Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ienākumu nevienlīdzības mazināšana Latvijā ilgstoši ir bijis politisks lozungs bez seguma. Turpretī valdībā, kurā strādā Progresīvie, šis mērķis ir cieši saistīts ar gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā. Kā iespējams palielināt ienākumus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, un kādas sistēmiskas izmaiņas ir nepieciešamas?

Viens no galvenajiem paredzamās nodokļu reformas mērķiem, par kuru praktiski visi politiskie un sociālie partneri bijuši vienisprātis, ir nodokļu aprēķina vienkāršošana. Risinājums ir pāriet no diferencēta neapliekamā minimuma uz fiksētu neapliekamo minimumu. Progresīvajiem ir svarīgi, ka šī pāreja tiek īstenota jau pirmajā izmaiņu gadā, nevis pakāpeniski trīs vai piecu gadu periodā. Diferencēts neapliekamais minimums ir matemātiskas galvassāpes ikvienam strādājošajam, kurš cenšas saprast, cik liela summa būs jāsamaksā nodokļos un ar cik lieliem neto ienākumiem var rēķināties gada griezumā. Fiksēts neapliekamais minimums skaidri un precīzi noteiks to personas ienākumu apjomu, kas vispār netiek aplikti ar IIN, šādi ieviešot faktisku 0% IIN likmi. Scenārijā, ko atbalsta Progresīvie, šis apjoms pirmajā izmaiņu gadā būtu 620 EUR mēnesī jeb 7440 EUR gadā. Tas attiektos uz ikvienu strādājošo – arī tiem, kas pelna ievērojami virs vidējās algas.

Svarīga nianse ir neapliekamā minimuma piesaistīšana minimālajai algai: līdz šim par abiem rādītājiem ticis lemts politiski jeb vadoties pēc “budžeta iespējām”.

Tomēr tos ir nepieciešams automatizēt, lai nodrošinātu prognozējamību. Progresīvie  atbalsta neapliekamo minimumu 80% apmērā no minimālās algas. Tātad, ja pēc trim gadiem minimālā alga tiek prognozēta 880 EUR, tad 2027. gadā neapliekamais minimums būtu jau 720 EUR.

Un tagad par svarīgāko – Progresīvie vēlas samazināt nodokļu slogu zemo un vidējo algu segmentā. Būtiski, ka šī nostāja saskan ar tikko publicēto OECD izvērtējumu, kur arī tiek norādīts: darbaspēka nodokļi zemajām un vidējām algām ir jāmazina. Risinājums, ko atbalsta Progresīvie, paredz trīs gadu periodā mazināt darbaspēka nodokļu apjomu tiem iedzīvotājiem, kuru atalgojums nepārsniedz aptuveni 3000 EUR. Un jau pirmajā izmaiņu gadā lielāko ieguvumu justu tie strādājošie, kas pelna ap 1000 EUR mēnesī: saskaņā ar aplēsēm ik mēnesi viņiem “uz rokas” paliktu 49 EUR vairāk nekā līdz šim, savukārt tiem, kas pašlaik pelna vidējo algu valstī (1600 EUR), ikmēneša ieguvums būtu pat 59 EUR. Šīs izmaiņas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināsies 90% strādājošo[1]. Tāpat kā OECD, arī Progresīvie uzskata, ka šādai reformai būtu pozitīvs iespaids uz ēnu ekonomikas ierobežošanu, jo pelēkā ekonomika koncentrējas tieši zemo un vidējo algu segmentā.

Nav šaubu, ka šādas izmaiņas ir fiskāli ietilpīgas – it īpaši ieviešot fiksētu neapliekamo minimumu, kas attiektos uz ikvienu IIN maksātāju, arī turīgo slāni. Progresīvie kopumā atbalstīs izmaiņas, kas palielina iekasēto nodokļu apjomu, kā arī samazina ienākumu nevienlīdzību, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt kompensējošus risinājumus. Nodokļi ir būtisks sabiedrības solidaritātes elements, un nodokļu palielinājums visturīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem ir visnotaļ pamatots. Progresīvo atbalstītajā scenārijā pamanāms nodokļu kāpums būtu iedzīvotājiem, kas pelna vismaz 5000 EUR mēnesī. Starp citu, šajā kategorijā ietilpst gan daudzas politiskas amatpersonas, gan kapitālsabiedrību valžu locekļi – sabiedrības daļa, kurai nodokļos ir jāmaksā vairāk.

