Balss pirkšana, deputāta ietekmēšana vai kas cits? Tiesībsargāšanas iestādēm būtu nepieciešams reaģēt
Pietiek lasītājs18.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir 2022. gada 18. maijā notikušās LR Saeimas Juridiskās komisijas sēdes pēdējo minūšu atšifrējums, kurā var iepazīties ar ļoti dīvainu notikumu secību, kas rada pamatotas aizdomas par balsojuma ietekmēšanu balsojuma laikā. Balsojums jau bija sācies, deputāts Aivars Geidāns jau bija pateicis savu balsojumu ("nebalso"), pēc kā sēdes vadītājs Jānis Butāns pārtrauca attālināto sēdi, un, tai atsākoties, Aivars Geidāns jau bija mainījis savu balsojumu uz "par". Tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu nopietni pievērsties šī incidenta izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai Jānis Butāns ir veicis balsojuma ietekmēšanu un vai Aivars Geidāns ir pārdevis savu balsi.
Viens ir pavisam skaidrs: Jānis Butāns (attēlā) pārtrauca sēdi, un šī pārtraukuma rezultātā Aivars Geidāns izmainīja savu balsojumu, kas izšķīra likumprojekta virzību uz izskatīšanu Saeimas sēdē. Ir skaidrs arī tas, ka attālinātās sēdes rada iespējas simulēt tehniskus traucējumus, izmantot tos nelietīgām nodarbēm un rada neuzticību Latvijas likumdevējam.
Ja Jānis Butāns ir patiešām pašrocīgi pārtraucis sēdi un melojis par tehniskajām problēmām, lai dotu iespēju Aivaram Geidānam izmainīt savu balsojumu, tad Jānis Butāns nav cienīgs būt Latvijas Republikas Saeimas deputāts un viņam ir tūlīt pat jānoliek deputāta mandāts. Visiem Juridiskās komisijas locekļiem, kas izlikās nemanām notikušo, ir jāpaskaidro publiski, kas īsti notika sēdes laikā un kāpēc viņi neiebilda pret notikušo.
Atšifrējums
01:10:00 Jānis Butāns: Tātad mums ir pašreiz sadalās pieci deputāti par, pieci pret, mums ir nepieciešams atkal pārbalsot, jo balsis sadalās līdzīgi. Aicinu balsot atkārtoti. Jānis Butāns par. Jānis Iesalnieks?
01:10:21 Jānis Iesalnieks: Iesalnieks pret.
01:10:23 Jānis Butāns: Valērijs Agešins? — nebalso. Aivars Geidāns?
01:10:29 Aivars Geidāns: Aivars Geidāns nebalso.
01:10:32 [Tikšķis, izslēdzas sēdes vadītāja mikrofons, klusums]
01:10:45 Aldis Gobzems (?): Kaut kas pazuda.
01:10:47 Jānis Butāns: Mums tehniskas problēmas, mazliet tehniskā pause, pauze 2 minūtes.
01:10:50 Jūlija Stepaņenko (sākumā vienlaicīgi ar J. Butānu): Balsojam, balsojam tālāk, viss kārtībā, kolēģi, jums vienkārši nepietiek laikam balsu, bet balsojums šobrīd notiek, tā kā nevajag te nekādas tehniskas problēmas uzrādīt. Mēs visu dzirdam ļoti labi.
01:11:00 [klusums]
01:11:19 Jānis Iesalnieks: Tās tehniskās problēmas laikam saistītas ar balsu pirkšanu šobrīd.
01:11:20 Jūlija Stepaņenko: Tieši tā, tieši tā. Īsziņas jāraksta visiem uzreiz ātri, Geidānam… kas tur vēl tur nav pamodies… Jūlija Stepaņenko pret, piefiksējiet!
01:11:29 [klusums]
01:11:34 Ivans Ribakovs: Ja kas, Ivans Ribakovs arī pret.
01:11:37 Aldis Gobzems: Aldis Gobzems arī pret.
01:11:40 Edgars Tavars: Edgars Tavars arī pret. Bet, ja komisijas vadītājam problēmas, es atrodos vienu stāvu augstāk, es varu aiznest jums savu datoru.
01:11:46 [klusums]
01:11:51 Aldis Gobzems: Varbūt ir jānomaina komisijas vadītājs vienkārši?
01:11:55 Jūlija Stepaņenko: Mēs to varam izdarīt šobrīd.
01:11:56 Jānis Butāns: Tā, es atvainojos, tā, mirklīti, esam atpakaļ komisijas sēdē.
01:12:02 Jūlija Stepaņenko: Ko jums tur atbildēja īsziņā? Balsos vai nebalsos?
01:12:04 Aldis Gobzems: cik maksā? Cik maksā? Cik balss maksā?
01:12:08 Jānis Butāns: Paldies par jūsu viedokļiem. Tātad balsosim par …, atkārtojam vēlreiz balsojumu, tātad...
01:12:15 Jūlija Stepaņenko: Nē, pagaidiet, mums jau balsojums bija vidū.
01:12:17 Jānis Butāns: Tātad Jānis, Jānis Butāns balsoja par, Jānis Iesalnieks balsoja pret, Valērijs, jā, jā, Valērijs Agešins nepiedalījās balsojumā, Aivars Geidāns, [apklust nepabeidzis sakāmo]
01:12:34 Aivars Geidāns: Aivars Geidāns par.
01:12:37 Jūlija Stepaņenko: Ā, re kur atradās, nopirka. Cik maksāja?
01:12:39 Jānis Iesalnieks: Kāda ir tagad takse balsij?
01:12:40 Jānis Butāns: Aivars Geidāns balsoja par.
[Tālāk seko pārējo balsu noskaidrošana (kuras saskan ar iepriekšējo balsojumu) un deputātu komentāri par notikušo. Neviens no deputātiem, kas balsoja par, nekādus iebildumus neceļ.]
Aivara Geidāna balss bija sestā balss par, kā rezultātā tika nobalsots par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē. Bez viņa izmainītās par balss rezultāts būtu 5-5, un likumprojekts netiktu virzīts.
Audio formātā piecu minūšu izgriezumu atradīsiet šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=hVFVag-EooU
Oriģināls ir atrodams Saeimas mājaslapā pie 18. maija notikumiem:
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
