Atstādinātās Jaunzemes pļāpīgumu izvērtēs gan VDD, gan VID Iekšējās drošības pārvalde
PIETIEK11.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pļāpīgumu, jau pēc atstādināšanas publiski izklāstot ziņas par VID notiekošajām izmeklēšanām, izvērtēs gan Valsts drošības dienests (VDD), gan VID Iekšējās drošības pārvalde.
Pēc tam, kad I. Jaunzeme saistībā ar VID Muitas un nodokļu policijas pārvaldē atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika atstādināta no amata un viņai sekoja arī pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš, atstādinātā VID vadītāja metās sniegt intervijas medijiem un, iespējams, izpauda nozīmīgu izmeklēšanas informāciju.
19. septembrī, izklāstot viņai nodarītos pāridarījumus raidījumam "Spried ar Delfi", I. Jaunzeme paziņoja, ka VID izstrādē esot vairāk nekā sešas operatīvās lietas par darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, un tam sekos vairākas aizturēšanas.
Pēc šīs informācijas izskanēšanas Lato Lapsa vērsās ar iesniegumiem gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan arī Finanšu ministrijā, norādot, ka I. Jaunzeme, jau būdama atstādināta no iestādes vadītāja amata, iespējams, ir publiski izpaudusi neizpaužamu informāciju, tā nodarot kaitējumu izmeklēšanas interesēm un līdz ar to izdarot noziedzīgu nodarījumu.
Reaģējot uz saņemto iesniegumu, Finanšu ministrija to nosūtījusi izskatīšanai VID Iekšējās drošības pārvaldei, lūdzot VID Iekšējās drošības pārvaldi izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā nav izdarīts noziedzīgs nodarījums par neizpaužamu ziņu, kuras nav valsts noslēpums, izpaušanu.
Savukārt KNAB nospriedis, ka šīs informācijas izvērtēšana nav biroja kompetencē, tāpēc iesniegumu pārsūtījis atbilstoši kompetencei Valsts drošības dienestam „izvērtēšanai un iespējamai rīcībai”.
Neoficiāli Pietiek ir zināms, ka arī pati I. Jaunzeme ir notrūkusies par iespējamām sava pļāpīguma sekām, tāpēc no jebkādām citām intervijām, izklāstot viņai finanšu ministra Jāņa Reira un citu nelabvēļu nodarītās pārestības, ir atteikusies.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