Latvija un Igaunija patlaban ir Eiropā vienīgās valstis, kur nepastāv atsevišķs nodoklis, ko piemēro dividendēm. Nodokli par gūtajiem ienākumiem samaksā tikai pie peļņas sadales un tikai uzņēmuma pusē.

Tātad privātpersonas pusē par šādiem ienākumiem netiek samaksāts ne IIN, nedz arī sociālais nodoklis. Viens no veidiem, kā nodrošināt nodokļu samazinājumu mazajām algām, ir ieviest 10% dividenžu nodokli par to apmēru, kas pārsniedz 30 000 EUR gadā. Tātad par pirmajiem 30 000 EUR, kas izmaksāti dividendēs, joprojām nebūtu jāmaksā IIN, turpretī par apmēru, kas šo summu pārsniedz, likme būtu 10%.

Šāds risinājums ietekmētu tikai aptuveni četrus tūkstošus dividenžu saņēmēju, kas ir 14% no visiem dividenžu saņēmējiem, toties fiskālā ietekme būtu plus 50 miljoni EUR.[2] Šāda nodokļa struktūra arī nodrošinātu nepieciešamo progresivitāti, jo mazāko dividenžu saņēmējiem situācija nemainītos.

Valsts svarīgākajos plānošanas dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā, ir noteikti mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību, taču trūkst skaidri definētu pasākumu, kas vērsti uz šo mērķu sasniegšanu. Minētās izmaiņas būtu visspēcīgākais apliecinājums, ka valsts nopietni uztver lielo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā un veido politiku, kas to mērķtiecīgi samazina. Aprēķini rāda, ka Progresīvo atbalstītais scenārijs samazinātu Džini koeficientu par veselu procentpunktu (no 34,3% uz 33,3%)[3].

Arī neapliekamā minimuma celšana pensionāriem mazinātu nabadzības risku, kas šai sociālajai grupai ir visaugstākais. Tomēr korekti atzīmēt, ka lielākā ienākumu nevienlīdzība pastāv starp iedzīvotājiem darba tirgū un tiem, kas atrodas ārpus tā (pensionāri, pabalstu saņēmēji utt.). Tas nozīmē, ka vienpusējas izmaiņas IIN regulējumā nevienlīdzības izaicinājumus atrisināt nespēs. Tomēr reāli progresīva nodokļu sistēma būs ilgtermiņa risinājums, kas novērsīs būtisku ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā.

Jāuzsver, ka progresīva nodokļu sistēma nav tikai morāls jautājums par sabiedrības solidaritāti. Tikpat lielā mērā tas ir makroekonomisks arguments. Liela ienākumu nevienlīdzība kavē izaugsmi, jo turīgie iedzīvotāji savus ienākumus novirza dažādos uzkrājumu līdzekļos (nekustamajā īpašumā, akcijās, investīciju fondos utt.), nevis patēriņā. Šādi sabiedrībā kopumā krītas pieprasījuma līmenis.

Novirzot lielāku ienākumu daļu mazo/vidējo algu segmentā, tiks veicināts patēriņš, kas attiecīgi kāpinās pieprasījumu un tātad arī izaugsmi.

