Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ir kaut kas, par ko pilnīgi vienisprātis pērn bija Valsts kanceleja, Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Privatizācijas aģentūra (PA), tad tas bija – no sabiedrības ir iespējami ilgi jāturpina slēpt, kā tieši notika Citadele bankas „darījums” un tās faktiskā uzdāvināšana amerikāņu investoriem, kā tieši tika pieņemti lēmumi, kuru rezultātā Latvijas valsts budžets Valsts kontroles vērtējumā zaudēja vismaz 25– 75 miljonus eiro, un kāda informācija bija šo lēmumu pamatā. Taču pamazām slēptie dokumenti ierauga dienas gaismu, un šodien Pietiek publicē vienu no valdības visslēptākajiem dokumentiem saistībā ar šo afēru – toreizējā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska parakstīto informatīvo ziņojumu.

Slēpa pat no deputātiem

"Citadele bankas pārdošanas uzsākšana

[DIENESTA VAJADZĪBĀM].

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA]:

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA];

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].

[IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA].

[DIENESTA VAJADZĪBĀM].

[DIENESTA VAJADZĪBĀM]."

Liela daļa no sabiedrībai pieejamās Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu? versijas izskatās tieši šādi. Apmēram ceturtā daļa no Valsts kontroles ziņojuma sabiedrībai joprojām nav pieejama. Taču šai institūcijai vismaz nebija problēmu ar informācijas iegūšanu no Citadeles darījumā iesaistītajām iestādēm un personām. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai gāja daudz grūtāk – bija institūcijas, kas prasīto informāciju komisijai tā arī nesniedza.

"Lai gan saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā noteikto valsts un citu publisko institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt Parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, dažas institūcijas un amatpersonas pieprasīto informāciju ir nosūtījušas tikai pēc atkārtota pieprasījuma (Valsts kanceleja, Ministru prezidente Straujuma), bet FKTK, banka Citadele un Reverta ir atteikušās sniegt to rīcībā esošo informāciju," galaziņojumā konstatēja komisija.

Taču arī liela daļa tās informācijas, kas komisijai negribīgi tika sniegta, sabiedrībai nebija un nav pieejama.

"Komisija ir vērsusies pie atbildīgajām valsts institūcijām (EM, PA, Valsts kancelejas) ar lūgumu deklasificēt ar bankas Citadele akciju pārdošanas procesu saistītos dokumentus, kā arī paskaidrot saglabāto klasificētās informācijas statusa pamatotību. Tomēr ierobežotas pieejamības statuss joprojām ir saglabāts lielai daļai ar bankas Citadele akciju pārdošanas procesu saistītās informācijas," komisija konstatēja 2015. gadā.

Nekas būtisks nav mainījies arī pašlaik, četrus gadus vēlāk. Pašlaik administratīvajā rajona tiesā tiek izskatītas vairākas prasības saistībā ar dažādu Citadeles pārdošanas dokumentu nepieejamību sabiedrībai, taču ne tikai nu jau privātā Citadele un likvidējamā Reverta, bet arī valsts iestādes spīvi aizstāv viedokli, ka sabiedrībai par lēti pārdotās – bet faktiski atdotās – kredītiestādes pārdošanu ir sniegts pilnīgi pietiekami informācijas.

Aisberga virsotne

Nav noliedzams, ka valsts iestādēs Citadeles vispirms neveiksmīgās, bet pēc tam nosacīti veiksmīgās pārdošanas laikā ir sagatavots un izskatīts tiešām iespaidīgs informācijas apjoms. "Laikā no 2011. gada līdz 2015. gadam attiecībā uz pieteicēja pieprasīto informāciju par bankas Citadele valsts akciju daļas pārdošanu Ministru kabinetā iesniegts 31 tiesību akts," skaidrojumos tiesai raksta Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja.

