Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

(xmas):D(car)(bell)(grill)SOCIOLOGU PAREDZĒJUMS= Tā kā pastāvot ''Variants'' par mēģinājumu kārtējo reizi ""Okupēt-Atbrīvot"" ; LV., un tā kā ir arī zināma, ka tur šoreiz būs ""garām"", tad tos... ieročus no mūsu ""atbrīvotāju"" puses piedāvājam nodot Latvijā LŪZŅU veidā . Pie LV robežas mēs tos uzreiz pārņemam savā ziņā un pa taisno vedam uz Liepājas Metalurgu pārkausēšanai.Un MIERS ir garantēts , un Liepājas Metalurga darbinieki atsāk darbu, un valstij ienāk nodokļu nauda.Arī varēs atsākt ražot un uzstādīt uz Krievijas robežas. Apakaļ vedot šos vagonus , nedaudz uzlabojot- pēc PIEMĒRA, ko rāda fakt. dokulentālajā filmā "" MELĀNIJAS HRONIKA""- šeit nomaldījušies varētu sākt arī braukt uz mājām...Jo vairāk Krievijas Armijas Ieroču=lūzņu, jo vairāk vagonu, ko mūsu ""Viesiem""no 1939.g.šeit "" kļūdaini"" ieradušos.... doties mājup...uz savām Tēvzemēm. Līdzīgi kā vācieši pēc 800 gadu ""nomaldīšanās....Un tad viņi saprotot un sajūtot savu Lielo Plašumu Varenību atskārs=Nu beidzot mēs esam LAIMĪGI., esam savās mājās. Apkārt Visi mūsējie-savējie....Visiem VIENA VALODIŅA...(kiss2)

Atbildēt

»

Izlasi rakstu,tad zināsi,kā viņa balsoja!
Apsveicu Griguli,kura ir pret Latvijas ekonomikas sagraušanu!

Atbildēt

Super! Grigule tikai tagad sapratusi, ka balsojums ir noticis. Un viņas prāt šai valstij par sliktu. Kādam debīliķim jābūt, lai 3 vai 4 mēnešus iepazītos ar CETA projektu, un tikai pēc balsojumu varētu izklāstīt savas vīzijas. Ko tāda vārna lidinās pa EP gaiteņiem?

Atbildēt

»

Gads Eksports Imports
2011 10 730 5 980
2012 10 279 8 908
2013 11 647 10 472
2014 15 288 12 748
2015 16 498 17 302

Atbildēt

»

Ivetiņ! Tavas domas vairs neinteresē! Ar biedreni Ždanoku un biedru Mamikinu savas domas vari deklarēt nozombētos krievvalodīgo portālos.

Atbildēt

Ivetas tante ir ZZ$ spogulis.

Atbildēt

»

Nu, nu, pastāsti sīkāk, kas tās par murgu idejām un ko viņa nepareizi pateica. Argumentu nav, vai ne?

Atbildēt

»

Nemitīgi lāpāmais budžets nesniedz ideju, ka nekāds eksports Latvijā lielāks par importu nav? To pat bez pārbaudīšanas var pateikt.

Iekš CSB var pārbaudīt jebkurā laikā.

Atbildēt

Un kā tad "godīgā" Grigule pati balsoja? Kauns atzīties?
Mele un intrigante, kur paliksi, kad beigsies "pārpilnības rags" pie Eiropas nodokļu maksātāju galda?

Atbildēt

Ivetai Grigulei pamati sākuši zust zem kājām, ka meklē pat Pietiek slejas, kur paust savas murgu idejas. Būdama eiroskeptiķe, viņa par varītēm lauzās uz EP, lai grautu Eiropu no iekšpuses... Mums viņa sevi pasniedz kā "cīnītāju" par Latvijas interesēm, taču izņemot gaušanos, nevis godīgu darbu EP, nekas nav redzams. Bet aldziņa ta kāda? Ir vērts turēties pie siles, Eiropa uztur pat tādas meles!

Atbildēt

»

Pievienojos, tavs laiks Ivetiņ ir beidzies, taupi nopelnīto un vari griezties pie Bērziņpapa Kājiņās, varbūt tiksi par komendanti, daudz jau viņam līdzēji.

