Augstākās tiesas senatora Guļāna dēls apzog bankas, partnerus un Eiropas valstis?
Pietiek lasītājs10.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms gada es stāstīju par daļu no mahinācijām, kuras veicis Armands Guļāns – LR Augsatākās tiesas senatora Andra Guļāna dēlu. Tiesneša darbošanos lieliski raksturo frāze - katram tiesnesim ir pienākums atstādināt cilvēkus, kuri ir netaisni vai neiedienīgi konkrētās situācijās, bet ko darīt, kad tavs paša dēls rīkojas negodīgi un neiedienīgi? Kuras intereses ir svarīgākas – valsts vai ģimenes? Tikmēr pilnīgas nesodāmības sajūta dod tiesneša dēlam tiesības darīt to, ko mēs esam pieraduši redzēt filmās ar Džeimsu Bondu.
2000. gadu beigas. Armanda Guļāna kompānija International Impex Ltd ņem BNP PARIBAS bankā 756 tūkstošu dolāru kredītu. 2011.gadā International Impex Ltd tiek likvidēta. Saviem draugiem un partneriem Armands Guļāns stāsta, ka viņam esot iespēja iegūt bankas garantijas, apejot likumu, un pat piedāvā šādu pakalpojumu par naudu.
Iegūt iespaidīgus sakarus un uzspļaut likumam viņam, pēc visa spriežot, palīdz augstu stāvošais tēvs. “Katram tiesnesim ir pienākums atstādināt cilvēkus, kuri ir netaisni vai neiedienīgi konkrētās situācijās,” – šis tēva apgalvojums acīmredzot nestrādā, kad runa ir par personīgo labklājību un dēla mahinācijām.
Armands Guļāns vairākkārtīgi ir paziņojis saviem partneriem, ka izmantojot firmu-viendienīšu pakalpojumus naudas atskaidrošanā. Vēl vairāk, viņš zinot vairākus cilvēkus, kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus Latvijā un aiz tās robežām. Protams, par konkrētu komisiju. Tiešu pierādījumu, kas apstiprinātu šādu operāciju veikšanu, šobrīd nav. Vienkārši vēl viena epizode pie tiesneša Andra Guļāna dēla mahinācijām.
Armands Guļāns lielās saviem biznesa partneriem, ka viņam ir vairāki dzīvokļi Rīgā un viņš tos izīrējot, nedeklarējot ienākumus un nemaksājot nodokļus par to izīrēšanu. Protams, tie nav noformēti uz viņu. Un, ja jūs īrējat dzīvokli Rīgā, pilnīgi iespējams, ka jūs padarāt bagātāku jau tā ne trūcīgo Guļānu ģimeni.
Vai var izsekot naudas ienākšanai augsti stāvošā tiesneša ģimenes kontā? Varētu, protams. Bet Finanšu policija neuzskata par vajadzīgu iesaistīties jau tāpat tumšajās lietās. Varbūt tāpēc, ka Andrim Guļānam ir jauki draugi visās valsts struktūrās?
Agrāk es rakstīju par to, ka Armands Guļāna darbība izvērsusies visā Eiropā. Viņš, kā liecina neoficiāla informācija, izmanto PVN shēmas piecās valstīs: Polija-Slovākija-Ungārija-Rumānija-Bulgārija un pēc būtības vienkārši apzog kaimiņvalstu budžetus un iegūst pieckārtīgu peļņu.
Un vēl Armands Guļāns ir parādā kreditoriem 3,5 miljonus eiro un 3,2 miljonus ASV dolāru. Precīzāk, bija parādā 2015.gada decembrī, kad viņš pašrocīgi parakstīja partneriem garantiju vēstuli, kurā fiksēja šīs summas. Parāds pagājušo četru gadu laikā palielinājies vairāk nekā četras reizes.
Iespējams, tēvs teiks: “Nepārdzīvo, mans dēls, viss būs kārtībā!” Tāpat kā bija ar desmitiem un simtiem tūkstošu eiro pārskaitījumiem starp ģimenes kontiem, uz kuriem nezin kāpēc Reģionālā investīciju banka pievēra acis. Bet varbūt Andris neatradīs tam laiku, – gados jaunā mīļākā atņem gan spēkus, kuru jau tā nav daudz, gan laiku.
Man ir zināms investors, kurš piesaistīja prāvu summu Armanda Guļāna biznesam un gala rezultātā palika ne ar ko. Faktu jau ir tik daudz, ka nav skaidrs, kāpēc tiesnesis joprojām atrodas tiesas ēkā, bet nevis atsēž sodu par noziegumu slēpšanu un valsts aparāta piesaistīšanu krāpniecības lietu aizsardzībā. Vienā kamerā ar savu dēlu...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
