Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada”. Tas paredz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, pārejot no līdzšinējiem desmit uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. Saskaņā ar iecerēto reformu ir plānots piecos sadzīves atkritumu poligonos likvidēt atkritumu deponēšanas funkciju un centralizēt apsaimniekošanas sistēmu.

Īpaši gribu pievērst uzmanību plānam likvidēt Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu un slēgt tā vienīgo (valsts otru lielāko) šāda veida atkritumu deponēšanas poligonu “Brakšķi”, kura attīstībai ir pieejamas gan nepieciešamās zemes platības turpmākai tehnoloģiskās attīstības nodrošināšanai, gan arī ir fiksēts pieaugošs apstrādājamo atkritumu apjoms, kuru pieved no tuvējām Zemgales reģiona pašvaldību teritorijām.

Piedāvātā reforma, manuprāt, ne tikai negatīvi ietekmēs vidi un tautsaimniecību kopumā, bet var arī būtiski ietekmēt nacionālās drošības aspektus. Par to, šķiet, nav aizdomājušies Atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas autori.

Runā, ka drosmīgi ir tie, kas zina visu vai nezina neko. Aizvadītajos pāris gados mēs arvien biežāk dzirdam arī par politiskās drosmes nepieciešamību, veicot kardinālas reformas. Lozungs skan kā atbilde uz satrauktiem jautājumiem, kad citu argumentu, šķiet, pietrūkst. Salīdzinot šogad VARAM paspārnē apstiprinātos dokumentus “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” un jau pieminēto ziņojumu par atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību, neviļus rodas jautājums - kas tiem ir kopīgs? To vienlaicīga tālākvirzība ar revolucionārām metodēm ir neticama drosme vai muļķība?

Plāns paredz iekļaut gandrīz visas esošajā Pierīgas un visas Zemgales pašvaldības jaunveidojamā Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Jāuzsver, ka pašlaik šajā teritorijā dzīvo viens miljons(!), jeb vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju. Plāna autori iecerējuši radīt mega superreģionu, kam tiek prognozēts gan iedzīvotāju skaita pieaugums, gan rosīga saimnieciski ekonomiskā attīstība, saražoto atkritumu daudzumam pieaugot par 34% līdz 2035. gadam.

Manuprāt, valsts reģionu, kurā ir vislielākais iedzīvotāju blīvums, ir visnozīmīgākā tautsaimniecība un tiek saražots 62% (!) visu atkritumu, nedrīkst atstāt tikai ar vienu poligonu. Daugavas kreisajā krastā esošo un administratīvi teritoriālo reformu kontekstā jau apvienoto pašvaldību – Bauskas novada, Dobeles novada, Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada, Ķekavas novada, Mārupes novada un Olaines novada – saražoto atkritumu ikdienas transportēšana pāri Daugavai uz Getliņu poligonu nav saprātīga un ilgtspējīga iecere.

Kas notiks, ja kādu ārkārtas apstākļu rezultātā tiek traucēta satiksme pār Daugavas tiltiem Rīgā? Vai grūti iedomāties, kā pieaugs satiksmes negadījumu risks uz nacionālās nozīmes autoceļiem un tiltiem vai Rīgas HES dambja? Kā tas korespondē ar VARAM izstrādāto un gada sākumā apstiprināto stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai un drošas dzīves radīšanu Latvijas iedzīvotājiem?

Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās savāktos atkritumus nogādājot atbildīgās ministrijas informatīvajā ziņojumā piedāvātajā poligonā “Getliņi”, transportēšanas attālums no katras iesaistītās pašvaldības caurmērā pieaugs par apmēram 120km. Būs jāpalielina atkritumu autoparks, pieaugs katra reisa laiks apmēram par 4 stundām. Vai tā būtu klimatneitralitātes sasniegšanas stratēģija VARAM izpratnē?

Lieka atkritumu vizināšana pa Latvijas ceļiem, Rīgas ielām un tiltiem radīs jaunus sastrēgumus, arī jaunu vides piesārņojumu ar auto izplūdes gāzēm, it sevišķi galvaspilsētā, kas jau pašlaik nespēj izpildīt ES gaisa tīrības prasības. Iecere ir izteikti videi nedraudzīga, nonāk klajā pretrunā ar arī šogad VARAM izstrādāto un Ministru kabinetā apstiprinātā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030.g. nostādnēm, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu. VARAM izstrādātā un Ministru kabineta apstiprinātā Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai taču sola ieguvumus iedzīvotāju veselībai, gādājot par gaisa kvalitātes uzlabošanu, īpaši pilsētās!

Jāatgādina, ka Zemgales vienīgā poligona “Brakšķi” teritorijā esošā nešķiroto sadzīves atkritumu šķirošanas stacija ir viena no pirmajām Latvijā, kurā tiek ražots no atkritumiem iegūtais kurināmais (NAIK), kas šobrīd tiek piegādāts cementa ražotnei Brocēnos. Somijas uzņēmums SIA „Fortum Latvija” jau šobrīd ir izstrādājis siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projektu, kas siltumenerģijas ražošanā paredz izmantot no atkritumiem iegūtu kurināmo, investējot 3 – 5 miljonus eiro tehnoloģijās, kas nodrošinās atkritumu pārstrādi enerģijā cilvēkiem un videi nekaitīgā veidā.