Atbildēt

»

Tas ir tas pats kas izlasot grāmatu par Maķedonijas Aleksandru sākt asināt zobenus un gatavot šķēpus...

Atbildēt

»

Hadžūns Čangs "Sliktie samāriešī" + "23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu"
Te bez maksas elektroniski - https://examplewordpresscom1500.wordpress.com/2015/10/16/hadzuns-cangs-sliktie-samariesi/

Jā, viņš tur uz pirkstiem skaidro kāpēc "brīvais tirgus", "mēs panāksim eiropas līmeni pēc...gadiem" ir murgi priekš bauriem.

Atbildēt

Ir man mājās plauktā pasaules līmeņa ekonomikas zinātņu profesora grāmata " Kā bagātās valstis kļuva bagātas un kāpēc nabadzīgās valsis kļūst vēl nabadzīgākas' Autors ļoti labi izklāsta ekonomikas likumsakarības balstoties uz pasaules pieredzi. Un saistībā ar šo noslēgto līgumu mūs sagaida nabadzības turpinājums uz vēl daudziem desmitiem gadu!!!!!!!!! Iveta būtību ir uztvērusi daļēji, bet vismaz!!!!! Paldies! Pārējais būtu tukša salmu kulšana.

Atbildēt

Beidziet dezinformāt lētticīgos vientiešus, pateicoties kuriem Jūs esa EP !
Taču arī viņi nav tik lieli muļķi, lai vēlreiz par Jums balsotu.

Atbildēt

»

Nav runa par to vai līgums ir jau noslēgts vai nē, būtība ir tajā, ka atkal tiek operēts ar cipariem par labu savam viedoklim. Un pateicoties tieši Bombardier, Latvijas imports ir ievērojami lielāks nekā eksports. Puspatiesība rada neuzticību, tieši tagad, kad valsts runā par informatīvo karu.

Atbildēt

Atceros, lai tiktu ievēlētai EP stastīja vienu, kad tika ievēlēta uzreiz uzmeta EP eiroskeptiķu deputātu grupu un pievienojās tai, kuras politika ir pilnīgi pretēja tam ko stāstīja pirms vēlēšanām.
Interesanti kā viņa balsoja EP par CETA? http://votewatch.eu/
Zinot kādā EP deputātu grupā viņa ir, laikam jau PAR. Tagad tēlo naivuli, itkā kadreiz saeimas deputāti kautkur ir aizsatāvējuši latviešu tautas intereses. Pat vienošanās par bēgļiem sadaļā nacionālās intereses Latvijai bija ieraksts NAV.
Laikam atkal EP vēlēšanas tuvojas. Tur deputātiem pa 4 gadiem finansējums ir ap 2 miljoni eiro

Atbildēt

Kas kundzei liedza nobalsot pret??

Atbildēt

šo rakstu iedeva rokā un pavēlēja nogādāt lasītājiem? Pati jau nav tik vieda. Personīgā alkatība jau arī neļautu izšķiest laiku veltīgi, pašai rakstot šādas atziņas.

Atbildēt

»

Vācu raidījums
Vēl 10 gadus atpakaļ dzirdēt ko tādu TV bija neiedomājami. Tā kā izmaiņas varbūt sāksies tur, tad viņi piespiedīs mainīties baurus?
https://youtu.be/twKrcSgvrYE

Atbildēt

»

A kas tev 20+ gadu rezultāti neļauj izkalkulēt kuri ir tur kangari. Drīzāk vai tur ir kāds kas nav kangars.
Pieļauju tu to nevari izdarīt, jo tie kangari ir tavi elki - tipiska situācija - baur...

Atbildēt

»

Tagad tikai atliek noskaidrot kuri kangari lēma pret latviešu tautas interesēm- tie kuri balsoja par vai tie kuri pret.

Atbildēt

Bauri spriedelē par noteikumiem kurus nemaz nav izlasījuši.
Balstoties uz elementārāko varbūtības teoriju, ko sākumskolā bērniem māca, gaidīt kautko labu no meļiem, zagļiem, bležiem, kangariem ir ļoti glupi.
Nevajag nemaz iedziļināties jautajumā lai prognozētu ka kangari lems pret latviešu tautas interesēm, tāpēc jjau viņi ir kangari

Atbildēt

Kādas te Latvijas intereses ? Praktiski ne mēs esam tirgojušies ar Kanādu, ne viņi ar mums. Tas ir politisks žests, nekas vairāk. Latviju tas neapdraud nekādā mērā.

