Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir atslepenots līdz šim no sabiedrības slēptais Krišjāņa Kariņa valdības sēdē skatītais iekšlietu ministra Māra Kučinska informatīvais ziņojums "Par plānoto turpmāko rīcību un iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem saistībā ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58.punktu no 2023.gada 1.septembra nav derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja”. Publicējam to pilnā apmērā.

1.   Informatīvā ziņojuma izstrādes mērķis

Informatīvais ziņojums sagatavots, izpildot Ministru prezidenta A.K. Kariņa 2023. gada 14. augusta uzdevumu Nr. 23-MPI-33 līdz 2023.gada 18.augustam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānoto turpmāko rīcību un iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem saistībā ar Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuriem saskaņā ar Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punktu no 2023.gada 1.septembra nav derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, un izpildot Ministru prezidenta A.K. Kariņa 2023. gada 21. augusta uzdevumu Nr. 23-MP-134 saskaņot informatīvo ziņojumu ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju.

2.   Pašreizējās situācijas izklāsts

2022. gada 24. septembrī spēkā stājās Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkts, kas noteica, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023. gada 1.septembrim. Ja attiecīgās personas vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apliecinājums par valsts valodas apguvi, ievērojot Imigrācijas likuma 24. panta piektajā daļā, kā arī tai pakārtotajos Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumos Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” noteiktās prasības. Vienlaikus no Imigrācijas likuma tika izslēgta norma, kas paredzēja pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu uz attiecīgā pamata, proti, tika izslēgts Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkts.

2023. gada 20. aprīlī spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likuma 58. punktā, nosakot, ka attiecīgās personas, vēloties turpināt pastāvīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, var iesniegt pieteikumu un nepieciešamos dokumentus, tai skaitā valsts valodas zināšanu apliecinājumu, Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Valsts valodas zināšanu pārbaudi var kārtot līdz 2023. gada 1. septembrim, bet atkārtotu pārbaudi – līdz 2023. gada 30. novembrim.

Šobrīd, noslēdzoties valsts valodas zināšanu pārbaudes kārtošanas pirmajam posmam, kas noteikts līdz 2023. gada 1. septembrim, ir secināms, ka daļa no personām, kuras ir kārtojušas valsts valodas pārbaudījumu, nav spējušas to nokārtot vismaz minimāli nepieciešamā zināšanu līmenī – A2. Valsts izglītības satura centrs – par valsts valodas pārbaudi atbildīgā institūcija – nav publicējis oficiālu informāciju par pārbaudi nokārtojušo personu skaitu, bet atbilstoši plašsaziņas līdzekļos paustajai informācijai par situāciju līdz 2023.gada 7.maijam  un neoficiāli saņemtajai informācijai no Valsts izglītības satura centra, no personām, kas valsts valodas pārbaudi kārtoja 2023.gada aprīlī-maijā, ap 49% pretendentu, bet jūlijā-augustā - ap 80% pretendentu pārbaudi nenokārtoja. 

No minētā var secināt, ka daļa no attiecīgajām personām, kuras ir izrādījušas vēlmi turpināt uzturēties Latvijas Republikā, nav spējušas nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudījumu. Līdz ar to, šādas personas nespēj iesniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujai (Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa) pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus. Šobrīd Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka tikai 11 680 personu jeb 46% no Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punkta subjektu loka – 25 316 personām, iesniegušas pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

Analizējot šo informāciju pa vecuma grupām, situācija ir šāda:

Kopējais subjektu loks

Saņemtais pieteikumu skaits

Pieteikumi % no kopējā skaita

Kopā

25 316

11 680

46%

t.sk,

0-14 gadi

41

12

29%

15-74 gadi

20 175

7 257

36%

75+ gadi

5 100

4 411

86%

Ievērojot to, ka šobrīd vēl turpinās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanas pieteikumu iesniegšana un pieteikšanās atkārtotas valsts valodas pārbaudes kārtošanai, precīza informācija par to personu skaitu, kuru pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūs nederīgas 2023.gada 2.septembrī, nav iegūstama, tomēr prognozējams, ka šis skaits būs nozīmīgs (ap 10 000 personu).

Apkopojot šobrīd pieejamo informāciju, var secināt, ka, ievērojot Imigrācijas likumā noteikto pastāvīgo uzturēšanās atļauju derīguma termiņu, vairākām personām valsts valodas apguves apgūšanai nav bijis pietiekams laiks. Vienlaikus nevar izslēgt, ka daļa no personām, kuras ir kārtojušas, bet nav nokārtojušas valsts valodas zināšanu pārbaudi, nav pietiekami atbildīgi izturējušās pret minēto prasību.

Tāpat ar Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkta regulējumu 2022. gada 24. septembrī spēkā stājās grozījumi Imigrācijas likumā, kas to papildināja ar speciālo regulējumu attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņu tiesībām saņemt termiņuzturēšanās atļauju (23.1 panta otrā daļa). Kaut gan Krievijas Federācijas pilsoņi, tai skaitā tie, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkts, ir tiesīgi saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tam ir atbilstošs pamats un viņi var izpildīt nepieciešamos nosacījumus, tomēr nav izslēgts, ka daļai minēto personu var nebūt attiecīgā pamata un nepieciešamo dokumentu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, kaut gan personai līdz šim bija izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, persona vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā, bet nevar saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Attiecīgi ir arī norādāms, ka ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos personas ir bijušas prombūtnē no Latvijas Republikas, nepārsniedzot tos prombūtnes nosacījumus, kādus Imigrācijas likums paredz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājiem, tomēr šo personu faktiskās atrašanās ārpus Latvijas Republikas laiks nepieļauj saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Līdz ar to arī šādos gadījumos būtu nosakāmas tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas. Ja termiņuzturēšanās atļauja tiktu izsniegta, personām būtu lielāka iespēja termiņuzturēšanās atļaujas laikā kvalificēties Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, nepārsniedzot pieļaujamās prombūtnes kritēriju.

