Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
19.02.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl aizmirstam, ka citu nāciju cerības toreiz "palika aiz borta". 

No €-valsts augstumiem raugoties pagātnē, mēs dzīvojam pašpārliecinātībā, ka Latvijai šī atzīšana pienācās "defoltā". Tāpēc 26.janvāris ir ikdienas rutīnā piemirsta (ne)atceres diena.

Tāpat mēs degam svētās dusmās par Kremļa propagandistu uzstājību Latvijas neatkarības noliegšanā. Taču vai NATO, ES un OECD aizvējā paši baltieši bieži neskatās caur šī šovinistiskā feika mērķekli uz citām kopējās nelaimes – komunistu jūga – piemeklētām tautām?

Lielkrievu pārākuma apziņas uzturēšanai radītā impēristu dogma (Baltijas valstis un citas "bijušās PSRS republikas" ar suverenitāti esot apdāvinātas tikai "nevajadzīgas" Borisa Jeļcina žēlastības dēļ) neizbēgami tiek atražota arī Krievijas ārpolitikā. Neizliksimies, ka pie mums šī rosība ietekmē vienīgi sabiedrības krievvalodīgo daļu.

Pie mums, spriežot par Aizkaukāza vai Vidusāzijas valstīm, tajās daudzi redz "postpadomju zonu", Maskavas satelītvalstis un, protams, "neEiropu". Aizmirstot, nezinot, pat negribot zināt, ka daža no šīm valstīm un tautām 19. un 20.gadsimtā loloja un centās sasniegt tos pašus mērķus, ko mēs, baltieši – tautas atmodu, nacionālo pašapziņu un kultūru. Protams, arī neatkarību.

Tieši Azerbaidžānas vēsturē šī līdzība man šķiet visuzskatāmākā. Taču mums 1919. un 1920.gadā paveicās brīvību nosargāt, bet šo valsti atklāti sagrāba sarkanarmija. Toreiz bez Baltijas ostām boļševiku diktatūra varēja iztikt, bet ne bez Baku naftas, kas nodrošināja 90 procentus Krievijas patēriņa. Tāds, lūk, "melnā zelta" lāsts...

Protams, mūsu neziņu daļēji attaisno kategoriskā konsekvence, ar kādu neatkarību baudījušie baltieši gan okupācijā, gan pēc tās sevi norobežoja no "pārējās PSRS".

Gluži kā latvieši vai igauņi (lietuviešu "kunigaitismā" neiedziļināšos) azerbaidžāņi 19.gadsimtā paši savā zemē bija "otršķirīga tauta". Virs mums bija vācieši un par tiem iztaisījušies ļaudis – baroni, Rīgas patricieši, mācītāji un inteliģenti, pat amatnieki. Azerbaidžānas kungu kārtu veidoja cara koloniālās administrācijas ierēdņi un militāristi, Baku naftas ieguves krievu un ārzemju investori, tirgotāji, urbumu speciālisti un uzskaitveži, laimes meklētāji un visādi citādi, atvainojos, "baltie cilvēki".

Tiesa, islamticīgie azerbaidžāņi atšķirībā no luteriskajiem baltiešiem Sanktpēterburgā – protams, arī vietējā varā un "sabiedrības krējumā" – tika uzskatīti par īpaši neuzticamiem. Diemžēl neizbēgams liktenis tautai, kuras lielākā daļa dzīvo Irānā – toreizējā Persijā. Tāpēc pamatiedzīvotāji pat XIX gadsimta beigās Baku cieta no klajas segregācijas, uzņēmējdarbības un profesiju aizliegumiem. Kas tāds pret latviešiem, šķiet, netika vērsts pat gadsimtu vai pāris iepriekš. (Tad, kad – kā komēdijā "Brunču medības" attēloja Zigmunds Skujiņš – Rīgas rāte bargi skatījās, lai iezemietes netērptos "vācu" kleitās...)

Pat kaimiņu tautu – gruzīnu (kuru dižcilši, tāpat kā baltvāci, bija daļa no Krievijas elites) un armēņu – pārstāvjiem cara laikos bija krietni lielākas iespējas veidot karjeru Azerbaidžānas pārvaldes aparātā vai nodarboties tur ar biznesu. Atmiņas par to – vieniem rūgtas, citiem vīzdegunīgas – diemžēl nesekmē nāciju attiecības.