Atbildēt

Baigie Kanādas tirgus iekarotāji te atradušies! Nosauciet kaut vienu preci, kuras Kanādā trūkst un ar ko jūs to Kanādas tirgu būtu gatavi iekarot!
Pelēkie zirņi? Dibenā pūšamas pīlītes? šprotes, ko krievi pretī neņem?
Visu to jūs variet iebāzt... paši ziniet kur! Kanāda ir apmēram tajā pašā klimatiskajā zonā kā Latvija. Visu, ko var ražot un audzēt Latvijā, ar vēl labākām sekmēm var ražot un audzēt Kanādā. Tad jau labāk slēgt tirdzniecības līgumu ar kādām citas klimatiskās zonas valstīm. Bet to darīt aizliedz Eiropas kolhozs, kurā esam ielīduši.

Atbildēt

Grigules paziņojumi sakrīt ar mistera Mamikina un tādas Stepaņenko viedokli, ka CETA esot drauds Latvijas zemniekiem. "Roka roku mazgā".

Atbildēt

»

Tas nav tik vienkārši. Arī Eiropā ir filiāles ASV korporācijām, tas kaut kā nepalīdz "piegāzt pilnu tirgu". Noteikumus un standartus tas neatceļ.

Atbildēt

»

Tad jau atveram Latvijā kādu Ķīnas uzņēmuma filiāli un piegāžam pilnu Kanādu ar Ķīnas precēm.

Atbildēt

»

ASV ar 300 miljoniem varēs bŗīvi eksportēt uz ES, jo visam lielākām ASV korporācijām Kanādā ir savas filiāles.

Atbildēt

Grigule demonstrē, ka ir pilnīgi stulba un neko nejēdz no starpvalstu līgumiem!

"Šis nolīgums arī varētu būtu izdevīgs Latvijas uzņēmumiem, ja to intereses tiktu rūpīgi atrunātas"

Interesanti, kā viņa to iedomājas- ES un Kanādas līgumā ierakstīt, ka tikai Latvijas uzņēmumiem ir tiesības eksportēt uz Kanādu konkrētu produktu?!

Atbildēt

Tātad Latvija, kas atrodas kopējā tirgū ES, kas aptver 500+ miljonus cilvēku, ir apdraudēta pēc līguma ar Kanādu, kur dzīvo 35 miljoni? Kādas supermegakorporācijas ir Kanādā un kas viņām tagad traucē Eiropā darboties? Pirms sāk brēkt vajadzētu ieslēgt veselo saprātu. Jā, līgums ar ASV, ņemot vērā viņu ekonomikas lielumu ir nopietna lieta, bet Kanāda? Smieklīgākais, ka kanādieši ir satraukti par eiropiešu kundzību Kanādā, bet mūs baida ar kanādiešiem.

Atbildēt

»

Nez kāpēc, bet tieši to pašu šausmīgajiem kanādiešiem pārmet līguma pretinieki Eiropā!

Atbildēt

Kārtējais valdošās kliķes noziegums pret latviešu tautu un Latvijas valsti. Vairāk te nav ko teikt.

Atbildēt

»

Bet mums taču stāsta ka CETA ir mūsu veiksmes nākotnes stāsts un uzņēmēji tik to vien gaida kā "nomētāt" Kanādu ar savām precēm un pakalpojumiem ! !

Atbildēt

Un to mums stāsta kristālskaidrā,nesenā ZZS biedre,okupācijas laikā pasauli izbraukājusi,radus un krievu pasauli ES stutejošā,memļakkājiņbērziņa karjeras veicinātaja!Dievs sargi no nelabā!

Atbildēt

»

Lūzera filozofija. Izdzīvot var arī nevienu nenododot. Lielu naudu saņem arī tie, kas nevienu nenodod, bet vienkārši ir pietiekoši daudz ieguldījušies savā izglītībā, spējuši ieņemt atbilstošu vietu darba tirgū un apzinīgi dara savu darbu.

ciniķis vai nu zombē, vai jau nozombēts

Atbildēt

»

Tieši desmitniekā!