Turklāt tā ir tikai aisberga virsotne – un gan tā, gan pats aisbergs joprojām lielākoties ir noslepenoti. Dokumentu autori ir kopumā trīspadsmit dažādu institūciju, un, kā atklāj Valsts kanceleja, "katram tiesību aktam pievienoti 3–10 pavadošie dokumenti (atzinumi, viedokļi un cita informācija), kuriem arī ir noteikts atšķirīgs ierobežotas pieejamības informācijas statuss (dienesta vajadzībām, konfidenciāli, ierobežotas pieejamības)."

Tiesa, lielākā daļa pašlaik nepieejamās informācijas ir klasificēta tikai uz noteiktu laiku – tā vismaz tam vajadzētu būt atbilstoši Informācijas atklātības likumam. Taču iespaidīgais Citadeles pārdošanas dokumentācijas radītāju iestāžu skaits, kā arī privāto konsultantu piesaistīšanas fakts, kas ļauj brīvi atsaukties uz noslēgtiem līgumiem un tajās iekļautām konfidencialitātes normām, rada situāciju, kad par konkrētās informācijas atslepenošanu neviens nav atbildīgs. "Tās autors (Ekonomikas ministrija) ir noteicis ierobežotas pieejamības informācijas statusu saskaņā ar likuma 5. panta trešo daļu, līdz ar to nevienai personai, tai skaitā Valsts kancelejai, nav tiesību mainīt informācijas autora noteikto statusu," – šāds ir Valsts kancelejas skaidrojums par vienu no Ekonomikas ministrijas ziņojumiem.

Savukārt ministrija tālāk norāda uz Privatizācijas aģentūru, bet tā plašākos paskaidrojumos neielaižas. "Informējam, ka Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta sēdē izskatītajam informatīvajam ziņojumam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ Sabiedrība nekādus komentārus par šī ziņojuma saturu sniegt nevar," – šāds ir tipisks aģentūras skaidrojums. Šajā situācijā šodien Pietiek publiskotais Ekonomikas atzinums ir īpaši būtisks,

Nevar veicināt tiesiskumu

Papildus tam valsts institūcijas pat paskaidrojumos administratīvajai tiesai atklāti atzīst: norādes uz nepieciešamību publiskot konkrētus datus valsts pārvaldes tiesiskuma, labas pārvaldības principu un sabiedrības informēšanas vārdā tās uzskata par nenopietnām un vērā neņemamām.

"Pirms pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju, Valsts kanceleja izvērtēja minētos apsvērumus un secināja, ka pieteicēja iesniegumā norādītā interese neatsver to tiesisko interesi, kuras aizsardzībai konkrētajai informācijai noteikta ierobežota pieejamība," vienā no administratīvās tiesas ierosinātajām lietām saistībā ar Citadeles pārdošanas informācijas slēpšanu no sabiedrības skaidro Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja.

Šīs iestādes ieskatā medijiem nemaz neesot kādu īpašu iespēju noskaidrot patiesību. "Tas pamatojams ar to, ka pieteicēja rīcībā nav īpašu tiesisku līdzekļu, kuri atšķirtos no vispārējās kārtības un ar kuru palīdzību būtu iespējams kādā īpašā veidā "veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus"," tiesai skaidro Valsts kanceleja.

Zīmīgi, ka Valsts kanceleja tiesai kā nopietnu argumentu piemin to, ka "tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus vērtēja ne tikai izpildvaras institūcijas, bet arī likumdevējs" – parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas 2015. gadā bija tieši tā institūcija, kura pati bija izteikusi publisku kritiku par informācijas nepieciešamību.

Slēpj arī ministru runāto

Dažādi argumenti tiek piemeklēti, lai neizpaustu ne tikai informatīvo ziņojumu saturu, bet arī Ministru kabineta sēdēs pirms četriem un pieciem gadiem pārrunāto, kas varētu sniegt sabiedrībai skaidrību par pieņemto lēmumu argumentāciju un pamatotību.