Viens no šķēršļiem Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir arī nepietiekams finanšu līdzekļu apmērs. Personām jāpierāda regulāri finanšu līdzekļi vismaz ikmēneša minimālās algas apmērā sev un katrai apgādājamajai personai, bet ne visiem pretendentiem šādi finanšu līdzekļi ir pieejami, līdz ar to ir nepieciešams regulējums, nodrošinot arī šādu personu uzturēšanās tiesības.

3.   Priekšlikumi turpmākai rīcībai

Ievērojot to, ka daudzām personām uz kurām ir attiecināms Imigrācijas likuma Pārejas noteikumu 58. punkts, izveidojusies cieša saikne ar Latvijas Republiku – ilgstoša uzturēšanās (iespējams, no dzimšanas), radinieki, darbs, nodokļu maksāšana u.tml., varētu būt apsverama nepieciešamība paredzēt šai personu kategorijai tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Personām, kuras joprojām vēlas uzturēties Latvijas Republikā, būtu iespēja turpināt valsts valodas apguvi un iespēja pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju (Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu). Termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas tiesības attiecīgajām personām, no vienas puses, ievērojot šo personu saikni ar Latvijas Republiku un vēlēšanos turpināt uzturēties Latvijas Republikā, ļautu turpināt apgūt valsts valodu un pieprasīt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, bet, no otras puses, tām personām, kuras vēlas pārcelties uz dzīvi Krievijas Federācijā, būtu pietiekami ilgs laiks, lai varētu to izdarīt.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) normas sniedz valstīm plašu rīcības brīvību imigrācijas politikas jomā, ārzemniekiem, pastāvīgi un ilgstoši uzturoties valstī, var izveidoties sociāla saikne ar sabiedrību, kas veidotu “ģimenes vai privātās dzīves” sastāvdaļu Latvijas Republikas Satversmes 96.panta un Konvencijas 8.panta izpratnē. Līdz ar to ārzemnieka izraidīšana pirmšķietami varētu ierobežot šo ārzemnieku tiesības uz privātās vai ģimenes dzīves neaizskaramību. Šīs tiesības nav absolūtas un tām ir pieļaujami ierobežojumi, kuriem ir jāatbilst trim Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā definētajiem kritērijiem:  ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem ar likumu; tiem ir jābūt nepieciešamiem leģitīma mērķa sasniegšanai; tiem ir jābūt samērīgiem. Savukārt viens no samērīguma kritērija būtiskākajiem elementiem ir pieeja procedūrām, kas nodrošina katra ārzemnieka konkrētās situācijas individuālu izvērtējumu un lēmuma pieņemšanu, ņemot vērā katra konkrētā gadījuma īpašos apstākļus. Iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai nodrošinātu pietiekami individualizētu izvērtējumu, dodot iespēju novērtēt konkrētās personas saikni ar Latvijas Republiku un vēlēšanos turpināt uzturēties Latvijas Republikā. Tāpat iepriekš minētās individualizētās procedūras (pieteikšanās termiņuzturēšanās atļaujai) pieejamība respektētu arī no Konvencijas 4.protokola 4.panta izrietošās saistības, kas aizliedz ārzemnieku kolektīvo izraidīšanu.

Ievērojot minēto, ir notikušas konsultācijas, un ņemot vērā paustos viedokļus, var būt apsvērta iespēja papildināt Imigrācijas likumu ar 58.5 punktu un 58.6 punktu šādā redakcijā:

 “58.5 Šā likuma pārejas noteikumu 58.punktā minētās personas, kuras Latvijas Republikā uzturējušās vismaz pēdējos piecus gadus bez 12 secīgu mēnešu pārtraukuma, ir tiesīgas pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju un tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, ja:

1) līdz 2023. gada 30. novembrim ir kārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudi, bet to nav nokārtojušas un termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā apņemas apgūt valsts valodu atbilstoši šā likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam;

2) apliecina nepieciešamās valsts valodas prasmes, bet nevar saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu prombūtnes termiņa no Latvijas Republikas vai nepietiekamu finanšu līdzekļu apjoma dēļ.    

58.6 Persona iesniedz pieteikumu šā likuma pārejas noteikumu 58.5 punktā minētās termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. decembrim, veicot valsts nodevas samaksu 100 EUR apmērā un iesniedzot uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas anketu un ceļošanas dokumenta kopiju. Personas pieteikumu Pārvalde izskata trīs mēnešu laikā, un pieteikuma izskatīšanas laikā personai ir tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā. Termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz diviem gadiem, tai nenosakot reģistrācijas termiņu.”.

Iekšlietu ministrs M. Kučinskis      

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...