Aukstais karš starp cigarešu industrijas milžiem par Latvijas iedzīvotāju maciņiem jeb „thank you for smoking”
Pietiek lasītājs29.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2005.gadā uzņemtā filma “Thank you for smoking” ar Āronu Ekhartu galvenajā lomā ir viena no labākajām mākslas filmām par lielās tabakas industrijas cīņu pret smēķēšanas un cigarešu tirdzniecības ierobežojumiem. Tās galvenais varonis Niks Neilors ir tabakas lobists, kurš, balansējot uz likuma un ētikas robežas, dara visu iespējamo, lai aizsargātu savus darba devējus no veselības aizstāvju uzbrukumiem un nodrošinātu industrijai turpmāku attīstību.
Tabakas industrija ir pateicīgs tēls filmai. Tā ražo un pārdod cigaretes, kas kaitē veselībai un nogalina, un to globāli pārvalda 4 gigantiskas kompānijas (Philip Morris International, Japan Tobacco International, British American Tobacco un Imperial Tobacco). Tas gan, neskaitot Chinese National Tobacco Company, kas skaitās pasaulē lielākā tabakas kompānija, pateicoties monopolam Ķīnā.
Arī salīdzinoši niecīgo Latvijas cigarešu tirgu gandrīz pilnībā kontrolē trīs no šiem milžiem - Philip Morris International, Japan Tobacco International un British American Tobacco. Kopš 2005.gada daudz kas ir mainījies – cilvēki smēķē mazāk, nodokļi ir lielāki, ierobežojumu vairāk. Nākas konkurēt ne tikai ar lētajām kontrabandas cigaretēm, bet arī ar elektroniskajām cigaretēm, nikotīna spilventiņiem un karsējamo tabaku.
Nav brīnums, ka arī lielās kompānijas ir savos portfeļos iekļāvušas šos tā sauktos bezdūmu produktus. Šķiet, ka pagaidām komerciāli veiksmīgs ir izrādījies tikai Philip Morris ražotais IQOS, kas iekaro arvien lielāku tirgus daļu Latvijā. Ko darīt pārējiem diviem (JTI un BAT)? Ja nespēj cīnīties ar konkurentu komerciāli – ņem talkā valdību un uzliec konkurentu produktiem lielākus nodokļus.
Tieši tā arī pagājušajā gadā izdarīja BAT un JTI – caur Budžeta komisiju izlobējot 100% un pat 1000% procentu nodokļa pieaugumu e-cigaretēm un karsējamai tabakai[1], vienlaikus veiksmīgi pasargājot cigaretes no straujāka nodokļa pieauguma. Priekšlikuma iesniedzēji deputāti būtībā pārrakstīja skaitļus no JTI prezentācijas. Nikam Neiloram būtu, ko pamācīties…
Rezultātā ir pajukusi ilgus gadus pastāvējusi nozares sadarbība Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālajā asociācijā (TIRNA), pati asociācija likvidēta, un nozare sašķēlusies divās naidīgās nometnēs - cigarešu ražotājos/tirgotājos un bezdūmu produktu ražotājos/tirgotājos, kuri ir apvienojušies Bezdūmu nozares asociācijā.
Vieta ilgi tukša nepaliek. Kā liecina uzņēmumu datubāzē Lursoft publicētā informācija, pavisam nesen – 9. martā ir nodibināta jauna biedrība “Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība”, kuras mērķis ir “biedru interešu un tiesību aizsardzība un pārstāvība visos ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izplatīšanu un pārdošanu saistītajos jautājumos, kā arī nozares attīstības sekmēšana”.
Biedrību ir izveidojuši un nodibinājuši divi globālie cigarešu ražotāji, kas kontrolē ap 2/3 Latvijas cigarešu tirgus, - Japan Tobacco International un British American Tobacco. Biedrības valdē ir Oļesja Floreša – Japan Tobacco International Baltijas reģiona vadītāja un Donatas Laurinavičius - British American Tobacco Korporatīvo attiecību vadītājs Baltijā. Vārds “bezdūmu tabakas izstrādājumi” biedrības nosaukumā nav iekļauts nejauši. Lai gan ne JTI, ne BAT Latvijā un Baltijā bezdūmu tabakas produktus netirgo, taktiski ir ļoti pareizi uzdoties par šo produktu ražotājiem, lai veiksmīgāk tos apkarotu.
Domāju, ka labākais rādītājs “Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības” darbības efektivitātei būs cigarešu smēķētāju īpatsvara pieaugums Latvijā. Kā viņiem tas izdosies? Esmu pārliecināts, ka mūs gaida vēl daudz kino cienīgu notikumu.
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/91370C25D7F29C52C2258616004D0185?OpenDocument
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