Atbildēt

Viss jau būtu gana skaisti un pareizi uzrakstīts, ja vien ne noslēgums:
"Laikam jau mēs, strādīgā tauta, negribam pierast sargāt sevi. Vieglāk ir bara instinktā aplaudēt, pat neizlasot šo līgumu, kas kārtējo reizi priekšrocības dod ārzemniekiem."
Mēs, strādīgā tauta, esam ievēlējuši darbam EP deputātus, lai viņi mūs sargātu un pārstāvētu mūsu intereses. Mēs šeit varam plaudēt vai neplaudēt, no tā tāpat nekas būtiski nemainīsies. Tieši raksta autore ir tā, kurai vajadzēja stāvēt sardzē, nevis vaidēt pēc tam, kad notikums jau ir noticis.

Atbildēt

Ir tikai viens bet, Iveta - par šo visu vajadzēja bļaut skaļi pirms tas līgums tika noslēgts. Pirms.

Atbildēt

»

Uz vienas Bombardier lidmašīnas rēķina, protams, eksports augs par kādiem 100-150%. Bet tie ir jau noslēgti līgumi, uz kuriem CETAi nav nekādas ietekmes. Bāze, izņemot Bombardier piegādies, ir zemos padsmitos miljonu gadā.

Atbildēt

Vakar bija skaitļi, ka eksports jau tagad ir lielāks, nekā imports. Cipari kaut kas ap 30 miljoniem. Bet kur tad palika Kanādas Bombardier??? (Imports).

Atbildēt

Pamodās...

Nu ko var d.t. Atradusies Latvijas uzņēmēju aizstāve. Visdrīzāk vienkārši sajuta, ka vieta pie siles apdraudēta un jāsāk kustināt pēcpuse, lai saglabātu vismaz kaut kādas šanses startēt nākamjās Eiropearlamenta vēlēšanās.

Visbīstamākie ir cilvēki, kas uzmanīgi reizi gadā kaut ko izlasa, bet tā arī nespēj saprast, par ko stāsts. Un tad metas bļaut, ka pasaule tagad apdraudēta.

Kanāda ir 44. vietā mūsu eksporta tirgos un apmēram turpat importā. Kanāda sver 0,1-0,2% no mūsu kopējā eksporta. Eksporta un importa plūsmas starp Latviju un Kanādu ir mazliet vairāk par 10 miljoniem eiro gadā. Sagaidīt, ka ar CETA parakstīšanu un ratificēšanu Latvijā saksies Kanādas biznesa invāzija ir, maigi sakot, totāla muļķība

Atbildēt

Taisnība kārtējo reizi ir tajā, cik "kvalificēti" un "profesionāli" indivīdi "strādā" valsts sektorā. Skumji. Jo šiem cilvēkiem lielākoties trūkst kompetences, izglītība ir tikai uz "papīra",nevis balstīta zināšanās, spējā analizēt un domāt. Par izpratni strādāt sabiedrībai kopumā nevis savam makam, vispār nerunāsim - tādas pārsvarā akūti iztrūkst. Un noslēgumā - ja nu gadījumā šādi indivīdi darbu zaudētu valsts sektorā, vairums privātajā darbu vienkārši neatrastu. Jo kurš gan vēlas zaudēt savu biznesu...

Atbildēt

Kā teica, kāds no bijušajiem premjeriem,par savējo interešu aizsardzību - mēs esam maza atvērta ekonomika.

Atbildēt

Viņai pilnīgi taisnība, šī mirēju valdība neko nedara

Atbildēt

---Pēdējais laiks ir varturiem atbildēt par nodarīto ļaunumu Latvijai un Tautai!
2017. G. 4. MAIJĀ, RĪGĀ, PRETIM OKUPĀCIJAS MUZEJAM , NOTIKS -lATVIJAS GLĀBŠANAS SAPULCE !
Tiks izvērtēti varturu noziegumi un izteikta neuzticība visām valsts institūcijām! Izvēlēta Pagaidu valdība, kura vadīs valsti nekavējoties stājoties Sapulcē nominētajos amatos!
Aicināti Latvijas Glābšanas sapulcē piedalīties VISI LATVIJĀ GZĪVOJOŠIE, KURI SAPROT- ŠĪ VARA VED MŪS UZ IZNĪCĪBU! Latvijas Glābšanas komisija. tel 65038743

Atbildēt

Neoliberāļu izpalīgi Artis Pabriks un Edgars Rinkēvičs nes personīgu atbildību par šo lēmumu 2 iemeslu dēļ.

