Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ik pa laikam var lasīt ziņas, ka Krievija un Baltkrievija nespēj vienoties par naftas produktu un dabasgāzes cenām un piegādēm. Arī pašlaik šis jautājums ir aktuāls abām valstīm. Nelielai atkāpei – iepriekšējā reize bija 2017.gadā. Tātad – var secināt, ka ar zināmu regularitāti šis jautājums aktualizējas, un izskatās, ka aktualizēsies arī turpmāk.

Nav noslēpums, ka Krieviju un Baltkrieviju daudzi uzskata par cieši saistītām valstīm, neizslēdzot iespēju, ka abas valstis reiz varētu pat savā ziņā apvienoties.

Jāsaka, ka stāsts par sava veida apvienošanos ir daudz senāks, nekā kāds iedomājas. 1999.gada 8.decembrī Maskavā A.Lukašenko un B.Jeļcins parakstīja līgumu par savienību valsts izveidi. Tomēr mazticams, ka šī līguma sagatavošanā nav iesaistījies arī V.Putins1. Protams, ka tālajā 1999.gadā viņš nevarēja paredzēt, kas būs 2020.gadā, bet vienu gan var apgalvot visnotaļ droši, ar šo līgumu V.Putins saskatīja iespēju atsākt sarunas par PSRS atjaunošanos. V.Putins nav slēpis, ka par vienu no lielākajām traģēdijām viņš uzskata PSRS sabrukumu. Viņš pat ir izteicies precīzāk – ka galvenais vēsturiskais notikums, kuru viņš vēlētos izmainīt, ir PSRS sabrukšana.2

Līdz ar to, runājot par V.Putinu un viņa plāniem, jāatceras viņa virsmērķis – alkas pēc PSRS. Skatoties šādā kontekstā, daudzas lietas kļūst nedaudz skaidrākas.

Toreiz Krievijas un tagad arī V.Putina mērķis bija skaidrs, bet kāds bija Baltkrievijas mērķis parakstīt šādu līgumu? Te jāveic atskats vēsturē: 1995. gadā Baltkrievijas prezidents A.Lukašenko paziņoja, ka ar Eiropas Savienību tikko noslēgtais Sadarbības līgums būs pirmais solis valsts ceļā uz iespējamu ES dalībvalsts statusu. Taču pēc 1994. gada ekonomiskās krīzes tautas atbalsts prezidenta administrācijai kritās, un, lai to uzlabotu, Lukašenko bija jārīkojas ātri. Viņš izlēma nevis gaidīt ES atbildi par pievienošanos Savienībai, bet gan vērsties pēc palīdzības pie tā laika Krievijas prezidenta B.Jeļcina.3

Līdz ar to izriet, ka Baltkrievija vēlējās ekonomiska rakstura labumus, savukārt Krievija – politiska. Šis princips jāpatur prātā visu laiku, tieši tāpat, ka V.Putins vēlas izlabot vēsturisko kļūdu un atjaunot PSRS.

2017.gada pavasarī tikai pēc A.Lukašenko un V.Putina tikšanās izdevās atrisināt domstarpības starp Minsku un Maskavu.4

Kā sākumā jau tika minēts, arī pašlaik naftas un gāzes cenu un piegāžu jautājums ir abu valstu dienaskārtības jautājumu augšgalā. Piektdien (7.februārī) Sočos uz pārrunām tikās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un Krievijas līderis Vladimirs Putins – tikšanās laikā panākta vienošanās par gāzes cenām, taču naftai atlaide nav iegūta, ziņo "Currenttime".5

Neliela atkāpe: Baltkrievija 2020.gada 11.februārī ir sākusi ņemt no maģistrālā naftas vada “Družba” atzariem tehnoloģisko naftu. Tiek norādīts, ka tehnoloģiskā nafta tiek ņemta no tiem maģistrālā naftas vada atzariem, kuri nav iesaistīti tranzītā.6

Secināms, ka tāpat kā 2017.gadā tikai pēc V.Putina un A.Lukašenko tikšanās ir panākta vismaz daļēja vienošanās. Proti, par dabasgāzes piegādes cenām. Par naftas piegādes cenām vienošanās vēl nav panākta.

A.Lukašenko jau ir uzsācis meklēt alternatīvas Krievijas naftai, un šajā sakarā Baltkrievijā 2020.gada 2.februārī viesojās ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. ASV valsts sekretārs uzstāja, ka viņa valsts ir lielākais naftas produktu ražotājs pasaulē. Tādēļ Minskas amatpersonām atliek tikai piezvanīt.7 Jau pirms šīs vizītes Baltkrievija bija paziņojusi, ka importēs naftu no Norvēģijas.8 Jāatzīmē, ka Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums jautājumā par centieniem Baltkrievijai iegādāties naftas produktus no citām valstīm bija pārsteidzoši neitrāls. Proti, tika pateikts, ka Baltkrievija kā suverēna valsts var iegādāties naftas produktus, no kā tik vēlas.9

Pie A.Lukašenko un V.Putina tikšanās atgriezīšos nedaudz vēlāk, bet tagad nedaudz apskatīšu, ko V.Putins atsevišķi ir teicis par abu valstu apvienošanos. Vārdos V.Putins norāda, ka apvienošanās nenotiks, bet ne vienu reizi vien V.Putina teiktais nesakrīt ar viņa reālajiem nodomiem. Tā, atbildot uz jautājumu par 1999.gada līguma īstenošanu, V.Putins minēja, ka nav runa par abu valstu apvienošanos vienā, bet gan par savienības izveidi.10

