Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām un sociāli amorālākajām izpausmēm ir bailes no patiesības par dzīves realitāti. Sastopama patiesības konsekventa noklusēšana.

Patiesība par dzīves realitāti tiek noklusēta atšķirīgu iemeslu dēļ. Vieni patiesību neizprot, citi patiesību noklusē par samaksu.

Sabiedrības prāvu daļu skar patiesības korumpētība. Cilvēki tiek uzpirkti, lai viņi noklusētu patiesību. Maksa par patiesības noklusēšanu ir iespēja strādāt valsts un pašvaldības iestādē, ieņemt amatu un sagaidīt amata paaugstinājumu, tīksme saņemt prēmijas, pabalstus un piemaksas, cerība aizstāvēt disertāciju un publicēt monogrāfiju, tikt ievēlētam akadēmiskā amatā un saņemt akadēmiskos apbalvojumus. Žurnālistiem maksa par patiesības noklusēšanu ir iespēja strādāt sabiedriskajā medijā. Gleznotājiem, rakstniekiem maksa par patiesības noklusēšanu ir laime iegūt daiļradei valsts budžeta naudu un izgaršot publicitāti masu komunikācijā. Pats par sevi ir saprotams, ka maksa par patiesības noklusēšanu ir iespēja tēlot valstsvīru – deputātu, ministru, premjerministru, parlamenta vadītāju, Valsts prezidentu. Katrā ziņā patiesības noklusēšana ir aktuāla biznesam, lai iegūtu valsts pasūtījumus.

Bailes no patiesības dominē ne tikai varas inteliģencē. Patiesības noklusēšana ir kļuvusi latviešu tautas ideoloģija. Tā var droši teikt. Sociālā šizofrēnija ir viegli konstatējama. Cilvēki redz vienu patiesību, taču pakļaujas pavisam citai patiesībai.

Tā, piemēram, sociālā šizofrēnija caurspīdīgi atspoguļojas publikācijās par slepkavību Rīgā pie Meža kapiem. Alkatīgi izveicīgā jurista mūža gala atspoguļojums medijos no 2018.gada 30.maija spilgti liecina par Latvijā valdošās kriminalitātes uzspiesto bandītisko normu respektēšanu. Latvijā sabiedriskās domas tēmas, saturu, prioritātes, akcentus, vērtējumus, versijas, viedokļus stingri nosaka kriminalitātes iedibinātā faktūra. Tas ir pārliecinoši redzams. Aizvadītajos gadu desmitos kriminalitāte ir pieradinājusi iedzīvotājus uz dzīvi lūkoties kā uz dzīvi normālā, īstā valstī, nevis lūkoties kā uz dzīvi kriminālo noziegumu perēklī. Alkatīgi izveicīgā jurista nošaušana tiek apspriesta tādā pašā toņkārtā, it kā runa būtu par kaut kādu nepatīkamu notikumu normālā, īstā valstī. Tādējādi kriminalitātes smirdoņa tiek izjusta kā Latvijas valstij dabiska parādība. Gandrīz nekas neliecina, ka sabiedrība pret alkātīgi izveicīgā jurista nāvi izturētos kā pret noziedznieka nāvi noziedzīgā valstiskumā. Slepkavība netiek vērtēta pastāvošā noziedzīgā režīma kontekstā, bet tiek vērtēta normālas, īstas valsts kontekstā. Sabiedrība nesaprot, kādā kriminālo noziegumu perēklī tā dzīvo.

Patiesības noklusēšana ir izdevīga sociuma lielai daļai. Tā ir daudzsološi izdevīga inteliģences nevērtīgākajai daļai, nodrošinot bezbēdīgu dzīvi muļķiem, nekauņām, sliņķiem, pielīdējiem, netalantīgajiem, aprobežotajiem, paklausīgajiem, zaglīgajiem, alkātīgajiem.

