu, valsts ir nodrošinājusi mūsu zinātniekiem iespēju ar vienādiem noteikumiem konkurēt ar citiem zinātniekiem par ES zinātnei paredzēto finansējumu un piesaistīt to Latvijai. Zinātniekiem pašiem jānostājas uz smagā, ilgā, bet arī fascinējošā un iekšēji motivējošā ceļa uz starptautiskiem panākumiem, atzinību un cieņu. Arī tad, ja jāsāk ļoti neizdevīgā pozīcijā, un arī tad, ja daļa šī ceļa ir veicama ārpus Latvijas.

Mūsuprāt, nav citas alternatīvas mūsdienīgas zinātnes attīstībai. Šādos apstākļos paļaušanās, galvenokārt, uz valsts finansējumu zinātnei uzskatāma par vienpusīgu un neperspektīvu pieeju. Valsts var tikai vairāk vai mazāk atvieglot mūsu attīstību, nevis veikt to mūsu vietā.

Ja spēsim izcīnīt intelektuālo cīņu globālajā zinātnieku konkurencē, spēsim radīt un apliecināt sabiedrībai tādas vispāratzītas un starptautiskajā akadēmiskajā vidē augstā godā turētās vērtības kā godīgumu, atbildīgumu, caurspīdīgumu, tad arī Latvijā zinātnieki būs cieņā un pamatoti jutīsies vajadzīgi un novērtēti.

Vēlamies uzsvērt, ka mūsu rokās ir daudz vairāk iespēju, nekā bieži vien šķiet, tomēr to realizācija jāsāk ar sevi, lai pārrautu valsts un zinātnieku kopienas savstarpējās vainošanas apburto loku.

Ja esat zinātnieks (vecums nav svarīgs) un vēlaties pievienoties parakstītājiem, sūtiet e-pastu uz [email protected] norādot zinātnisko grādu, vārdu, uzvārdu un, ja vēlaties, arī amatu un/vai darba vietu. Tādējādi Jūs pievienosieties parakstītājiem tīmekļa saitē  http://ljza.lv/vestule/

* Dr. sc. ing. Egils Stalidzāns, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs

Dr. art. Daina Lāce, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece

Msc. biol. Jānis Liepiņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis

Dr. iur. Kitija Bite, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle

Dr. sc. ing. Gita Šakale, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle

Dr. hist. Gatis Krūmiņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Konsultatīvās padomes priekšēdētājs, Vidzemes Augstskolas rektors

Dr.sc. comp. Andris Ambainis, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis

Dr. phil. Jurģis Šķilters, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, LU Kognitīvo zinātņu un semantikas centra direktors

Dr. biol. Nils Rostoks, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks

Ph.D. Leo Seļāvo, Elektronikas un Datorzinātņu institūts, Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte

Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis, CSP, LKA

Dr.sc.ing. Inese Poļaka, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošā pētniece

MSc. phys. Guntars Kitenbergs, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes pētnieks

MBA. Dāvis Plotnieks, Banku augstskola

Dr. chem. Kristaps Jaudzems, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks

Dr. Sc. Comm. Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

Dr.sc.soc. Renāte Cāne, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras docente

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...