Piemēram, izšķirošajā 2014. gada 29. jūlija valdības sēdē, kad vairākums no astoņiem ministriem nolēma turpināt ekskluzīvas sarunas ar vienu vienīgo pretendentu – Ripplewood konsorciju – un līdz ar to pārvilkt svītru valsts iespējai par Citadeles akciju kontrolpaketi saņemt lielāku samaksu, tika veikts audioieraksts. Taču reizē ar ministru balsojumu joprojām ir noslepenots arī tas – un atkal sākas iestāžu "karuselis".

"Arī audioierakstam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tajā ir atspoguļots Ekonomikas ministrijas informatīvā ziņojuma saturs, līdz ar to, kamēr Ekonomikas ministrija nav mainījusi ierobežotas pieejamības statusu informatīvajiem ziņojumiem, Valsts kanceleja nav tiesīga mainīt audioieraksta statusu, kā arī izsniegt to," oficiāli skaidro Valsts kanceleja.

"Karuselis" aiziet tik tālu, ka pat uz jautājumiem par pašas Valsts kancelejas rīcību (precīzāk, bezdarbību) šī iestāde mēģina atsaukties uz... Ekonomikas ministrijas noteiktu informācijas ierobežotas pieejamības statusu. "Minētā informācija šādi klasificēta, jo tās autors (Ekonomikas ministrija) ir noteicis ierobežotas pieejamības informācijas statusu," – šādi Valsts kanceleja atbild uz jautājumiem, kādu iemeslu dēļ tā pirms darījuma nav ne noteikusi Citadeles pārdošanas robežcenu, ne pasūtījusi tādas noteikšanu. "Līdz ar to nevienai personai, tai skaitā Valsts kancelejai, nav tiesību mainīt informācijas autora noteikto statusu."

Pat vispārzināmi fakti

Tiesa, valsts institūcijas norāda, ka daļa no iepriekš slēptās informācijas saistībā ar Citadeles akciju pārdošanu tagad taču esot deklasificēta, līdz ar ko sabiedrības tiesības uz informāciju esot apmierinātas. Taču patiesībā šie deklasificētie dati uzskatāmi demonstrē to, cik apņēmīgi no sabiedrības ir tikusi slēpta pat visnenozīmīgākā informācija saistībā ar pirms četriem gadiem kārtoto darījumu.

Izšķirošajā 2014. gada 29. jūlija valdības sēdē dienaskārtības protokollēmumā par pretendenta izvēli uz Citadele bankas akciju iegādi kopā bija astoņi punkti, no kuriem visi sākotnēji bija noteikti par informāciju "dienesta vajadzībām" – tātad no sabiedrības slēpjamu. Kad vispirms tika atslepenoti pieci no tiem, izrādījās, ka Laimdotas Straujumas valdība par slēpjamu no sabiedrības ir uzskatījusi pat informāciju, ka interešu konflikta dēļ premjere nepiedalās jautājuma izskatīšanā un ka ir pieņemts zināšanai ekonomikas ministra iesniegtais informatīvais ziņojums, kā arī Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvju sniegtā informācija.

Savukārt vēl vēlāk tika atslepenoti divi citi protokollēmuma punkti, no kuriem vienā bija minēts vispārzināmais – ka klātesošo ministru vairākums nolemj sarunas turpināt tikai ar Ripplewood (kurš vēl tika maskēts zem "segvārda" Rackley) un ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atturas no piedalīšanās šī lēmuma pieņemšanā. Savukārt vēl viens protokollēmuma punkts nav atslepenots arī tagad.

Noslepenotas arī rezolūcijas

Kā liecina Dienas rīcībā esoša oficiālā valsts institūciju sarakste, jau kopš 2010. gada sākuma spēkā ir Ministru prezidenta rezolūcija, ar kuru "Finanšu ministrijai uzdots sekot statusa "ierobežotas pieejamības informācija" un "dienesta vajadzībām" saglabāšanas nepieciešamībai tiem dokumentiem, kurus par akciju sabiedrību Parex banka Finanšu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā".