Pieļauju, ka faktiem bagāts pamats ir vēsturnieka Hasana Hasanova kategoriskajam apgalvojumam (grāmatā par Azerbaidžānas valstiskuma veidošanos 1917.-1918.gadā), ka no 1848. līdz 1917.gadam azerbaidžāņi bija pilnībā beztiesiski savā tēvzemē. Vai mūsu nacionālajā apziņā būtiskais "mīts par septiņsimt verdzības gadiem" arī radās pilnīgi tukšā vietā?

XIX gadsimta otrās puses saimnieciskā un industriālā izaugsme – ļaujot uzplaukt gan Rīgai, Tallinai un Liepājai, gan jo īpaši Baku – radīja leknu augsni arī nacionālas pašapziņas sēklai.

Mums tautu uzjunda jaunlatvieši, "Pēterburgas Avīzes" un Rīgas Latviešu biedrība. Azerbaidžānā nacionālās atmodas saucēji, tautas garamantu vācēji un azerbaidžāņu kultūras veidotāji seko leģendāro apgaismotāju Abasgulu Bakihanova jeb Kudsī (1794-1847) un Mirzas Fatalī Ahundova, "azerbaidžāņu Moljēra" (1812-1878, no viņa dzimtas ir valsts vēstnieks Latvijā) iemītajās pēdās.

Tiek veidotas azerbaidžāņu skolas, izdoti savi laikraksti (daudz), radīts savs teātris – tautas bagātajā folklorā sakņota nacionālo centienu tribīne. Atmodas ideologu sākotnējā biklā balstīšanās pantjurkismā – radniecīgo tautu vēsturiskās kopības senā dižuma ideoloģijā – pārtop pašapzinīgā un mūsdienīgā azerbaidžāņu nacionālismā.

Jā, gluži tāpat kā Rainis, Aspazija un citi mūsu jaunstrāvnieki arī daļa azerbaidžāņu intelektuāļu – piemēram, Mammads Amins Rasulzadē, vēlāk Nacionālās padomes, jaunās valsts priekšparlamenta, vadītājs – pievērsās sociālismam, iesaistījās Piektā gada revolūcijā. Tolaik Baltijā un Kaukāzā plauka varbūt pat diezgan pamatotas cerības nacionālās problēmas risināt šķiru cīņā...

Tāpēc, Pirmajā pasaules karā un Krievijas revolūcija izveidojoties vēsturiskai iespējai, arī azerbaidžāņu intelektuāļi, sabiedriskie darbinieki un citi politiķi jau bija gatavi pieteikt savas tautas tiesības uz valstiskumu.

Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika – starp citu, pirmā musulmaņu tautvara vēsturē – pastāvēja no 1918.gada 28.maija līdz 1920.gada 28.aprīlim. Turklāt, neraugoties uz rūgto pagātni, tā nebija etnokrātija – valsts parlamentā, tāpat kā mums Satversmes sapulcē un Saeimās, bija plaša minoritāšu frakciju pārstāvniecība. (Vēsturiska anekdote: tieši krievu tautības deputāts kategoriski uzskatījis par nevajadzīgu jaunajā valsti attīstīt izglītību krievu valodā.) Arī šī valsts 1919.gadā steidza veidot savu universitāti.

1920. gada 11.janvārī Antante (izņemot ASV) atzina Azerbaidžānas "de facto" neatkarību. Līdz "de iure" statusam PPK uzvarējušo lielvalstu – "mazo tautu" likteņlēmēju – griba nenonāca. Diemžēl Lielbritānijas militārā kontingenta klātbūtne nepalīdzēja jaunajai valstij nostiprināties, drīzāk to vājināja. Antantes sentiments pret sabiedroto – cara un Pagaidu valdības Krieviju – bija pārāk spēcīgs. Briti cerēja Azerbaidžānu atdot to "mantiniecei" – ģenerāļa Deņikina Baltajai kustībai. Atdeva sarkanajiem.

