Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katastrofālie priekšlikumi, kas no nākamā gada vidus par piespiedu pašnodarbinātajiem būtu padarījuši kaut vai 10 eiro autoratlīdzības saņēmējus, ir ievērojami uzlaboti, taču vēl nav uzskatāmi par ciešamu rezultātu.

Tāda situācija bija novērojama piektdienas sanāksmē Finanšu ministrijā, kurā uz apspriedi ar finanšu ministru Jāni Reiru un kultūras ministru Nauri Puntuli bija uzaicināti žurnālistu un izdevēju profesionālo organizāciju pārstāvi, taču ar piebildi — ne vairāk kā kopā sešas personas, kaut arī pirms tam blakus zālē tie paši ministri debatēja ar vairākiem desmitiem delegātu no mākslinieku radošajām savienībām.

Sanāksmes pirmo stundu J. Reirs un N. Puntulis diskutēja nevis ar mediju nozares pārstāvjiem, bet gan viens ar otru, abiem cenšoties pārliecināt vienam otru, cik sagatavotie priekšlikumi par autoratlīdzību nodokļu reformām esot pareizi. Tomēr abi ministri palika katrs pie sava jautājumā, kas ir un kas nav uzskatāms par “autordarbu” un līdz ar to var pelnīt honorāru.

“Es zinu, ka tu, Nauri, man līdz galam nepiekritīsi: komponista darbs ir autordarbs, par ko var saņemt autoratlīdzību, turpretī izpildītājmūziķiem jāsaņem pilnas algas, nevis autoratlīdzība, jo viņi nav skaņdarba autori,” argumentēja J. Reirs.

“Starptautiskā konvencija gan nosaka, ka izpildītājmākslinieku veiktā darba interpretācija arī nozīmē autorību konkrētajam izpildījumam un tā veidam,” kultūras ministrs atgādināja savam kolēģim.

Valsts grib lielākus procentus, autori grib pretī sociālās garantijas

Kad pēc aptuveni stundas pie vārda tika tie, kurus ministri paši bija uzaicinājuši, lai uzklausītu, J. Reirs mierināja mediju nozares pārstāvjus, ka priekšlikumi tiekot pilnveidoti un tikšot uzlaboti vēl. Tomēr vēl stunda pagāja, kamēr abi ministri, piesaucot palīgā vairākas augsta ranga ierēdnes, spēja izskaidrot, ka no priekšlikumiem izņemta pati dīvainākā sadaļa — ka ikvienam, kas saņem kaut vai pārdesmit eiro mazu autoratlīdzībiņu, būšot jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam un jāmaksā 170 eiro mēnesī kā minimālā sociālā iemaksa.

“Šādā ziņā nekas nemainīsies: tagad, ja jūsu autoratlīdzība nepārsniedz minimālo algu, jums nav jāreģistrējas nekur. Ja saņemat vairāk par minimālo, jau tagad jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam, un tā paliks arī turpmāk,” skaidroja ministri.

Kad nu beidzot noskaidrojās, ka nejēdzīgākais no priekšlikumiem ir ticis noraidīts, tad sanāksme varēja ievirzīties konkrētākā gultnē: kādas tieši izmaiņas tiek gaidītas autoratlīdzību nodokļos no nākamā gada jūlija.

Pašlaik autors no katriem, piemēram, 100 eiro, ko aprēķinājis naudas izmaksātājs, “uz rokas” saņem 85 eiro, bet vēl 5 eiro nomaksā darba pasūtītājs kā VSAOI, tātad kopā 105 eiro. No nākamā gada vidus darba izmantotājam nebūšot vairs jāizmaksā VSAOI, jo to kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atrēķināšot no autora saņemtās summas.

Plānots, ka no autoratlīdzībām atvilkšot 25%, taču gada beigās, piemērojot neapliekamo minimumu, daļu no IIN varēs atgūt, tātad faktiskā likme varētu būt ap 20% — līdzīga kā tagad (15% IIN + 5% VSAOI). Saglabāšoties attaisnojamo izdevumu norma (25% vai 50%, atkarībā no radošās profesijas veida), lai gan tai varētu būt cits nosaukums.

Lemešonoks kā pozitīvais piemērs

Problēma radās, kad valsts amatpersonas mēģināja izskaidrot, ka būšot vairāki nomaksas režīmi. Viens no tiem paredz reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un vākt visus čekus un apmaksātos rēķinus, lai pamatotu attaisnotos izdevumus.

Tas ir noderīgi tēlniekiem, dizaineriem, koncertus organizējošiem mūziķiem un citiem, kam ir lielas izmaksas studiju uzturēšanai un darba instrumentiem, taču pilnīgi nenoderīgi skolotājiem, vēsturniekiem, muzejniekiem utt., kas ārpus sava pamatdarba mēdz uzrakstīt kādus rakstiņus presē un par to saņemt labi ja pāris simtus mēnesī.

Attiecībā uz tiem, kas strādā vienā pamatdarbā un radošo darbu veic papildus, J. Reirs solīja — katram būšot iespēja nevest pilnu grāmatvedību, bet atvērt atsevišķu saimniecisko kontu bankā, kurā ienākošajām autoratlīdzībām 25% nodokļi tikšot atvilkti un iemaksāti Valsts kasē automātiski. Pašiem saņēmējiem neko nevajadzēšot darīt, pat EDS ielogoties nevajadzēšot.

“Mums jau tagad Valsts kase spēj apstrādāt virs 40 tūkstošiem transakciju diennaktī, tur kapacitāte nebūs problēma,” tā ministrs. “Šo iespēju varēs izmantot tie žurnālisti, kas strādā vairākiem medijiem reizē. Prātā nāk, piemēram, tādi kā Dainis Lemešonoks, kas publicējas daudzos.”

