Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka pagaidām nav vajadzība cīnīties par airBaltic preču zīmju atgūšanu lidsabiedrības īpašumā. Līgums starp preču zīmju īpašnieku lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam daļēji piederošo Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) paredzot, ka BAS īpašumā nonākušās airBaltic preču zīmes nedrīkst nonākt trešās personas rīcībā, tas ir, BAS tās nedrīkst pārdot. Līdz ar to ministrs arī pagaidām nerosināšot valdību spert kādus konkrētus soļus preču zīmju atgūšanai.
Svarīgākais ministra skatījumā patlaban esot padziļināta airBaltic 2010.gada audita rezultātu sagaidīšana. Kā pirmdien viņš izteicās Pietiek, saskaņā ar airBaltic padomē nolemto panākta vienošanās, ka airBaltic 2010.gada audita veikšanai papildus jau esošajam auditoram (PriceWaterhouseCoopers) tiks piesaistīts neatkarīgs auditors un arī starptautiski aviācijas eksperti.
Ne ekspertus, ne papildus auditoru ministrs vēl nevarēja nosaukt, norādot, ka par to vienošoties airBaltic valde (pārstāv vienpersoniski Fliks) un padome (trīs no pieciem ir valsts - Satiksmes ministrijas (SM) - iecelti).
Ministrs sarunā ar Pietiek kategoriski noraidīja, ka valdībā varētu tikt izskatīta arī airBaltic valstij piederošo daļu privatizācija. Tāpat Augulis noraidīja, ka valdībai, lemjot par airBaltic un viņa premjeram iesniegto ziņojumu, varētu tikt piedāvāts izšķirties sākt diskusiju par airBaltic valstij piederošo daļu privatizāciju. „Kāda privatizācija, vispirms jāsagaida audita rezultāti,” teica ministrs.
Vienlaikus Augulis apstiprināja, ka saistībā ar airBaltic preču zīmēm nav plānoti nekādi radikāli risinājumi, piemēram, tiesvedības sākšana ar BAS vai SM vēršanās tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar 2009.gada nogalē īstenoto darījumu, ar kuru airBaltic preču zīmes nonāca BAS īpašumā. Visi lēmumi esot pieņemti likumīgi un „tur nav ko apstrīdēt”, teica ministrs.
Pietiek rakstīja, ka ar premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rīkojumu satiksmes ministram tika uzdots līdz 4.martam iesniegt ziņojumu par situāciju ar airBaltic. Ziņojumu paredzēts izskatīt arī valdībā, ministrs pirmdien atturējās precīzi atbildēt, vai ziņojums tiks izskatīts valdības sēdē jau otrdien vai vēlāk.
Darījums, ar kuru visas sešas airBaltic preču zīmes – airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles – nonāca BAS īpašumā, tika noslēgts 2009.gada nogalē, bet sabiedrība par to uzzināja tikai pērn vasarā pēc airBaltic gada pārskata publiskošanas. BAS par preču zīmēm līdz pērnā gada beigām apņēmās samaksāt 13 miljonus eiro (aptuveni 9,1 miljons latu), naudu ieguldot lidsabiedrībā.
Valstij pieder 52,6% airBaltic akciju, BAS - 47,2%. Pērn decembrī Fliks pusi sev piederošo BAS daļu pārdeva un par 50% BAS īpašnieku kļuva Bahamu salās reģistrētā ārzona Taurus Asset Management Fund Limited.
Šī ārzonas firma tiek saistīta ar Latvijas krājbankas un Lietuvas bankas Snoras lielākā īpašnieka krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm. BAS īpašumi un arī airBaltic preču zīmes ieķīlātas par labu Latvijas krājbankai un Snoras.
Antonovs februāra vidū atkārtoti uzturējās Rīgā un tikās arī ar Fliku. Labas attiecības Antonovam ir arī ar satiksmes ministra pārstāvētās partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienība „krusttēvu” Ventspils mēru Lembergu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
