Iesaki rakstu: 
Atkritumu pārstrādes uzņēmums E - Daugava ir pārliecināts, ka nav tādu spēku, kas varētu apturēt paredzēto atkritumu pārstādes rūpnīcas paplašināšanu Ozolnieku novada Salgales pagasta Emburgā. Uzņēmums nenoliedz, ka līdz šim ir pārkāpis vides prasības un par to sodīts, taču iedzīvotāju protestus skaidro ar iepriekšējā zemes īpašnieka un konkurentu aktivitātēm.
Pietiek jau ziņoja, ka E-Daugavas rūpnīca Emburgā vairākkārt nonākusi Valsts vides dienesta redzeslokā saistībā ar vidi piesārņojošu darbību, turklāt konstatētos trūkumus nav novērsusi, tomēr tas netraucē uzņēmumam kaldināt paplašināšanās plānus un cīnīties par pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu un pašvaldības akceptu nozīmīgai rūpnīcas paplašināšanai.
Sabiedriskajā apspriešanā, kas tika rīkota saistībā ar paplašināšanai nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtējumu, iedzīvotāji pārmeta ne tikai par smakām, kuras nāk no uzņēmuma, bet arī iespējamo gruntsūdeņu piesārņošanu, kā arī izteica neapmierinātību ar plāniem rūpnīcā pārstrādāt no Inčukalna dīķiem izsmelto gudronu. Uzņēmuma pārstāvji nenoliedza, ka ir bijusi gāzes noplūde pirolīzes iekārtas kļūmīgas darbības dēļ, un par to atvainojās iedzīvotājiem, taču kategoriski palika pie saviem plāniem veikt rūpnīcas paplašināšanu.
Sarunā ar Pietiek E-Daugavas pārstāvis Andrejs Laškovs pauda, ka iedzīvotāji nemaz tik ļoti nepretojoties rūpnīcas paplašināšanās plāniem. Visus asos jautājumus sabiedriskajā apspriešanā esot uzdevis bijušais zemes īpašnieks, kurš uzņēmumam pārdeva zemi, kā arī konkurējošu uzņēmumu pārstāvji. Iedzīvotāji esot klusējot klausījušies.
Laškovs nenoliedza, ka pagājušajā vasarā no rūpnīcas plūdušas smakas lielā karstuma dēļ. „Šāds karstums ir reizi četros gados, tādēļ tas nav regulāri, ka noplūst gāze,” taisnojās E-Daugavas pārstāvis, apgalvojot, ka uzņēmumam pieder modernākās iekārtas pasaulē. Pirms pāris nedēļām darbinieks neesot rīkojies atbilstoši noteikumiem, tādēļ arī bijusi gāzes noplūde, bet tagad uzņēmums plānojot izveidot tādu sistēmu, ka pat gribēdams darbinieks nevarētu izlaist gāzi atmosfērā.
Liekā gāze, kura parādoties pirolīzes procesā, tikšot savākta īpašā rezervuārā. „Bija tur lieka gāze un viņš to bija palaidis ārā. Tas ir cilvēciskais faktors, kas ražošanas procesā var parādīties,” taisnojās Laškovs, norādot, ka rūpnīcā strādā vietējie emburdznieki, kuriem nav atbilstošas izglītības, tādēļ tiekot domāts par darbinieku papildu apmācību, lai viņi paši ir mazliet atbildīgāki.
E-Daugavas pārstāvis nenoliedz, ka rūpnīcā plānots pārstādāt ne tikai riepas, kā tika ziņots sākumā, bet arī no Inčukalna dīķiem izsmelto gudronu. „Gudrons ir parasts naftas produkts, kas ir arī iekšā asfaltā. Ja tas ir neitralizēts, tad to var pārstrādāt. Ja to var vest pārstrādāt uz Vāciju, kāpēc mēs to nevaram darīt paši?” neizpratnē ir Laškovs, norādot, ka pat trešā kursa ķīmijas students apliecinās, ka pirolīzes pārstrāde ir videi pati draudzīgākā.
„Mums tur neviens nevar aizliegt būvēt. Tādu spēku Latvijā nav, ja mēs dzīvojam normatīvā, likumīgā zemē,” ir pārliecināts Laškovs, piebilstot, ka šajā vietā ir paredzēta rūpnieciskā zona, tādēļ nevienam nav tiesību liegt rūpnīcai paplašināties.
Kā jau ziņots, Vides valsts dienesta Jelgavas Reģionālā vides pārvalde (RVP) pēdējās sūdzības par uzņēmuma kaitīgo ietekmi uz vidi saņēma šā gada februāra sākumā (vairākkārtējas iedzīvotāju sūdzības) un 6. februārī tika veikta uzņēmuma pārbaude un konstatēti atkārtoti atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumus. Pašlaik pret SIA E - Daugava Jelgavas RVP uzsākts administratīvais process.
Pārbaudes laikā apstiprināts fakts, ka uzņēmums neievēro tehnoloģiskos procesus pirolīzes iekārtu darbībā. Tā rezultātā uzņēmuma apkārtnē izplatās nepatīkama smaka. Pašlaik pirolīzes iekārtas darbība ir apturēta līdz brīdim, kad tiks veikti nepieciešamie uzlabojumi tās darbībai. Uzņēmums par pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izpildē administratīvi sodīts jau 2014. gada decembrī. Uzliktais soda naudas apmērs bijis 700 eiro.
Ozolnieku novada pašvaldība, kurai jāpieņem gala lēmums par atļauju paplašināt uzņēmumu, sola, ka nepieļaus vidi piesārņojoša uzņēmuma darbošanos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
