Iesaki rakstu: 
– Nosapņoju, ka rīt Menģelsonei nāksies nosēsties pret katru ministru un atrast viņa maciņā (jebšu citu ministriju budžetā) 140 miljonus.
– Vai tad to nedarīs Ašeradens?
– Nē, viņš sēdīsies blakus katram ministram un bargi prasīs Līgai – kur viņa gatavojas to naudu tērēt?
Šī saruna notika pēc vecu vīru basketbola treniņa Edvarda Smiltēna vārdā nosauktajā hokeja brīvdienā. Mans sarunu biedrs piestrādā Finanšu ministrijā, un viņa sapņiem var ticēt – visa Finanšu ministrija ir viens liels astroloģijas centrs.
Pastāsts ir visai ticams arī tālab, ka premjers Kariņš pagājušonedēļ paģērēja visiem ministriem atrast savos budžetos 140 miljonus, ko pārsadalīt par labu veselības jomai. Visi ministri čakli meklējuši – un ne lieku eirocentu savu ministriju finanšu plūsmās nav atraduši.
Tiesa, datums citu ministru konfrontēšanai ar Menģelsoni izraudzīts simbolisks – dienu pirms prezidenta vēlēšanām ar skaidru norādi Apvienotajam sarakstam, ka labāk šos vajadzīgos 140 miljonus būtu atrast Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Iekšlietu ministrijas budžetā.
– Un vēl es nosapņoju, ka visi šie 140 miljoni aizies parādu dzēšanai un liela nauda – jauniem kovidvakcīnu iepirkumiem un veco vakcīnu utilizācijai.
– Parādiem par laboratorijām, trešajai māsai ģimenes ārstu praksē un kompensējamiem medikamentiem, – centos iebilst.
– Parādiem. Visiem parādiem, ko sadarīja Kariņš ar Pavļutu iepriekšējā valdībā. Kāršu parādi taču jāatdod.
Iztēlojos situāciju, kad galda vienā pusē nosēžas satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs un finanšu ministrs Arvils Ašeradens, bet otrā pusē – Līga Menģelsone. Šie divi kopā sanāk tikai četrkārt smagāki par Līgu, sanāk tāda atsauce uz skatu no filmas „Maša un lācis”. Un abi džentlmeņi bargi vaicā Līgai Menģelsonei – kur viņa liks tos 50 eiro, ko Satiksmes ministrijā valsts sekretārs atradis par iespējamu izdalīt veselības jomai.
Līga atsaucīgi un draudzīgi stundu stāsta par laboratorijas izmeklējumiem, onkoloģisko pacientu staru terapiju (man nez kādēļ šķiet, ka Līgas Menģelsones telefonā dučos bilžu safotografēts staru terapijas aparāts ādas vēža pacientiem).
Pēc tam veras durvis, iekšā nāk Nauris Puntulis, sēžas blakus Arvilam Ašeradenam un pērkona balsī uzdzied:
„Es aizeju pie nabagiem
Un grūžu viņu kārās mutēs
Vien savu dziesmu dienišķo.
Vien savu dziesmu…”
Atgādināšu, premjerministrs Krišjānis Kariņš pirms nedēļas sasolīja medicīnas nevalstisko organizāciju līderiem veselības apdrošināšanu, ķā arī papildu 140 miljonus veselībai izdalīt līdz 1. jūlijam. Tiesa, šī nauda galvenokārt tiktu pārdalīta slimnīcu parādiem par siltumu un enerģiju.
Patiesībā metode, ko Kariņš un Ašeradens nolēmuši veikt šodien, ir mēģinājums savu atbildību pārcelt uz Līgas Menģelsones kamiešiem. Nudien neredzu pat vismazāko iespēju veselības ministrei kaut kādu naudu sameklēt Aizsardzības ministrijas budžetā, kaut neiztērēti šajā gadā, iespējams, ir aptuveni 200 miljoni Ukrainas palīdzībai paredzēto līdzekļu.
Visiem tiem, kas redz laimi Kariņa apsolītajā apdrošināšanā, varu paskaidrot, ka Kariņš nemāk pateikt „celsim nodokļus”, bet izlīdzas ar vārdiem „maksāsiet apdrošināšanas prēmijas”. Patiesībā tas ir viens un tas pats – Kariņš nevēlas uzlikt nodokli bankām, kas peldas peļņas miljonos, celt tabakas akcīzi, kaut arī tabakas tirgotāji pelna miljonus, bet tabaka bendē Latvijas iedzīvotāju veselību. Nē – Kariņš grib uzlikt jaunu „apdrošināšanas iemaksu” katram Latvijas iedzīvotājam, bet nenojauš, ka tas varētu nozīmēt aptuveni 1000 eiro gadā katram Latvijas iedzīvotājam.
Sapnis, ko man pastāstīja mans treniņa biedrs, ir baisi murgi, kas, iespējams, sāksies jau šodien.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