Protams, cēloņi, kāpēc krita ADR, ir pārāk dziļi un sarežģīti pārstāstam "dipadu-dapadu" stilā. Taču šis ir raksts, nevis referāts... Mums, latviešiem un igauņiem, palīdzēja arī tas, ka uzvarētājvalstīm Baltijas vācu muižniecība saistījās – un bija saistīta – ar sakautā Vilhelma II ķeizaristi. Baidos, ka britiem un Antantei azerbaidžāņi savukārt šķita pārāk sasaistīti ar Turciju, citu PPK zaudētāju.

Taču ARD ielika nācijā paliekošus un stabilus valstiskuma pamatus, uz kuriem ir radās mūsdienu Azerbaidžāna – vitāla un pašapzinīga (jā, protams, eirostandartos vērtējot, "viegli savdabīga") valsts. Acīmredzami spēcīgākā no trijām Aizkaukāza "māsām" (kaut te diez vai būtu piedienīgi lietot šo poētismu): reģionālās lielvaras Turcijas sabiedrotā, pat iedomīgās Krievijas respektēta, diplomātiski un ekonomiski ietekmīga ne tikai savos tuvākos kaimiņos. Vai nu tas viss radās no vienas "žūpas žēlastības"? 

Rasulzadē vēstījums "Karogs, reiz celts, nekritīs nekad!" visu XX gadsimtu iedvesmoja azerbaidžāņu valstiskuma atjaunošanas centienus. Mēs (pareizāk sakot, Rainis) tam varam atsaukties ar "Nemirst dziesma, reiz dziedāta!"

Tu, godātais lasītāj/cienītā lasītāja, skaidri redzi: šis raksts ir klaji manipulatīvs. Pat, neslēpšu, prasti tendenciozs. Mans mērķis ir šo lasošiem tautiešiem – mūsu nacionālā pašlabuma vārdā! – iegalvot: tumsnēji ļaudis, kas mums šķiet tāli, sveši un nesaprotami, patiesībā ir «gluži kā mēs». Jau tāpēc vien, ka reiz lolojām tās pašas cerības un tikām malti tajās pašās likteņdzirnās. Azerbaidžāņus un viņu kaimiņtautas tās drupināja nežēlīgāk. Mums, latviešiem un baltiešiem, paveicās vairāk, tiekot pie neatkarības divām desmitgadēm.

Vasarā Azerbaidžāna ar prasmīgi lietotu militāru spēku atguva daļu no savas – starptautiski atzītās! – teritorijas. Uzreiz falši "miera cīnītāji" pūlējās noskaņot Latvijas sabiedrisko domu pret šo valsti, «piešujot» tai klaji melīgus stereotipus un cenšoties uzjundīt mūsu ksenofobiskos (pat rasistiskos, kaut azeri ir eiropeīdi) un islamofobiskos aizspriedumus. Paldies D#vam, Latvijas sabiedrības vienaldzība šoreiz bija vietā: zaudētājvalsts "lobija" rosība tai bija kā pīlei ūdens.

Taču pieļauju, ka drīz – kad sakautie atgūsies no sakāves šoka un tā raisītās politiskās krīzes – Latvijas un citu ES dalībvalstu infotelpā atjaunosies izmisīga Azerbaidžānas nomelnošana. Baidos, ka, "agresora" tēla veidošanā spekulējot ar kristiešu solidaritāti, tiks kopētas demagoģiskās tehnoloģijas, ar kādām "Hamās" un "Hezbolla" samērā veiksmīgi sēj daļā eiropiešu stulbu naidu pret Izraēlas "necilvēcīgo kara mašinēriju".

Visticamāk, plašāka sabiedrība atkal šādu jezgu uztvertu pilnīgā vienaldzībā – savu problēmu pietiek... Taču tā varētu sabremzēt Latvijas politiskās varas, ārpolitikas īstenotāju, ierēdņu, ekspertu un publisko intelektuāļu (arī Tavu, lasītāj!) entuziasmu padziļināt – un demonstrēt! – attiecības ar Baku. Kaut no diplomātijas "investīcijām" Aizkaukāzā tikai šajās attiecībās mēs varam tiešām gūt lielas "dividendes". Jā, arī ekonomiskās.

