Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katastrofālie priekšlikumi, kas no nākamā gada vidus par piespiedu pašnodarbinātajiem būtu padarījuši kaut vai 10 eiro autoratlīdzības saņēmējus, ir ievērojami uzlaboti, taču vēl nav uzskatāmi par ciešamu rezultātu.

Tāda situācija bija novērojama piektdienas sanāksmē Finanšu ministrijā, kurā uz apspriedi ar finanšu ministru Jāni Reiru un kultūras ministru Nauri Puntuli bija uzaicināti žurnālistu un izdevēju profesionālo organizāciju pārstāvi, taču ar piebildi — ne vairāk kā kopā sešas personas, kaut arī pirms tam blakus zālē tie paši ministri debatēja ar vairākiem desmitiem delegātu no mākslinieku radošajām savienībām.

Sanāksmes pirmo stundu J. Reirs un N. Puntulis diskutēja nevis ar mediju nozares pārstāvjiem, bet gan viens ar otru, abiem cenšoties pārliecināt vienam otru, cik sagatavotie priekšlikumi par autoratlīdzību nodokļu reformām esot pareizi. Tomēr abi ministri palika katrs pie sava jautājumā, kas ir un kas nav uzskatāms par “autordarbu” un līdz ar to var pelnīt honorāru.

“Es zinu, ka tu, Nauri, man līdz galam nepiekritīsi: komponista darbs ir autordarbs, par ko var saņemt autoratlīdzību, turpretī izpildītājmūziķiem jāsaņem pilnas algas, nevis autoratlīdzība, jo viņi nav skaņdarba autori,” argumentēja J. Reirs.

“Starptautiskā konvencija gan nosaka, ka izpildītājmākslinieku veiktā darba interpretācija arī nozīmē autorību konkrētajam izpildījumam un tā veidam,” kultūras ministrs atgādināja savam kolēģim.

Valsts grib lielākus procentus, autori grib pretī sociālās garantijas

Kad pēc aptuveni stundas pie vārda tika tie, kurus ministri paši bija uzaicinājuši, lai uzklausītu, J. Reirs mierināja mediju nozares pārstāvjus, ka priekšlikumi tiekot pilnveidoti un tikšot uzlaboti vēl. Tomēr vēl stunda pagāja, kamēr abi ministri, piesaucot palīgā vairākas augsta ranga ierēdnes, spēja izskaidrot, ka no priekšlikumiem izņemta pati dīvainākā sadaļa — ka ikvienam, kas saņem kaut vai pārdesmit eiro mazu autoratlīdzībiņu, būšot jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam un jāmaksā 170 eiro mēnesī kā minimālā sociālā iemaksa.

“Šādā ziņā nekas nemainīsies: tagad, ja jūsu autoratlīdzība nepārsniedz minimālo algu, jums nav jāreģistrējas nekur. Ja saņemat vairāk par minimālo, jau tagad jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam, un tā paliks arī turpmāk,” skaidroja ministri.

Kad nu beidzot noskaidrojās, ka nejēdzīgākais no priekšlikumiem ir ticis noraidīts, tad sanāksme varēja ievirzīties konkrētākā gultnē: kādas tieši izmaiņas tiek gaidītas autoratlīdzību nodokļos no nākamā gada jūlija.

Pašlaik autors no katriem, piemēram, 100 eiro, ko aprēķinājis naudas izmaksātājs, “uz rokas” saņem 85 eiro, bet vēl 5 eiro nomaksā darba pasūtītājs kā VSAOI, tātad kopā 105 eiro. No nākamā gada vidus darba izmantotājam nebūšot vairs jāizmaksā VSAOI, jo to kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atrēķināšot no autora saņemtās summas.

Plānots, ka no autoratlīdzībām atvilkšot 25%, taču gada beigās, piemērojot neapliekamo minimumu, daļu no IIN varēs atgūt, tātad faktiskā likme varētu būt ap 20% — līdzīga kā tagad (15% IIN + 5% VSAOI). Saglabāšoties attaisnojamo izdevumu norma (25% vai 50%, atkarībā no radošās profesijas veida), lai gan tai varētu būt cits nosaukums.

Lemešonoks kā pozitīvais piemērs

Problēma radās, kad valsts amatpersonas mēģināja izskaidrot, ka būšot vairāki nomaksas režīmi. Viens no tiem paredz reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un vākt visus čekus un apmaksātos rēķinus, lai pamatotu attaisnotos izdevumus.

Tas ir noderīgi tēlniekiem, dizaineriem, koncertus organizējošiem mūziķiem un citiem, kam ir lielas izmaksas studiju uzturēšanai un darba instrumentiem, taču pilnīgi nenoderīgi skolotājiem, vēsturniekiem, muzejniekiem utt., kas ārpus sava pamatdarba mēdz uzrakstīt kādus rakstiņus presē un par to saņemt labi ja pāris simtus mēnesī.

Attiecībā uz tiem, kas strādā vienā pamatdarbā un radošo darbu veic papildus, J. Reirs solīja — katram būšot iespēja nevest pilnu grāmatvedību, bet atvērt atsevišķu saimniecisko kontu bankā, kurā ienākošajām autoratlīdzībām 25% nodokļi tikšot atvilkti un iemaksāti Valsts kasē automātiski. Pašiem saņēmējiem neko nevajadzēšot darīt, pat EDS ielogoties nevajadzēšot.

“Mums jau tagad Valsts kase spēj apstrādāt virs 40 tūkstošiem transakciju diennaktī, tur kapacitāte nebūs problēma,” tā ministrs. “Šo iespēju varēs izmantot tie žurnālisti, kas strādā vairākiem medijiem reizē. Prātā nāk, piemēram, tādi kā Dainis Lemešonoks, kas publicējas daudzos.”

