Iesaki rakstu: 
Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies, kas ir bijis aktuāls Baltkrievijas un Krievijas attiecībās pēdējā laikā.
9. maija fašistu pašķidrās parādes laikā Maskavā Vladimirs Putins atzina, ka tomēr pastāv tāda "ukraiņu tauta"; laikam tāpēc, ka nespēja vairāk nekā gada laikā pakļaut ukraiņus savam kleptokrātiskajam režīmam.
Atgādināšu, ka 2021. gada 30. jūnijā "tiešās līnijas" komunikācijā ar sabiedrību Putins sacīja, ka krievi un ukraiņi ir vienots veselums (odno celoje). Turklāt savā 2021. gada 12. jūlijā Kremļa mājaslapā publicētajā rakstā "Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību" vadonis aizstāvēja "trīsvienīgās slāvu tautas" koncepciju, kurā Senās Krievzemes jeb Ruses bizē it kā uz mūžīgiem laikiem ir sapinušies krievi (veļikorosi), ukraiņi (malorosi) un baltkrievi (belorusi).
Putina raksts bija idejiski līdzīgs Hitlera grāmatai "Mana cīņa", jo ukraiņiem un baltkrieviem tajā tika noliegtas tiesības uz pašnoteikšanos. Putins savā rakstā atklāti draudēja: "Un mēs nekad nepieļausim, ka mūsu vēsturiskās teritorijas un tajās dzīvojošie, mums tuvie cilvēki tiek izmantoti pret Krieviju. Bet tiem, kuri mēģina to darīt, vēlos teikt, ka tādējādi viņi grauj savu valsti." Tātad – jēdziens "vēsturiskās teritorijas" pēc bijušā VDK darbinieka domām, ir pamats uzbrukt...
Putins visu ukrainisko aprakstīja kā mākslīgi veidotu un naidīgu krieviskajam, līdz ar to gatavoja augsni kara noziegumiem. Paziņot, ka Krievijai ir tiesības aizliegt ukraiņiem būt par nāciju, ir nacisms. Impērists Ņikita Mihalkovs, tiekoties ar okupētā Donbasa skolotājiem, norādīja, ka bērnus tur nevajagot mācīt ukrainiski, jo tā esot ienaidnieku valoda. Un tas ir Ukrainā!
Barters: ādu pret suverenitāti
Lai arī daudzu acis tagad pamatoti pievērsušās notikumiem Ukrainā, neaizmirsīsim par mūsu kaimiņiem baltkrieviem, kuru pašcieņas revolūcija pirms pāris gadiem tika brutāli apspiesta. Autoritārie līderi izlēma vairs nesekot Eduarda Ševardnadzes paraugam un uz aicinājumu: "Atkāpies!" teica: "Paši atkāpieties!"
Ja spēka struktūras paliek uzticīgas diktatoram, tad krāsainās un dziesmotās pacifistu revolūcijas nenostrādā. Politologiem būs, ko pētīt šajā kontekstā. Kas palika daļēji neievērots Putina 2021. gada cīņas rakstā, ir tas, ka viņa vēstījums bija orientēts ne tikai uz ukraiņiem, bet arī baltkrieviem. Vienkārši baltkrievu paverdzināšanu palīdzēja īstenot pats Aleksandrs Lukašenko, kurš pārdeva valsts neatkarību par savas ādas saglabāšanu.
Lukašenko 2015. gadā pāris reizes teica, ka Baltkrievija nav nekāda "krievu pasaule"... Vārds "suverenitāte" bieži bija uz ūsainā vadoņa lūpām. Tas nozuda līdz ar baltkrievu revolūciju 2020. gadā, kad Lukašenko bija tikai viens veids, kā palikt pie varas – doties izlūgties palīdzību pie Putina, kuru viņš toreiz nosauca par vecāko brāli. Brāļus nesašķels nekāda tur suverenitāte!
2023. gadā Lukašenko turpina dejot un taisīt reveransus visos virzienos. Pirms dažām dienām gādīgais līderis tikās ar sievietēm (viņām gan bija jāstāv aiz miesassargu mugurām) un teica, ka vēlas tikai mieru. Sajūsminātās dāmas vēstīja, ka visas cerības par mieru viņām saistās tikai ar vadoni. Sirsnīgi. Tad Lukašenko "pēkšņi" izsludināja militārās mācības pierobežā, jo Putinam jāredz, ka miera balodis var būt arī kara vanags. Vārdu sakot, vsem sestram po serjgam (katrai no māsām pa auskariem).