Patiesības noklusēšanas cēlonis ir fundamentāli negodīgā dzīves realitāte. Patiesība par šodienas Latviju ir drausmīga. Pat negribas ticēt, ka tik lielā mērā var apmuļķot tautu un tauta tik lielā mērā piekrīt būt traģiski apmuļķotai, un nekādā gadījumā nevēlas dzirdēt patiesību. Tauta intuitīvi visu saprot pareizi, taču atklāti nevēlas dzirdēt patiesību par to, ka komunistiskās partijas un valsts drošības iestāžu vietējie hameleoni ir aplaupījuši, nodevuši, iedzinuši postā paši savus tautiešus un izliekas, ka nekas nav noticis, izliekas, ka viņu vara nav saglabājusies un viņi nevienu nav aplaupījuši, tautu un valsti nav nacionāli nodevuši savās nelietīgajās un savtīgajās interesēs.

Bailēm no patiesības un patiesības noklusēšanai ir morāli psiholoģisks aspekts. Ja atzīst drausmīgo patiesību par šodienas Latviju, tad reizē ir jāatzīst latviešu pārāk lielas daļas tiešā ieinteresētība dzīvot noziegumu brīvībā, kad dzīves galvenais formāts ir zagšana. Praktiski tas nozīmē savas amoralitātes atzīšanu. Saprotams, ka to atzīt ir ļoti grūti. Vieglāk ir turpināt patiesības noklusēšanu – šodienas latviešu ideoloģiju.

Bailes no patiesības un patiesības noklusēšana degradējoši atsaucas uz tautas dzīves visiem fragmentiem. Piemēram, uz nacionālo patriotismu.

Nacionālajam patriotismam var būt divi varianti. Ņemot vērā bailes no patiesības un patiesības totālo noklusēšanu, pašlaik latvieši praktizē tikai vienu variantu. Ja arī ir novērojams otrs variants, tad tam vienalga nav nekādas rezonanses tautas uzvedībā. Pat sliktāk – otro variantu var ļauni nosodīt atbilstoši pirmā varianta bezjēdzīgajām iegribām.

Pirmais, ikdienā praktizētais, variants ir nacionālais patriotisms ar aizvērtām acīm. Praktiski tā ir atsacīšanās no jebkāda veida pašanalīzes un paškritikas. Tā vien liekas, ka latvieši masveidā nesaprotot pašanalīzes un paškritikas jēgu. Šī varianta adepti atzīst tikai latviešu tautas glorificēšanu – vienpusīgu un nekritisku slavināšanu. Ja tas nenotiek un šī varianta adepti sastopas ar paškritikas izpausmēm, tad paškritika momentā tiek noraidīta un tās autors naidīgi nosodīts, viņam pārmetot nacionālā naida kurināšanu, tautas mazvērtības kompleksa musināšanu, nezināšanu un neizpratni, tautas necieņu un nacionālā patriotisma trūkumu. Savukārt fiziski tizlākie interneta komentāru varoņi sola „sadot pa purnu”.

Neapšaubāmi, ar aizvērtām acīm dzīvo latviešu tautas neattīstītākā, neizglītotākā, neinteliģentākā, aprobežotākā, dumjākā, stulbākā daļa šo īpašību pamatbūtībā, jo nekādas nozīmes nav formālajai izglītotībai, akadēmiskajiem un cita veida tituliem un amatiem. Latviešu aprindās ar aizvērtām acīm dzīvo skolotāji, inženieri, politiķi, valsts ierēdņi, profesori, rektori, prorektori, akadēmiķi, ministri, Valsts prezidenti.

Otrs variants ir nacionālais patriotisms ar atvērtām acīm, uz tautu lūkojoties analītiski un kritiski. Ar atvērtām acīm galvenokārt dzīvo cilvēki bez augstas formālās izglītības un augstiem amatiem. Pašanalīze un paškritika dominē t.s. vienkāršajos cilvēkos nesalīdzināmi vairāk nekā latviešu inteliģencē.