Viens no ierasti skaļākajiem argumentiem kontekstā ar izmaiņām IIN regulējumā saistās ar darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas reģionā. Ir saprotama darba devēju vēlme panākt lētāko darbaspēku visās ienākumu grupās, tomēr fiskālā ietekme šādam risinājumam būtu kosmiska. Tāpēc stratēģiski pareizāk ir koncentrēties uz to darbaspēka segmentu, kur ietekme būtu vislielākā un kur Latvija tiešām uzrāda lielākas izmaksas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Tā ir atalgojuma kategorija līdz 2000 EUR.[4]

Progresīvo atbalstītajā scenārijā darba devēju izmaksas par darbinieku, kam atalgojums ir 1000 EUR mēnesī, samazinātos par 153 EUR. Izmaksas par darbiniekiem, kam tiek maksāta aptuveni vidējā alga valstī (1600 EUR), samazinātos par 120 EUR. Gan vienā, gan otrā segmentā Latvija ne tikai pietuvotos Baltijas kaimiņu izmaksu līmenim, bet pat kļūtu konkurētspējīgāka par tiem. Piemēram, nodokļu slogs 1600 EUR atalgojumam Latvijā trīs gados nokristu līdz 36,9%, Igaunijā – 36,6%, bet Lietuvā – 38,5% (jo augstāks procents, jo lielākas darbaspēka izmaksas).

Jā, lielo algu grupās Latvijas darbaspēks kļūtu relatīvi dārgāks, tomēr viena uzņēmuma ietvaros darba devēju izmaksas, visticamāk, kopumā samazinātos, ņemot vērā būtisko izmaksu kritumu mazo/vidējo algu segmentā. Turklāt augsto ienākumu guvēji ir darbinieki, par kuriem uzņēmumi parasti ir gatavi maksāt vairāk, jo šie speciālisti nodrošina ekspertīzi, kas uzlabo uzņēmuma produktivitāti un pelnītspēju.

Finanšu ministrijas sagatavotajā izvērtējumā ir iekļauti 15 dažādi izmaiņu scenāriji. Šo skaitu nevajadzētu uztvert kā mēģinājumu vilcināt politiskās sarunas, jo ne visiem scenārijiem ir reāls politisks atbalsts. Progresīvie atbalstīs pirmo scenāriju[5], kas izstrādāts saskaņā ar šajā rakstā minētajiem principiem. Tomēr, lai iedzīvotāji pēc iespējas labāk izprastu piedāvāto IIN regulējumu, aicinu arīdzan mediju pārstāvjus veikt tik svarīgo skaidrojošo darbu par potenciālajām izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā.

Piemēram, kā dažādās nodokļu likmes tiktu piemērotas personai, kas gadā nopelna 30 000 EUR (mēnesī 2500 EUR)? Fiksēts neapliekamais minimums paredzētu, ka pirmajiem 7440 EUR gadā IIN netiek piemērots vispār. Par ienākumiem no 7440 EUR līdz 9240 EUR gadā tiktu piemērota 19% likme, savukārt par ienākumiem no 9240 EUR līdz 20 000 EUR gadā – 26% likme. Visbeidzot, par ienākumiem no 20 000 EUR līdz 30 000 EUR gadā tiktu piemērota 29% likme. Tātad, lai saprastu šīs personas reālo jeb efektīvo likmi, minētās likmes jāvērtē kopā.

Pašreizējā sistēmā efektīvā likme, ko šāds strādājošais samaksā IIN, ir aptuveni 19%. Savukārt Progresīvo atbalstītajā scenārijā tā samazinātos līdz 18% jau pirmajā izmaiņu gadā, un trīs gadu periodā samazinātos vēl vairāk – līdz pat 17%. Pat neiedziļinoties nodokļu aprēķinu specifikā, tiek dots skaidrs vēstījums: iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināsies līdz pat 90% strādājošo.

[1] Norāde uz CSB statistiku par strādājošo skaitu dažādās ienākumu kategorijās: https://data.stat.gov.lv:443/sq/21940

[2] https://www.fm.gov.lv/lv/media/17640/download?attachment 98.lpp.

[3] https://www.fm.gov.lv/lv/media/17640/download?attachment 129. lpp.

[4] https://www.fm.gov.lv/lv/media/17640/download?attachment 30.-31.lpp.

[5] https://www.fm.gov.lv/lv/media/17640/download?attachment 63.lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...