Noplūdušie dokumenti
Nesen Latvijas sabiedrība tika informēta par Krievijas plāniem ietekmēt Baltijas valstis ar dažādiem asās varas instrumentiem. Noplūda dokumenti ne tikai par Baltiju, bet arī par Kremļa plāniem Baltkrievijā. Mihaila Hodorkovska stutētais "Dosjē centrs" publicēja Krievijas ārpolitikas dokumenta "Krievijas Federācijas stratēģiskie mērķi Baltkrievijas virzienā" analīzi.(1)
Stratēģisko mērķu dokuments parādīja, ka 2021. gadā, gatavojoties iebrukumam Ukrainā, Krievijā tika izstrādāts plāns arī Baltkrievijas galīgai pakļaušanai. Kremlis plānoja sinhronizēt Baltkrievijas likumus pēc Krievijas parauga; vadīt Baltkrievijas ārpolitiku, palielināt tajā Krievijas militāro klātbūtni, nostiprināt krievu valodas izmantošanu, mazināt baltkrievu valodas nozīmi un īstenot t.s. pasportizāciju – atvieglotā veidā piešķirt baltkrieviem Krievijas pilsonību. Šos mērķus Kremlis bija iecerējis panākt līdz 2030. gadam. Jau vairākkārt ir novērots, ka pasportizācijai seko militāra okupācija un aneksija.
Atkal spiegi
Krievijas ārpolitikas dokumentā ir detalizēti aprakstīts, kā Krievija plānojusi de iure turpināt Savienības valsts integrāciju, bet de facto panākt Baltkrievijas iekļaušanu Krievijas sastāvā, kā arī pakļaut Kremļa kontrolei kaimiņvalsts sabiedriski politiskos procesus, tirdzniecību, zinātni un kultūru. Katram no mērķiem tika noteikti atšķirīgi termiņi līdz 2022., 2025. un 2030. gadam.
Plāna izstrādē līdzdarbojušies arī GRU, SVR un FSB 5. dienesta darbinieki. Krievijas izlūkdienestu uzdevumos ietilpst "nacionālistu un prorietumniecisko" spēku ietekmes ierobežošana, Baltkrievijas Konstitūcijas reformas pabeigšana, ņemot vērā Krievijas intereses, kā arī prokrievisko noskaņojumu stiprināšana militārajā un politiskajā elitē.
Līdz 2030. gadam Krievija cer atvērt jaunus zinātnes un kultūras centrus vairākās Baltkrievijas pilsētās. Iespējams, tās būs „Rossotrudņičestvo” filiāles, kas nereti izrādās Krievijas izlūkdienestu virsnieku piesegorganizācijas. Procesus kūrē Krievijas Valsts prezidenta administrācijas atbildīgie departamenti Dmitrija Kozaka virsvadībā.
Viens no atbildīgajiem par Baltkrievijas pārņemšanu ir Pārrobežu sadarbības departamenta vadītājs – Aleksejs Filatovs. Agrāk viņš pārstāvēja Kremļa intereses Dienvidosetijā, Abhāzijā un Donbasā. Filatova departamentam tika uzdots izveidot Baltkrievijas absorbcijas stratēģiju tikai dažus mēnešus pirms Savienības valsts 28 integrācijas programmu apstiprināšanas. Galaprodukts tika prezentēts Kozakam 2021. gada rudenī. Dokumenta izstrādi veica departamenta darbinieki Sergejs Maļenko un Vadims Poļiščuks, kurš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados strādāja Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (GRU).
Nobeigumā: atoms kalpo ne tikai mieram
Vladimira Putina paziņojums par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā lielā mērā nozīmē Kremļa kontroles pār Baltkrieviju nostiprināšanu. Jebkādas nopietnas Baltkrievijas krīzes gadījumā Maskava varēs teikt, ka tiek apdraudētas Krievijas nacionālās drošības intereses, kas saistītas ar kodolieroču kontroli. Putins runā par tautām nevis kā par subjektiem, bet objektiem, kuriem nav savas gribas. Tā ir tipiska lielinieku un impēristu pieeja, kuru turpina Kremļa saimnieks. Turklāt viņš ne tikai runā, bet 2021. gadā izlēma rīkoties un pakļaut baltkrievus un ukraiņus pilnībā. Ja ar baltkrieviem tas lielā mērā (bet ne uz mūžīgiem laikiem) ir izdevies, tad ukraiņi nepadodas un ir gatavi mainīt visas Eiropas vēstures gaitu, tēmējot ar lingu pa Goliāta pieri.
1 В 2021 году Кремль планировал захватить не только Украину, но и Беларусь — правда постепенно, 20 февраля 2023 года, https://dossier.center/union-br/
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