Uzreiz iezīmējās jauna problēma: kā piespiest banku atvērt šādu speckontu autoratlīdzībām, ja mūsdienās tādas mēdz ienākt arī no ārzemēm? Piemēram, ir vesela rinda ar latviešu žurnālistiem, kas regulāri strādā lielajiem Rietumu medijiem (tādiem kā Reuters, AFP un citi), savukārt krieviski rakstošie sadarbojas ar Krievijā bāzētajiem. Ja banka ieraudzīs ikmēneša maksājumus no ārzemēm, tad šādu kontu var jebkurā mirklī slēgt. “Jā, visiem būtu jācīnās pret naudas mazgātājiem, nevis legāliem ienākumiem, un pašreiz banku sektorā redzami lieli pārspīlējumi,” J. Reirs piekrita, taču risinājumu meklēt nesolīja.

Dažu personu shēmošanas dēļ problēmas citiem

Patlaban spēkā esošā kārtība ir tāda, ka autoratlīdzību neierobežotā izmērā var saņemt jebkurš, kas saņem vismaz minimālo algu. Tas ir novedis pie shēmas: kāds, piemēram, jurists sev maksā minimālo algu juridiskajā birojā, bet papildus vēl saņem 5000 eiro mēnesī kā “honorāru”.

Izmaiņas plānotas, lai šādu shēmu izskaustu — tādiem būšot jāmaksā pilni nodokļi. Vēl svarīgāk, ka plānots — nomaksātie procenti aizies autoru sociālajai apdrošināšanai, tajā skaitā pensijai un bezdarbnieka pabalstam. Patlaban nomaksātie nodokļi, neatkarīgi no to procentuālā lieluma, autoram nedod nekādas sociālās garantijas.

Latvijas Žurnālistu savienība, kas ir arodbiedrība, komentēja — tās biedru vidū ir lielas viedokļu atšķirības, vai debatējamie priekšlikumi būtu ieviešami vai nē, taču visi ir vienisprātis, ka atbalstāmas tikai tādas iniciatīvas, kas uzlabotu nozarē strādājošo sociālās garantijas. Ja nomaksātie nodokļi no autoratlīdzībām beidzot tiktu ieskaitīti pensijas, bezdarbnieku pabalsta un māmiņalgu aprēķinos, tad nodokļu izmaiņas dažu procentu izteiksmē būtu mazsvarīgas.

Patlaban priekšlikumos plānots pārejas laiks no 2021. gada jūlija līdz gada beigām, lai grāmatvedībām būtu laiks apgūt izmaiņas un iestrādāties. “Bet tad sanāk, ka grāmatvežiem būs jāapgūst vispirms pārejas režīms un tad, uz gada beigām, pilnais?” jautāja izdevniecības “Santa” direktors Māris Ančs. “Varbūt nelikt viņiem mocīties divreiz, bet tās ieviest vienā piegājienā uzreiz?”

“Kopumā situācija mediju nozarē šogad ir tik bēdīga kā vēl nekad. Es braukāju riņķī pa valsti un pierunāju trīs rajonu avīzes turpināt nākamgad iznākt, tās gribēja izbeigt darbību,” sacīja Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis, Dobeles avīzes “Zemgale” izdevējs. Jau ziņots, ka šogad darbu pārtraukušas divas nedēļas avīzes Kurzemē, bet līdz ar gada beigām apstāsies vēl viena Vidzemē.

Andris Ķēniņš no Raidorganizāciju asociācijas atgādināja skaitļus: dažu gadu laikā Latvijas mediju reklāmas tirgus no 138 miljoniem eiro gadā ir sarucis līdz 80 miljoniem, un šogad Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tas saruks vēl. Doma skaidra — nekādas autoratlīdzību nodokļu izmaiņas neapturēs reklāmas tirgus kritumu. Bet kvalitatīva mediju satura finansēšanai reklāmas ieņēmumi ir kritiski svarīgi, jo privātajiem medijiem tā ir lielākā ienākumu daļa.

Apliekamās summas — niecīgas

“Latvijas Avīze” ziņo, ka pagājušajā gadā no autoratlīdzībām nomaksāti 12,7 miljoni eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet VSAOI nomaksāti 4 miljoni eiro. Tā kā IIN likmes atšķiras atkarībā no apgādājamajiem un samaksas lieluma, drošāk ir par rādītāju pieņemt sociālās iemaksas: zinot, ka patlaban VSAOI likme autoratlīdzībām ir 5%, tas nozīmē, ka autoratlīdzību saņēmējiem izmaksāti pavisam 80 miljoni eiro.

Tā kā šādu saņēmēju kopā bijuši 39 tūkstoši, nav grūti aprēķināt, ka vidēji viens radošā darba veicējs autoratlīdzībā gadā saņēmis 2051 eiro, kas aptuveni atbilst dabā novērojamajām atlīdzībām, ko var saņemt dzejnieki, tulkotāji, rakstnieki, recenzenti, autori presē, nekomerciāli mūziķi utt., kas ar savu radošo darbību iztiku nepelna, bet dara to paralēli pamatdarbam.

Ironiski: ja paliktu spēkā sākotnējais priekšlikums un visi šādi “svētdienas autori” būtu spiesti reģistrēties kā pašnodarbinātie, maksājot 170 eiro lielas minimālās sociālās iemaksas mēnesī, tad gadā viens šāds statistiski vidējais autors samaksātu 2040 eiro nodokļos tieši par radošo darbu, bet “uz rokas” mēnesī paliktu 91 cents ar tīrajiem ienākumiem.

Piektdienas pārrunas beidzās ar abu ministriju apņemšanos turpināt priekšlikumu uzlabošanu un vajadzības gadījumā šonedēļ atsākt sarunas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...