1.Nebija apspriešanas un izvērtēšanas, kā arī referenduma, kaut šim lēmumam sekas var būt vēl bēdīgākas, nekā ES..Jo LV nespēj konkurēt pat ES telpā..No kurienes murgainā doma par sacensību ar globālajām korporācijām??
Par šādām lietām liek cietumā, kur abi kungi nonāks, ja nepaspēs aizbēgt, brūkot ES..
2. Bija ļoti daudz Rietumu materiālu, kam vajadzēja padarīt tramīgus un vismaz nesteigties..Informācija par multimiljonu sodiem , ko maksā nacionālās valdības korporācijām, ir pieejama tīklā..

PS.Šeit ir kanādiešu domas par CETa, kas stipri atšķirās no mūsu sorosa kvekšķu viedokļa..

10 iemesli kādēļ CETA ir drauds Kanādai.

1.CETA apdraud sabiedriskos pakalpojumus- Mēs paļaujamies uz valdību,lai tā pārraudzītu plašu sabiedrisko pakalpojumu loku, kas palīdz sabiedrībai un ekonomikas funkcijai,sākot ar veselības aprūpi,izglītību,sociālajām programmām,beidzot ar ūdens attīrīšanu.Pārliecinoties, ka visām šīm funkcijām ir dota godīga pieeja,mēs nodrošinam labu dzīves kvalitāti Kanādiešiem.Tomēr lielajām internacionālajām biznesa korporācijām nepatīk sabiedrības vadītie servisi,kā arī likumi, kas tos pasargā. Priekš viņiem sabiedriskie pakalpojumi ir tikai vēl viena lieta uz kuras nopelnīt. CETA cenšas privatizēt un mainīt likumdošanu priekš vairākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.Patiesībā viss varētu būt uz izķeršanu,tai skaitā pašvaldību ūdens sistēmas,elektrība un pat pasta pakalpojumi.
2.CETA apdraud vietējo dabra vietu radīšanu.It īpaši krīzes laikā,mēs ceram ka valdība izmanotos nodoķlu maksātāju naudu,lai radītu jaunas darbavietas un jauna biznesa iespējas vietējām kopienām,provincēm un teritorijām. Viens veids kā valbības to dara, ir iegādājoties iepirkumus no vietējām kompānijām,tomēr CETA to apraud! Eiropas korporācijas vēlas neierobežotu piekļuvi iepirkumiem,ko ierasti kontrolē provinciālās un municipālās valdības.
3.CETA apdraud ūdeni. ES tirzniecības pārstāvji pieprasa,ka dzeramā ūdens pakalpojumi ir iekļauti CETA,atverot durvis eiropas multinacionālajām ūdens kompānijām pārņemt Kanādas sabiedriskās ūdens sistēmas.Zem CETA šīs kompānijas iegūtu vēl neredzētu pieeju pašvaldību ūdenssaimniecībām, un iespējams pretenziju uz ūdeni kopumā.
4.CETA apdraud veseības aprūpi. ES ir padarījusi skaidru to,ka tā vēlas visus sabiedriskos pakalpojumus iekļaut CETA,tai skaitā veselības aprūpi. Šis tirzniecības līgums pakļautu Kanādas veselības aprūpi privatizācijas spiedienam vēl vairāk kā brīvā tirgus līgums.Eiropas veselības pakalpojumu uzņēmumiem būs lielāka pieeja vietējai ''medicare'' sistēmai,īpaši apgabalos kuri jau tagad ver vaļā durvis privātajām ķirurģijas klīnikām vai kādai citai privatizētai aprūpes sistēmai. Ļaunākais ir tas,ka zem NAFTA noteikumiem būtu jāpiedāvā tāda pati pieeja privātajām veselības korporācijām no Savienotajām Valsīm.
5.CETA apdraud vidi. Brīvās tirzniecības nolīgums pēdējo dekāžu laikā ir viens no iemesliem kādēļ mēs atrodamies tādā globālās ekoloģijas krīzē,kādā esam tagad-globālā sasilšana,dabisko resursu izsīkšana,ekosistēmu sabrukšana un globālā pārtikas un dzeramā ūdens krīze.Mūsdienās mēs uztveram Kanādu kā klimata pārmaiņu izstumto. Tam ir liels sakars ar federālās valdības bezkompromisa atbalstu darvas smilšu izstrādei,kas iespējams ir viena no lielākajām vides katastrofām. Tirzniecības nolīgumi apgrūtina striktāku likumu izstrādi vides aizsardzībai.Tajā pašā laikā viņi ierosina lielākus ražošanas apjomus,resursu iztukšošanu un tirzniecību,kas palielina siltumnīcas gāžu iznešus. CETA atļaujs starpvalstu korporācijām ignorēt vai izaicināt mūsu vides nolikumus,kā arī kavēt valdības spējas izstrādāt jaunus. Kanādai vajadzētu pastiprināt ar vidi saistītos likumus un godāt tās apņemšanos pret esošo internacionālo vides līgumu,nevis veidot vairāk jaunus brīvā tirgus līgumus,kas nodrošīna tiesības korporācijām.