Otro variantu latviešu nomācošais vairākums neakceptē un pret to izturas naidīgi, kategoriski pieprasot tautas glorificēšanu. Daudzi nav spējīgi apjēgt, ka tautai var būt noderīgs vienīgi cilvēks ar atvērtām acīm, kurš nebaidās uz tautu lūkoties atklāti un godīgi. Vienīgi cilvēks ar atvērtām acīm ir patiesi īsts nacionālais patriots, jo lūkojums uz tautu ar aizvērtām acīm ir lišķība, pieglaimīgums, konformistiska nodevība, šizofrēniska fetišizēšana, kas vienmēr tautai nodara lielu ļaunumu. Bez pašanalīzes un paškritikas nav iespējama latviešu tautas attīstība, beidzot tomēr kļūstot „kultūras tautai” (Rainis).

Bailes no patiesības un patiesības noklusēšana ārdoši kāpina vienu no mūsdienu laikmeta draudīgākajām pretrunām. Šī pretruna pie mums izpaužas sevišķi draudīgi.

Katrā laikmetā ir pretrunas – pretēju tendenču virzība, sadursme, negatīvā ietekme, izraisot draudīgas sekas. Mūsdienu laikmetā tāda draudīga pretruna ir pretruna starp intelektualizāciju un deintelektualizāciju. No vienas puses tiekamies ar spožiem intelektuālajiem sasniegumiem, taču no otras puses tiekamies ar intelektuālā spēka marginalizāciju, ignorēšanu, iznīcināšanu.

Mūsdienās ir stingri nodalījušās tās dzīves sfēras, kurās valda augsta intelektualizācija. Taču tām līdzās ir nodalījušās dzīves sfēras, kurās valda pretējais – deintelektualizācija.

Intelektualizācija ir sastopama tādās sfērās kā ekonomika, informācijas tehnoloģijas. Par to liecina jaunākās intelektuālās novācijas – „digitālā ekonomika”, „virtuālā nauda”, „mākslīgais intelekts” u.c. Savukārt deintelektualizācija ir sastopama tādās sfērās, kurās tā principā nedrīkstētu būt, taču diemžēl ir konstatējama un atstāj odiozu iespaidu.

Tā, piemēram, politikā intelektualizācija zaudē pozīcijas un uzvaroši gailē deintelektualizācija. Tas pats ir sakāms par humanitāro un sociālo zinātņu degradāciju, šarlatanizāciju, iracionalizāciju.

Deintelektualizācija ir vajadzīga Rietumu kapitālisma jaunajai modifikācijai finansu kapitālismam. Tajā dzirksteļo klaja alkātība, naudas un baudu kults, sociālais darvinisms un nacionālais nihilisms. Finansu kapitālismā mutuļo vērtību orientācija, kas nekad nav bijusi un nekad nebūs pieņemama intelektuāļiem. Tāpēc intelektuāļus vajadzēja nostumt malā, lai viņi nebojātu cilvēku prātus un sirdis. No XX gs.70.gadiem finansu kapitālisms intelektuāļus vispirms izmeta no politikas un vēlāk izmeta arī no publiskās telpas vispār. Intelektuāļiem ir liegta līdzdalība politikā. Intelektuāļiem neļauj piedalīties sabiedriskās domas vadīšanā, izglītības politikas un pat zinātnes politikas formēšanā. Nav nepieciešams atgādināt, kāda prāta līmeņa pārstāvji vienmēr ir nosacījuši izglītības politiku un zinātnes politiku Latvijas Republikā. Pie mums intelektuāļu vietā jebkuras dzīves sfēras stratēģiskajā projektēšanā piedalās tikai viduvējības, pelēcības, mietpilsoniski sekli tipi, mantkārības dīdīti indivīdi.