Mūsu ārpolitikā jau bija pārpārēm rožainu – atmodas inercē vai personiskā sentimentā sakņotas – "demokrātromantisma" ilūziju par Ukrainu vai Gruziju. Kādreiz varam būt savā diplomātijā savtīgi saimnieciski, merkantili, "latvieši praktiskie"? Jo, baidos, Azerbaidžāna – īpaši tagad – mums ir daudz vajadzīgāka, nekā mēs tai.

Kā sāku, tā beigšu: ar "de iure" simgadi. Tas droši vien ir neizbēgami: Latvijas tauta, kas brīvību un valsti izcīnīja "dvēseļu putenī", ar smagiem karavīru, bēgļu un naidnieka varā atstāto tautiešu upuriem, pat nevēlas pieļaut domu, ka tautas ciešanas būtu veltas, ja "lielajiem onkuļiem", Parīzes miera konferencē lemjot Eiropas likteni, prātā būtu kas cits.

Mums, latviešiem, vajadzētu 26.janvārī vismaz atcerēties, ka arī "tauta, kas nebaro savus diplomātus..." Tāpat diez vai Latvijas pilsētās jau ir pārāk daudz ielu un bulvāru ar "pārāk garu" nosaukums. Jūs jau saprotat, ko vēlos teikt! 

NB! Pateicos ekspertiem par korekto palīdzību dažu "vēstures balto plankumu" dzēšanā (un atvainojos viņiem par "neobjektīvās" Vikipēdijas izmantošanu atsaucēs). Taču raksts atspoguļo tikai manu personisko viedokli.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

FotoEs kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres.
Lasīt visu...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

21

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

FotoKamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem – divkosība un meli. Pašsaprotams, ka katrai valstij ir savas intereses, bet…
Lasīt visu...

21

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

FotoEs palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ ir veicis, lai paliktu pie varas Ventspilī, es secinu, ka ne jau Opel Tigra un dzeltenā metāla aproču pogas ir fokuss tam, kas ir noticis. Mērķis ir kapitāldaļas un ietekme uzņēmumos.
Lasīt visu...

18

Elīnas Didrihsones tests

FotoJau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone un "Zvaigžņu karu" seriāla aktrise ir padzīta no lomas. Par ko? Runājot par politisko klimatu Amerikā, viņa rakstīja: "Ebrejus ielās piekāva nevis nacistu karavīri, bet viņu kaimiņi... pat bērni. Nacistu kareivji varēja tik viegli savākt tūkstošiem ebreju tādēļ, ka valdība vispirms lika kaimiņiem viņus ienīst vienkārši par to, ka ebreji. Ar ko atšķiras tas, ja es kādu ienīstu par viņu politiskajiem uzskatiem?" Viņa nepateica neko aplamu. To pašu man stāstīja holokaustā izdzīvojušais ebreju jurists Aleksandrs Bergmanis.
Lasīt visu...

12

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

FotoSestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss Latvijas basketbols kopumā. Zaudēja VEF un Ventspils, TTT un Varenie Runči, 3x3 izlase un Juglas skolas meitenes, zaudēja Latvija. 14 gadus esot kopā ar VEF Rīga, zinu, ka šis kā "tauriņa efekts" ietekmēs mūs visus.
Lasīt visu...

18

Fermas rullē

FotoUzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu sarunas partneriem, kuri analizē t.s. “stūmējus”. Manuprāt, nevajag analizēt nekādus “stūmējus” vai “piristus”, vienkārši ir jāļauj valdīkliem runāt pašiem, jāieklausās tajā ko valdīkli saka, un mums pašiem analizējot, jāizdara secinājumi.
Lasīt visu...

21

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

FotoKādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi un garīgo vadītāju Mārci Jencīti. TV pagājušā gada septembrī apkopoja iespaidīgu materiālu klāstu par reliģiskās organizācijas darbības stilu un veiktajiem pārkāpumiem – tai skaitā dezinformācijas izplatīšanu draudzes iekšienē, ne tikai piesaucot dažādus dziedināšanas brīnumus, bet arī izplatot dažāda satura informāciju par COVID-19 – to noliedzot vai brīžos, kad draudzes dalībnieki jābaida ar Elli uzsverot COVID-19 bīstamību, tādējādi pieprasot maksāt 10-tiesu vai bezierunu pakļaušanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa šonedēļ nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...