6.CETA apdraud pārtikas suverenitāti un lauksaimnieku tiesības. Pēdējo gadu laikā mūsu lauksaimnieki saskarās ar augošiem izaicinājumiem un šķēršļiem,kamēr pāris gigantiskas starpvalstu korporācijas ir ieguvušas kontroli pār katru pārtikas ražošanas un pārstrādes sistēmām.CETA šo situāciju padarī vēl ļaunāku!Tas dos biotehnaloģiju,farmācijas,pesticīdu,graudu un sēlku kompānijām jaunus veidus kā piespiest fermeriem iepirkt ģenētiski modificētas sēklas ar augstiem uzcenojumiem.Sliktākais ir tas,ka tas pilnībā ierobežos zemnieku tiesības saglabāt,atkartoti izmantot un pārdot sēklas.Korporācijas būs tiesīgas aizturēt zemnieku labību,ekipējumu un fermas,kā arī iesaldēt bankas kontus,ja viņi tiek pieķerti ar labību par kuru nav samaksāta autoratlīdzība.Pie viena ir apdraudēta arī likumdošana attiecībā uz vietējiem pārtikas ražotājiem.
7.CETA apdraud kultūras un komunikāciju suverenitāti. Kanādā eksistē likums,ka radio un televīzijas apraides uzņēmumiem ir jābūt piederošiem un pārvaldītiem no Kanādiešiem.Ārzemju investoriem ir atļauti 47% tirgus,savukārt CETA šos nolikums atcels,atļaujot ārzemju kompānijām pilnībā kontrolēt apraides servisus. Ko mēs zaudējam,ja tas tā notiek?Tas nozīmē mazāk vietējā satura pārraižu,kas apdraud kultūras identitāti.
8.CETA apdraud pamatiedzīvotāju tiesības. Kanāda nesen ir piedāvājusi kvalificētu atbalstu Apvienoto Nāciju deklarācijai par iezemiešu tiesībām. Pamatiedzīvotājiem ir teikšana pirms jebkādas iejaukšanās uz viņu zemes,vai tā būtu naftas urbšana,dambju bulvēšana,vai minerālu ieguve.Jau tagad viņu zeme un upes tiek nesankcionēti piesārņotas,ņemot Albertas apgabalu par piemēru.Ja CETA stāsies spēkā,tā viennozīmīgi stāsies pretī jebkādām pamatiedzīvotāju tiesībām,ļaujot pilnu vaļu koprorācijām izpausties uz viņu zemes peļņas nolūkos.
9.CETA apdraud darba kvalitāti un tiesības. Kanādai ir milzīgs tirzniecības deficīts ar Eiropas Savienību. 2008. gadā Kanāda importēja 17 miljardus nekā ekspartēja,un lielākā daļa bija luksus preces,kā piemēram automobīļi.Arī servisa nozarē deficīts bija jūtams-4 miljardi 2007. gadā.Tā ir zīme ka Kanādiešiem tiek atņemti labi maksājoši darbi ražošanā,tahnaloģiju inovācijā un augstas klases servisā. CETA šo situāciju solās pasliktināt. Premjērministra Hārpera vīzija ir padarīt Kanādu par globālās enerģijas un resursu superspēku.Viņš vēlas atvērt ārzemju tirgu,lai eksportētu naftu,degvielas izstrādājumus,dimantus,zeltu un citus metālus,bet atceramies, ka Kanāda jau ir zaudējusi 550'000 labi apmaksātu darbu ražošanas nozarē pēdējo gadu laikā.Koncentrējoties uz resursu sektoru,ražošana vēl vairāk pasliktināsies. CETA apdraud visu darbinieku tiesības,kā arī darba apstākļus.
10.CETA apdraud tiesības uz demokrātiju. Ja mūsu valdība,ko mēs ievēlam,nespēj darboties mūsu pusē,vai izmantot nodokļu maksātāju naudu,lai atbalstītu vietējo ekonomiku kad tas nepieciešams,tas viss tikai dēļ tirzniecības noteikumiem,kuri dod priekšroku korporāciju tiesībām,tas nozīmē ka CETA ir drauds demokrātijas sistēmai. Vēl ļaunāk,CETA starpnieki plāno dot starptautiskajām korporācijām un ārzemju investoriem tiesības iesūdzēt tiesā mūsu valdības,par likumiem kuri tiem liedz gūt peļņu,pat ja šie likumi ir tautas interesēs,un ja valdība zaudē šādu prāvu uzminiet kas par to maksā?Tauta! Par nodokļu maksātāju naudu.