Pēcpadomju Latvijā bailes no patiesības un patiesības noklusēšana ir apzināti uzspiesta nelaime. Ja arī eksistē sabiedrības zināma daļa, kura nav apdāvināta objektīvi uztvert dzīves realitāti, tad šai daļai nav noteicošā ietekme uz Latvijas sociāli psiholoģisko klimatu. Noteicošā ietekme ir sabiedrības daļai, kurai ir apzināti uzspiestas bailes no patiesības un uzspiesta prasība noklusēt patiesību.

Respektīvi, noteicošā ietekme ir masu apziņas menedžmenta apmātajiem cilvēkiem. Aplami ticēt, ka masu apziņas menedžments nav vajadzīgs krimināli oligarhiskajam valstiskumam. Mūsu valdošā kliķe jau no 90.gadu sākuma centās tautai iestāstīt par atsacīšanos no ideoloģijas (praktiski - masu apziņas menedžmenta). Tie, protams, bija nekaunīgi meli.

Masu apziņas menedžments vienmēr ir pastāvējis cilvēces vēsturē. Arī latviešu tauta ar to vienmēr ir tikusies. Tiekas arī tagad savā dārgajā krimināli oligarhiskajā valstiskumā. Bailēm no patiesības un patiesības noklusēšanai ir noteikts teorētiskais attaisnojums.

Vienmēr ir bijis tā, ka tautas masas kāds ietekmē vēlamā virzienā, tautas apziņu piepildot ar attiecīgo saturu. Saturs varēja mainīties, taču pati darbība, masu apziņas menedžments, nekad nav mainījies, un tā metodoloģijas centrā vienmēr ir bijusi zombēšana, manipulēšana, iedvesmošana, propaganda, pārliecināšana, garīgā ietekmēšana, ideoloģiskā audzināšana, ideoloģiskā pārliecināšana, morālā pilnveidošana, apgaismošana u.tml.

Droši var teikt, ka bez masu apziņas menedžmenta cilvēce nekad neiztiks. Arī mūsmājās turpmāk būs masu apziņas piepildīšana ar noteiktu saturu. Tam ir objektīvs iemesls. Iemesls ir tautas masu apziņas specifika. To var lakoniski izteikt ar abreviatūru „PPP” (idejiskās attīstības Pakāpe, analītiskās domāšanas Pakāpe un idejiskās patstāvības Pakāpe). Visas trīs Pakāpes ir tādā garīgās attīstības līmenī, ka nevar patstāvīgi idejiski refleksēt, nevar patstāvīgi idejas analītiski apstrādāt un nevar patstāvīgi akceptēt noteiktas idejas kā savu uzskatu, savu viedokli, savu attieksmi, savu lēmumu u.tml. Masu apziņai ir vajadzīga garīgā palīdzība PPP visos segmentos. Šo palīdzību tad arī sniedz slavenais masu apziņas menedžments.

Neapšaubāmi, menedžments var būt ar „+” zīmi un var būt ar „ – „ zīmi. Masu apziņu var piepildīt ar pozitīvu saturu, sabiedrību orientējot konstruktīvai, saprātīgai, etniski vajadzīgai, cilvēciski labvēlīgai, valstiski nepieciešamai darbībai. Masu apziņas menedžmentam nav obligāti jābūt tautai kaitīgam. Masu apziņu var piepildīt ar audzinošu, izglītojošu, intelektuāli piesātinātu, morāli tikumisku saturu.

Taču masu apziņu var piepildīt ar tādu saturu, kas tautai principā neko nedod, bet dod tikai kādai tautas daļai – slānim, grupai, korporācijai, partijai, oligarhijai, valdošajai kliķei, Lielajai Bandai u.tml. Tā tas notiek Latvijā. LKP un VDK nomenklatūras vietējo hameleonu ideoloģiskās darbības mērķis visu laiku ir bijis noklusēt patiesību par dzīves krimināli noziedzīgo realitāti. Valdošās kliķes vadītais masu apziņas menedžmets doto mērķi ir godam sasniedzis. Bailes no patiesības ir fanātiskas, patiesības korumpētība ir ļoti efektīva, un patiesība tiek cītīgi noklusēta.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...