Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Austrumlatvija kā surogātidentitāte

Harijs Bernāns, biedrība “Latgolys Saeima”
26.09.2017.
Komentāri (8)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Kurzemes piekrastē gaidāms lietus, vietām Vidzemē un Zemgalē mainīgs mākoņu daudzums, Austrumlatvijā - skaidrosies” - šādas un līdzīgas ziņas bieži vien mūs uzrunā plašsaziņas līdzekļos. Dārgās ētera sekundes tiek taupītas, nevērīgi sametot Latgali un daļu Vidzemes vienotā “Austrumlatvijas katlā”.

Oficiālā zinātne Latvijā identificē ģeogrāfiski attiecināmas “Kurzemes izloksnes”, “Kursiskās izloksnes”, “Zemgaliskās izloksnes”, “Vidzemes izloksnes” un “Sēliskās izloksnes”. Teritorijās, kuras apdzīvo latgalieši, Rīgas zinātniekiem ir izdevies atrast … “Nesēliskās izloksnes”, ne ar zilbi nepieminot latgaļus un Latgali. Cik ļoti ir jāienīst Latgale, lai tās runas apzīmēšanai izmantotu nolieguma izteiksmi no blakus novada?

Viena no visgarākajām ielām Rīgā ir 16 km garā Maskavas iela. Pirms kara šīs ielas nosaukums bija “Latgales iela”. Rīgas pašvaldība ar valsts svētību nodrošinājusi šai ielai iespēju saglabāt Maskavas ielas nosaukumu. Lai viss izskatītos smuki, par Latgales ielu ir tikusi nosaukta 450m gara “hokeja nūja” Latgales priekšpilsētā. Ļoti savdabīgs vēsturiskās taisnības konstrukts.

Šajos un daudzos citos piemēros ir viens kopējs motīvs - jēdziens “Latgale” tiek izņemts no aprites un aizvietots ar kādu citu jēdzienu, piemēram, “nesēlija”, “austrumlatvija”, vai, kā piemērā ar Maskavas ielu - asociācija ar Latgali tiek brutāli nozagta. Zīmīgi, ka surogātidentitāte tiek pielietota pārsvarā gadījumos, kad pārtveramā jēdziena semantika ir pozitīva un vērtīga, vēlīgi atstājot Latgales informatīvajos aktīvos sociāli nelabvēlīgu Latgales priekšpilsētu un krāmu tirgu “Latgalīte”.

Dzīvojam informācijas laikmetā, cilvēki pērk zīmolus un sajūtu un nevis materiālus vai preci. Cilvēki investē līdzekļus, laiku un uzmanību zīmolos un idejās ar pozitīvām asociācijām un izvairās no lietām ar negatīvām asociācijām.

Latgale = zīmols. Zīmols ar nozīmīgām sociālekonomiskām problēmām no vienas puses, no otras - ar gadsimtos attīstītām kultūras vērtībām, kreatīvu un vitālu sabiedrību un milzīgu potenciālu izaugsmei. Katru dienu Latvijā un pasaulē tiek pieņemti lēmumi par investīcijām. Nelielā daļā no šiem lēmumiem Latgale kvalificējas kā viens no iespējamiem investīciju mērķiem. Blakus objektīviem un kvantificējamiem kritērijiem lēmumu rezultātu ietekmē arī tas, kā lēmumu pieņēmēji “jūt” Latgali, kādas asociācijas jēdziens “Latgale” rada lēmuma pieņemšanas brīdī.

Latgales sajūta un asociācijas nerodas tukšā vietā. Tā ir rezultāts pastāvīgai un nežēlīgai cīņai starp “Latgales kultūras balvu Boņuks” un “Latgales vēstniecību GORS” vienā pusē un krāmu tirgu “Latgalīte” un 20% bezdarba līmeni Latgalē. Zīmols “Latgale” ir kopjams un attīstāms ilgtermiņā, sistemātiski palielinot pozitīvās asociācijas un samazinot negatīvo. Plašs darba lauks Latgales plānošanas reģionam, nevalstiskajam sektoram, pašvaldībām, katram indivīdam, taču sākumā būtiski apzināties Latgali kā zīmolu un to, kā veidojas šī zīmola vērtība.

