„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai
NA un KPV LV deputāti21.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Tāpēc divas koalīciju veidojošas Saeimas frakcijas NA un KPV LV vienojas nākotnē koordinēt viedokļus mērķtiecīgai, sistemātiskai un izlēmīgai ekonomikas un zemkopības attīstības īstenošanai.
Sadarbības pamatā ir izpratne par pilna attīstības cikla veidošanu nozarēs, sākot no piekļuves kapitālam, produktīvu tehnoloģiju ieviešanas, produktu specializācijas, investīciju piesaisti un beidzot ar eksporta tirgu nodrošinājumu. Koordinēta un veiksmīga nākotnes ekonomikas izaugsme ir vienīgais nodrošinājums tam, lai nodokļu politika paliktu stabila, prognozējama un vērsta uz nodokļu samazinājumu.
Pilna attīstības cikla veidošanai ir jānodrošina saskaņota politiskā vadība un attiecīgi jākoordinē Ekonomikas un Zemkopības ministriju pakļautībā esošo institūciju darbība attīstības cikla ietvaros:
Piekļuve kapitālam: ALTUM
Produktīvu tehnoloģiju ieviešana: Lauku konsultāciju centrs, LIAA
Produktu specializācija: Lauku atbalsta dienests, LIAA
Eksporta tirgu nodrošinājums: LIAA
Ārējo tiešo investīciju piesaistes politika: LIAA
Sadarbības ietvaros apņemamies kopēji risināt šādus jautājumus:
Mājokļu politikas īstenošanā Latvijas reģionos;
Vietējās produkcijas patēriņa sekmēšana;
Zaļā iepirkuma attīstība;
Uzņēmējdarbības stiprināšana reģionos (industriālo parku programma);
Taisnīga atbalsta nodrošināšana lauksaimniekiem.
Mežsaimniecības konkurētspējas palielināšana.
Ārējo tiešo investīciju prioritāro projektu definēšana un piesaiste;
Atbalstīt uzņēmumu modernizāciju, IKT un inovāciju attīstību.
Lai panāktu vienprātību politisko prioritāšu izpratnē, vienošanās parakstītāji apņemas veikt regulāras tikšanās padziļinātai viedokļu koordinācijai starp NA un KPV LV Saeimas frakcijām, kā arī attiecīgo jomu politikas īstenotājiem un ekspertiem.
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