Atbildēt

Prātīgi cilvēki neiespringst par Latvijas interesēm. Viņi saņem lielu algu un balso kā vajag. Un vēl nolamā tos, kas nebalso par labu citu valstu un korporāciju interesēm. Dzīve ir izdzīvošanas cīņa, kurš vairāk nodos savu tuvāko un savu tautu, tas būs labāk paēdis. Tas, kurš pretosies tiks iznīcināts un apēsts pirmkārt jau no pašas partijas puses. Tā, ka ņem mācību.

Atbildēt

Kangaru Latvijā zelta standarts neeksistē, te valda tikai kukuļu un otkatu standarts!

Atbildēt

Latvija savas īpašās prasības ir definējusi ļoti skopi un kautrīgi, piemēram, paturot tiesības regulēt lauksaimniecības zemes iegādi, nosakot, ka attiecībā uz pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ir nepieciešama atļauja un izmantojami tikai valstī reģistrēti transportlīdzekļi. Latvija patur tiesības vadošo darbinieku un darbā iekārtošanas pakalpojumu nodrošināšanā, Latvija nosaka, ka tiem, kuri vēlēsies uzsākt uzņēmējdarbību aptieku jomā, būs mūsu valstī jānostrādā vismaz viens gads par farmaceita palīgu. Tiek aprakstīti ierobežojumi advokātiem un zvērinātiem revidentiem, kārtība, kādā tiks piešķirts Latvijas karogs citu valstu kuģiem, kā arī padomāts par masu mediju darbību. Apjomīgā dokumenta teksts liecina, ka Latvijas valdībai visai maz kas šķitis svarīgs un īpaši aizsargājams šī līguma kontekstā.

---------------------

Nemaz tik skopas un kautrīgas tās intereses nav, jo tiek "aizstāvētas" (pēdiņās)transporta nozare, kas strādā priekš Solvitas Āboltiņas vīra, farmācija, kas strādā priekš Beļēviča un tiesību jomas, kas strādā priekš mafiozās un korumpētās tiesu sistēmas Latvijā. Par zemes pārdošanu vai nepārdošanu tiek pausta liekulība, jo tieši latviešiem godīgi neatdeva boļševiku atņemtos zemes īpašumus, kā tas notiek, piemēram, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, kur tiek lobētas a/s Nagļi nekrietnās intereses ( Ginta Kalvāne, Gints Lazdiņš) ar korumpēto prokuroru atbalstu.

Atbildēt