Pēdējā laikā tieši “Austrumlatvija” tiek aktualizēta kā galvenā Latgales surogātidentitāte. Ar kādu motivāciju lēmumpieņēmēji Latgali organizāciju un projektu nosaukumā mēģina aizvietot ar “Austrumlatviju”? Es pieļauju, ka daļa no šiem cilvēkiem ir “kaunīgie latgalieši”, padomju režīma un baltiešu pārākumistu traumatizēti, no savas identitātes bēgoši cilvēki. Daļa ir naivi liekuļi, kuri domā, ka šādā veidā var piesaistīt vairāk klientu vai lietotāju no Vidzemes, kuri pēkšņi nepamanīs, ka “Austrumlatvijas” štelle atrodas Latgalē. Daļa grib izkalpoties Rīgas priekšā, vājinot Latgales reģionālo identitāti, daļa ir latgalofobi, daļai nerūp.

Ja attiecībā uz privāto iniciatīvu neviens nevar nevienam aizliegt uzvesties iracionāli un lietot surogātidentitātes, tad valsts un pašvaldību iestādēs ir savādāk. Sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai ar nodokļu naudu finansētās organizācijas uzvestos adekvāti.

Hipotētiski pieļaujot, ka pašlaik Latgalē kāda no nodokļu finansētām organizācijām gatavojas reorganizēties un iekļaut savā nosaukumā Latgales vietā kādu no surogātidentitātēm, procesā iesaistītajiem cilvēkiem vajadzētu atcerēties vairākas lietas:

Latvijas Satversme joprojām ir spēkā, Latgales reģiona nosaukums ir “Latgale”;

Neeksistē nekādi juridiski, vēsturiski vai valodnieciski argumenti jēdziena “Latgale” aizvietošanai ar jēdzienu “Austrumlatvija” organizāciju vai projektu nosaukumos Latgalē;

Lietojot jēdzienu “Austrumlatvija”, tiek nodarīts kaitējums Latgales reģionālajai identitātei. Situācijās, kad tas notiek valsts vai pašvaldību iestādēs, šis nodarījums ir vērtējams amatpersonas pienākumu nepildīšanas, ar nolaidību un korupcijas riskiem saistītu nodarījumu ietvarā.

Jebkura situācija, kurā jēdziens “Austrumlatvija” Latgales organizācijām vai indivīdiem tiek uzspiests, “ieteikts” vai akceptēts no nozares ministriju vai pārraugošo iestāžu puses nav nekas cits kā valsts realizēta Latgales reģionālas identitātes apspiešana un diskriminācija.

Informācijas laikmeta priekšrocība ir caurredzamība. Surogātidentitātes ieviešanas mēģinājumi nav anonīmi. Aiz katra balsojuma ir protokols ar uzvārdiem, katrs lēmums un rīkojums tiek dokumentēts un pieejams sabiedrībai Informācijas atklātības likuma ietvarā. Ja pēkšņi kādu dienu jūsu priekšā uz galda atrodas dienas kārtības dokuments ar “Austrumlatviju” tajā, pamatīgi izsveriet visus par un pret, jo vēlāk jums noteikti būs gandarījums par to, ka nostājāties taisnības un Latgales pusē. Gandarījums, līdzīgi kā tiem krietnajiem Latgales un pārnovadu cilvēkiem, kas šogad maijā uz Latgales kongresa pieminekļa nosargāja Trasunu un latgaliešu valodu vai arī nožēla par kļūdaino pozīciju, līdzīgi kā tas tagad ir novērojams pie vairs-ne-tik-skaļajiem valodas vienādošanas bīdītājiem.

Sabiedrības attīstās, rūpīgi apsaimniekojot mantojumu, ko tām atstāj iepriekšējās paaudzes. Mūsu lēmumi un darbi ietekmē tos, kas nāks pēc mums. Iedomājieties, ka tieši jūs atrodaties auditorijas priekšā. No auditorijas uz jums vērīgi skatās kungi un dāmas vintāžas tērpos - tie ir Latgales grandi un dibinātājtēvi, cilvēki, kas savu dzīvi tiešā un pārnestā nozīmē ir nolikuši uz Latgales altāra. Auditorijā ir ļoti, ļoti kluss, un jums ir iespēja Valērijai Seilei izstāstīt to, cik ļoti Latgales vārds jums traucē starptautiskajā sadarbībā, Vladislavam Locim izskaidrot nepieciešamību plašak skatīties uz lietām un Andrivam Jurdžam… - es pat nevaru iedomāties, ko jūs teiktu Andrivam Jurdžam. Ja pēc šāda eksāmena jums piedāvātie argumenti joprojām šķiet svarīgi un jūs esat gatavs atteikties no Latgales - droši uz priekšu, uz Austrumlatviju. Atsaucoties uz liberālo dienaskārtību, pašcieņa un personiskā integritāte esot pārvērtētas. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...