Balderei-Sildedzei izdevies „nomotivēt” Zemgales rajona tiesu noteikt aizliegumu „Olainfarm” padomes izmaiņām
PIETIEK11.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmēja Valērija Maligina šķirtenei Signei Balderei-Sildedzei, kura arī iepriekš demonstrējusi prasmes pārliecināt dažādu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjus, ir izdevies „nomotivēt” arī Zemgales rajona tiesu, kura ir noteikusi aizliegumu reģistrēt izmaiņas farmācijas uzņēmuma Olainfarm padomes sastāvā, kas tika pieņemtas uzņēmuma ārkārtas akcionāru sapulcē.
Kā rāda Lursoft dati, šodien stājas spēkā Zemgales rajona tiesas 7. februāra lēmums, ar kuru noteikts aizliegums „izdarīt ierakstu par AS Olainfarm izmaiņām padomes sastāvā, kas balstītas uz 2020.gada 24 janvāra ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu par padomes atsaukšanu un/vai jaunas ievēlēšanu”.
„Tas nozīmē, ka viena no strīda pusēm – tā, kas jau vairākus mēnešus sekmīgi nodarbojas ar reiderisma shēmas īstenošanu un kontrolē Olainfarm pretēji akcionāru vairākuma gribai, ir „dabūjusi cauri” unikālu lēmumu. Kamēr lietas izskatīšana pēc būtības ir Augstākajā tiesā, rajona tiesa Jelgavā, iztiekot bez lietas materiāliem, noteic aizliegumu mainīt Olainfarm padomi. Bordāna „bezkompromisu tiesiskums” visā krāšņumā,” – tā notikušo Pietiek komentēja kāds advokāts, kas jau vairāk nekā gadu Olainfarm mantinieču strīdos nav iesaistīts.
Kā zināms, šī nav pirmā reize, kad Olainfarm pašlaik kontrolējošajai „nometnei”, kuras redzamākie pārstāvji ir arī bijušais Liepājas metalurga likvidators Haralds Velmers un juriste Milana Beļēviča (agrāk Ludmila Breče), izdodas saglabāt savas pozīcijas, pateicoties rajonu tiesu „izpratnei”. Papildus tam Balderei-Sildedzei ir bijuši arī labi panākumi dažādos policijas „pasūtījumu galdos”.
Pietiek jau iepriekš aprakstījis visām Saeimas frakcijām adresēto iesniegumu, kurā Baldere-Sildedze bija nedaudz mīklaini lūgusi visas Saeimas frakcijas „iesaistīties un savas kompetences ietvaros nekavējoties reaģēt uz notiekošo”, tostarp noskaidrot, vai ir īstenojušies „draudi iesniegt pret mani safabricētus iesniegumus KNAB u.c. tiesībsargājošās institūcijās (iestādēs)”.
Baldere-Sildedze dažādās tiesībsargāšanas iestādes vērsusies ar dažādu virzību guvušiem iesniegumiem par fiktīviem darījumiem uzņēmumā, liekot pretējās puses pārstāvjiem izteikt pieņēmumus par Maligina šķirtenes „iespējām ietekmēt izmeklēšanas iestādes, panākot sev vēlamu procesu virzību prettiesiskā veidā”.
Baldere-Sildedze vērsusies policijā arī ar iesniegumu, kurā izteikusi iebildumus pret viņas „sensitīvās informācijas” publiskošanu. Šādi, kā zināms Pietiek, Maligina šķirtā sieva bija novērtējusi publiskoto Maligina meitas Irinas Maliginas Jūrmalas bāriņtiesai adresēto vēstuli, kurā uzskaitīti gadījumi, kad Baldere-Sildedze ir rīkojusies pret savas mazgadīgās meitas – vienas no četrām Maligina mantiniecēm interesēm.
Taču kopumā tikai mantinieku strīdos iesaistītajiem pašlaik ir skaidrība par to, cik dažādas tiesvedības un kriminālprocesi pašlaik ir ierosināti saistībā ar abu pušu savstarpējām pretenzijām.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