Taču ministrija 2017. gada oktobrī ir oficiāli informējusi Valsts kanceleju, ka visi iepriekš klasificētie un neatslepenotie dokumenti Parex bankas – un tātad arī tās "atvases" Citadeles – sakarā joprojām jātur noslēpumā no sabiedrības.

"Izvērtējot valsts akciju sabiedrības Privatizācijas aģentūra, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, akciju sabiedrības Citadele banka un akciju sabiedrības Reverta sniegto viedokli, šobrīd nav tādas Finanšu ministrijās iesniegtās informācijas, kurai atceļams noteiktais "dienesta vajadzībām" un "ierobežotas pieejamības informācija" statuss," iestāžu vienprātību apliecinājusi toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savukārt toreizējais ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) jau pagājušā gada jūnijā, izpildot toreizējā Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) rīkojumu, ir parakstījis un nosūtījis Valsts kancelejai uz piecām lapām apkopotu informāciju par noslepenoto informāciju saistībā ar Citadele bankas pārdošanas procesu. No šī dokumenta ar nosaukumu Par dokumentu ierobežotas pieejamības statusu izriet: no gandrīz sešdesmit Ministru kabineta protokollēmumiem, rīkojumiem un citiem dokumentiem, kas tā vai citādi saistīti ar Citadele banku, tikai nepilni četrdesmit ir pieejami sabiedrībai pilnā apmērā.

Jāpaliek slepenam

Savukārt visiem pārējiem dokumentiem, kas daļēji ir noslepenoti, ekonomikas ministrs ir ierosinājis saglabāt statusu "dienesta vajadzībām", kas nozīmē – turpināt tos slēpt no sabiedrības. Turklāt, kā izriet no oficiālās sarakstes, nekādu pamatojumu šādai slēpšanai no sabiedrības Ašeradens nav sniedzis – un tāda viņam arī nav prasīta.

Šajā Ašeradena parakstītajā dokumentu uzskaitījumā ietilpst ne tikai Ministru prezidenta rezolūcijas un konkrēti lēmumi, bet arī protokoli no valdības sēdēm, kurās izskatīti ar Citadele bankas pārdošanu saistīti jautājumi, un informatīvie ziņojumi, uz kuru pamata tika pieņemti nozīmīgākie lēmumi saistībā ar bankas likteni.

Vēl vairāk – statusu "dienesta vajadzībām" toreizējais ekonomikas ministrs ierosināja saglabāt arī faktiski visai informācijai, kas tikusi sagatavota, lai uz tās pamata ministri varētu pieņemt lēmumus. Līdz ar to no saraksta 58 sadaļām joprojām paliek noslepenota informācija, kas minēta 45 no tām, un šādu stāvokli Ašeradens ierosinājis saglabāt arī turpmāk. Nekas nav mainījies arī tagad.

Tas nozīmē, ka pilnu skaidrību par Latvijas valstij un nodokļu maksātājiem tik dārgi izmaksājušo Citadele bankas "pārdošanu" (bet, precīzāk, atdošanu, par to vēl piemaksājot) un tajā vainojamām amatpersonām sabiedrība gūs tikai pēc tās tiesībām labvēlīgiem tiesas spriedumiem vai arī darījuma organizētāju un to sabiedroto aiziešanas no politiskās varas gaiteņiem. 

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

21

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

FotoAugstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15.jūnijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz žurnālista pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt pieprasīto informāciju par vārdu un uzvārdu, ar kādu politiķe minēta augstskolas dokumentos. Līdz ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedums, ar kuru pieteikums par informācijas izsniegšanu noraidīts.
Lasīt visu...

21

Izglītība

FotoGrūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
Lasīt visu...

21

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

FotoKoronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...