Uzreiz iezīmējās jauna problēma: kā piespiest banku atvērt šādu speckontu autoratlīdzībām, ja mūsdienās tādas mēdz ienākt arī no ārzemēm? Piemēram, ir vesela rinda ar latviešu žurnālistiem, kas regulāri strādā lielajiem Rietumu medijiem (tādiem kā Reuters, AFP un citi), savukārt krieviski rakstošie sadarbojas ar Krievijā bāzētajiem. Ja banka ieraudzīs ikmēneša maksājumus no ārzemēm, tad šādu kontu var jebkurā mirklī slēgt. “Jā, visiem būtu jācīnās pret naudas mazgātājiem, nevis legāliem ienākumiem, un pašreiz banku sektorā redzami lieli pārspīlējumi,” J. Reirs piekrita, taču risinājumu meklēt nesolīja.

Dažu personu shēmošanas dēļ problēmas citiem

Patlaban spēkā esošā kārtība ir tāda, ka autoratlīdzību neierobežotā izmērā var saņemt jebkurš, kas saņem vismaz minimālo algu. Tas ir novedis pie shēmas: kāds, piemēram, jurists sev maksā minimālo algu juridiskajā birojā, bet papildus vēl saņem 5000 eiro mēnesī kā “honorāru”.

Izmaiņas plānotas, lai šādu shēmu izskaustu — tādiem būšot jāmaksā pilni nodokļi. Vēl svarīgāk, ka plānots — nomaksātie procenti aizies autoru sociālajai apdrošināšanai, tajā skaitā pensijai un bezdarbnieka pabalstam. Patlaban nomaksātie nodokļi, neatkarīgi no to procentuālā lieluma, autoram nedod nekādas sociālās garantijas.

Latvijas Žurnālistu savienība, kas ir arodbiedrība, komentēja — tās biedru vidū ir lielas viedokļu atšķirības, vai debatējamie priekšlikumi būtu ieviešami vai nē, taču visi ir vienisprātis, ka atbalstāmas tikai tādas iniciatīvas, kas uzlabotu nozarē strādājošo sociālās garantijas. Ja nomaksātie nodokļi no autoratlīdzībām beidzot tiktu ieskaitīti pensijas, bezdarbnieku pabalsta un māmiņalgu aprēķinos, tad nodokļu izmaiņas dažu procentu izteiksmē būtu mazsvarīgas.

Patlaban priekšlikumos plānots pārejas laiks no 2021. gada jūlija līdz gada beigām, lai grāmatvedībām būtu laiks apgūt izmaiņas un iestrādāties. “Bet tad sanāk, ka grāmatvežiem būs jāapgūst vispirms pārejas režīms un tad, uz gada beigām, pilnais?” jautāja izdevniecības “Santa” direktors Māris Ančs. “Varbūt nelikt viņiem mocīties divreiz, bet tās ieviest vienā piegājienā uzreiz?”

“Kopumā situācija mediju nozarē šogad ir tik bēdīga kā vēl nekad. Es braukāju riņķī pa valsti un pierunāju trīs rajonu avīzes turpināt nākamgad iznākt, tās gribēja izbeigt darbību,” sacīja Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis, Dobeles avīzes “Zemgale” izdevējs. Jau ziņots, ka šogad darbu pārtraukušas divas nedēļas avīzes Kurzemē, bet līdz ar gada beigām apstāsies vēl viena Vidzemē.

Andris Ķēniņš no Raidorganizāciju asociācijas atgādināja skaitļus: dažu gadu laikā Latvijas mediju reklāmas tirgus no 138 miljoniem eiro gadā ir sarucis līdz 80 miljoniem, un šogad Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tas saruks vēl. Doma skaidra — nekādas autoratlīdzību nodokļu izmaiņas neapturēs reklāmas tirgus kritumu. Bet kvalitatīva mediju satura finansēšanai reklāmas ieņēmumi ir kritiski svarīgi, jo privātajiem medijiem tā ir lielākā ienākumu daļa.

Apliekamās summas — niecīgas

“Latvijas Avīze” ziņo, ka pagājušajā gadā no autoratlīdzībām nomaksāti 12,7 miljoni eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet VSAOI nomaksāti 4 miljoni eiro. Tā kā IIN likmes atšķiras atkarībā no apgādājamajiem un samaksas lieluma, drošāk ir par rādītāju pieņemt sociālās iemaksas: zinot, ka patlaban VSAOI likme autoratlīdzībām ir 5%, tas nozīmē, ka autoratlīdzību saņēmējiem izmaksāti pavisam 80 miljoni eiro.

Tā kā šādu saņēmēju kopā bijuši 39 tūkstoši, nav grūti aprēķināt, ka vidēji viens radošā darba veicējs autoratlīdzībā gadā saņēmis 2051 eiro, kas aptuveni atbilst dabā novērojamajām atlīdzībām, ko var saņemt dzejnieki, tulkotāji, rakstnieki, recenzenti, autori presē, nekomerciāli mūziķi utt., kas ar savu radošo darbību iztiku nepelna, bet dara to paralēli pamatdarbam.

Ironiski: ja paliktu spēkā sākotnējais priekšlikums un visi šādi “svētdienas autori” būtu spiesti reģistrēties kā pašnodarbinātie, maksājot 170 eiro lielas minimālās sociālās iemaksas mēnesī, tad gadā viens šāds statistiski vidējais autors samaksātu 2040 eiro nodokļos tieši par radošo darbu, bet “uz rokas” mēnesī paliktu 91 cents ar tīrajiem ienākumiem.

Piektdienas pārrunas beidzās ar abu ministriju apņemšanos turpināt priekšlikumu uzlabošanu un vajadzības gadījumā šonedēļ atsākt sarunas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...