Projektā paredzēta sadarbība ar “Brakšķi” apsaimniekotāju kā ilggadēju NAIK ražotāju, kas no Poligona šķirošanas stacijas piegādās kurināmo, nodrošinot, ka Jelgavas atkritumu apsaimniekošanas sistēma būs viena no modernākajām Latvijā un pilsētā tiks nodrošināts pilns aprites ekonomikas cikls, būtiski samazinot poligonā apglabāto atkritumu apjomu. Savukārt slēdzot deponēšanas poligonu “Brakšķi”, Zemgales reģionā radītie atkritumi būs jātransportē uz Getliņiem, bet NAIK jātransportē atpakaļ uz Jelgavu. Tas nav loģiski, ekonomiski lietderīgi un ilgtspējīgi. Vai tas atbilst VARAM izstrādātās stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai definētajām vadlīnijām, veicināt valsts enerģētiskā drošību, samazinot atkarību no fosilo energoresursu importa un pārejot uz vietējiem energoresursiem?

Vai visi zina, ka Getliņu poligona ietilpība ir teju izsmelta un tā darbība ar esošo Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona radīto atkritumu daudzumu bez papildu ieguldījumiem ir iespējama vēl tikai dažus gadus? Turklāt atkritumu poligons “Getliņi” atrodas uz kūdras purva. Šādos ģeoloģiskajos apstākļos atkritumu deponēšana ir dārga, jo paredz 4 metrus bieza kūdras slāņa izsmelšanu un aizstāšanu ar biezu māla slāni, kas būtiski sadārdzina jebkuru poligona paplašināšanu.

Savukārt Brakšķu poligonam ir veiksmīgs teritoriālais novietojums, tā gruntsūdeņi labi aizsargāti, un tas bez papildu ieguldījumiem var darboties vēl 14 gadus. Turklāt Vides pārraudzības valsts birojs ir pieņēmis lēmumu par pētījumu un organizatorisko pasākumu kopumu, kas Brakšķos ļautu izveidot jaunu atkritumu krātuvi blakus esošajam poligonam ~10 ha platībā, kuras provizoriski aprēķinātā kapacitāte ir ~1 333 000 m3 jeb 1 600 000 tonnu un paredzamais krātuves kalpošanas laiks – 80 gadi.

Vēlos pievērst uzmanību, ka Getliņu poligonā šobrīd jau realizācijas stadijā atrodas bioloģisko atkritumu pārstrādes projekts. Tas paredz tikai Pierīgas esošajā reģionā radīto atkritumu pārstrādi, kas acīmredzami nespēs apkalpot no Zemgales pašvaldībām atvestos atkritumus. Vēl vairāk, Getliņu bioloģisko atkritumu pārstrādes projektā šobrīd nav droši zināma smaku izplatības ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti Rīgas pilsētā, Salaspils novadā un Stopiņu novadā, kuru apdzīvotās teritorijas samērā cieši pieguļ Getliņu poligonam. Daudz neskaidrība vēl būs jāatrisina arī saistībā ar bioloģisko atkritumu pēcfermentācijas substrāta gala utilizāciju. Arī tas būs jāaizved uz iestrādes vietām. No Zemgales reģiona klātnākošie atkritumi problēmu vēl vairāk saasinās, iespējams, radīs strupceļu.

Savukārt poligonā “Brakšķi” jau ir izbūvēta bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu bioenerģijas šūna biogāzes ražošanai un izmantošanai enerģijas ieguvei, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukums, kuru darbība Zemgales reģiona poligona slēgšanas gadījumā tiks apdraudēta. Turklāt “Brakšķu” apsaimniekotājs šogad ir iesniedzis CFLA projekta pieteikumu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveidei poligonā, ievērojot reģionam nepieciešamās jaudas un vajadzības, ar mērķi attīstīt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, veicināt atkritumu vairākkārtēju izmantošanu Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Projekta īstenošana, saglabājot reģionālo poligonu, veicinās normatīvo aktu izpildi, lai samazinātu apglabāto atkritumu apjomu, palielinātu atkritumu pārstrādes īpatsvaru, kā arī atgrieztu daļu no atkritumos izmestā tautsaimniecības apritē.

Ļoti dīvains informatīvais ziņojums, ļoti dīvains Ministru kabineta lēmumprojekts. Lai cik dīvains nebūtu minētais lēmumprojekts, tas tiek virzīts uz priekšu vēja spārniem. Par to lemt paredzēts jau 6. oktobrī. Kam tas varētu būt izdevīgi? Kāpēc tāda steiga? Un, ja nu pēkšņi gadās tā, ka atkritumu apsaimniekošanas mega superreģions nonāk privātā kontrolē kādam ārvalstu atkritumu megaapsaimniekotājam? Vai atkritumu krīze Neapolē jau piemirsusies? Un, ja nu šis privātais apsaimniekotājs to par taisnīgu atlīdzību pārdod kādai Latvijai „draudzīgas” kaimiņvalsts kompānijai? Kā tas var ietekmēt drošību Latvijā?

Es ceru, ka uzbrukumi pašvaldību uzņēmumiem kā neveselīgiem brīvā tirgus konkurentiem ir tikai sagadīšanās un Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņa no pašvaldībai un valstij piederošas uz komerciālo ir tikai nejaušība.

Līdzīgu riska analīzi varētu veikt arī par Austrumlatgales un Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu apvienošanu, atstājot visu jaunveidojamo Latgales reģionu ar vienu poligonu „Cinīši” pie Latvijas un Lietuvas robežas. Bet te, raugi, zeme zem poligona jau tagad pieder privātpersonai!

Ja lēmumi dažkārt ir muļķīgi, videi un iedzīvotājiem nedraudzīgi, to var vēl mēģināt attaisnot ar zināšanu un pieredzes trūkumu. Bet, ja tie var izvērsties par kaitniecību nacionālās drošības interesēm, tie būtu savlaicīgi jānoliek dienasgaismā, jāanalizē bez steigas, pamatīgi un atklāti, lai līdz galam saprastu, kas ir „lācītim” vēderā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...