Te vietā neliela atkāpīte – ko tad īsti paredz šis noslēgtais līgums? Tas paredz vienotu valūtu, kopīgu muitu un tiesas, vienotas politiskās, ekonomiskās, militārās telpas izveidi. Lai aktualizētu šos jautājumus, 2020.gada 7. februārī Putins un Lukašenko tikās Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos, lai apspriestu Krievijas un Baltkrievijas ciešāku integrāciju, dienu pirms svētdien apritēs 20. gadadiena, kopš Maskava un Minska parakstīja Savienības valsts līgumu.11

Līdz ar to uz V.Putina teikto var raudzīties divējādi. Pirmais, jā, Krievijas un Baltkrievijas saplūšana vienā valstī nav paredzēta, bet federālas savienības izveide, kur ir divi lieli federālie subjekti – Krievija un Baltkrievija, gan nav izslēgta. Kā zināms, federālā pārvaldības modelī ir federālie atsevišķie subjekti ar daļējām pašnoteikšanās tiesībām un federācijas centrālā vadība. Krievijas un Baltkrievijas federācijas izveides gadījumā V.Putinam vairs nevajadzētu skumt, ka viņš vairs nevar būt Krievijas prezidents.

Šajā sakarā svarīgākais tomēr ir V.Putina paziņojums 2019.gada 7.jūnijā, uzstājoties Sanktpēterburgā notiekošajā Starptautiskajā ekonomiskajā forumā, kurā viņš paziņoja: es uzskatu, ka baltkrievi, krievi un ukraiņi ir viena tauta. Atkārtoti akcentējot, ka visas baltkrievu un krievu tautas interesēs ir savienoto valstu izveide.12

No V.Putina izteikumiem izriet, ka V.Putins cieši turas pie sava nospraustā mērķa – savienības izveides, kas savā ziņā jau atgādinātu PSRS, par kuras izjukšanu viņš ļoti pārdzīvoja. Jā, bet ko viņš darīs, ja sapratīs, ka ar Baltkrieviju iecerētais neizdosies – nu, var tik minēt, bet lieti būtu atcerēties Krievijas un Ukrainas attiecības. Kamēr Ukraina gāja Krievijai vēlamajā virzienā, viss bija kārtībā, bet, līdzko, tā izdomāja iet citu ceļu, tā… Kas notikās, visi jau zina.

Tagad, paturot prātā iepriekš uzrakstīto, vērts atgriezties pie 2020.gada 7.februāra V.Putina un A.Lukašneko tikšanās atspoguļojuma. Ir pāris fakti, kuri bez vēsturiskā fona zināšanas šķiet maznozīmīgi, bet īstenībā tā tas nav. A.Lukašenko paziņoja: "Mēs tiešām par daudz ko parunājām, aizgājām līdz sirmiem laikiem mūsu kopīgajā dzīvē vienā valstī, apspriedām daudzus vēsturiskus datumus un momentus, tie ir zināmi."13 Tikšanās laikā V.Putins un A.Lukašenko piekrituši turpināt pārrunas arī par integrāciju.

Visbeidzot, lai it kā parādītu abu valstu un to līderu draudzīgās attiecības, tika pat spēlēts hokejs, kur vienā komandā bija V.Putins ar A.Lukašenko. Lieki piebilst, ka prezidentu komanda uzvarēja ar rezultātu 16:1. Būtiskākais bija kas cits, šai komandai bija tikai viens kapteinis, un tas bija V.Putins. Bez nopietnas uzmanības ir atstāts arī tas fakts, ka Lukašenko prom devās bez preses konferences rīkošanas.

Kāds secinājums no šī visa?

A.Lukašenko tālajā 1999.gadā, vēloties saņemt ekonomisku palīdzību no Krievijas, parakstīja līgumu par savienoto valstu izveidi, cerot, ka tikai Krievijai būs jāpilda tās ekonomiskās saistības. Ilgtermiņā “uzsēžoties” uz Krievijas dabas resursiem, Baltkrievija kļuva tik atkarīga no Krievijas labvēlības, ka, tai apraujoties, nonāks lielās ekonomiskās grūtībās, kas var veicināt Baltkrievijas iedzīvotāju neapmierinātību. Jebkuru alternatīvu piegāžu meklējumi prasa laiku un resursus. Tas, ka Baltkrievija ir nokļuvusi jau zināmā izmisuma stāvoklī, liecina fakts par tehnoloģiskās naftas ņemšanu. Savukārt Krievija pašlaik izmanto ekonomiskās sviras savu politisko mērķu sasniegšanā, kuri ir nepārprotami saskatāmi. Krievijas pārliecība par savas pozīcijas “stiprumu” apliecina arī Krievijas ārlietu ministrijas neitrālais paziņojums par Baltkrievijas centieniem citur iepirkt naftas produktus. Vienlaikus kā brīdinājums Baltkrievijai ir notikumi Ukrainā, kur Krievija skaidri parādīja, kā tā rīkosies ar tām valstīm, kuras izvēlēsies iet citu ceļu. Visnotaļ droši var teikt, ka V.Putins ir iedzinis stūrī A.Lukašenko un pat nedaudz pazemojis A.Lukašenko mīļākajā sporta veidā – hokejā. Parādot, kurš tad ir īstais komandas kapteinis.

Te kāds jautās – kas mums no tā visa? Atbilde vienkārša, lai cik sāpīgi mums savulaik nešķita, bet stratēģiski vienīgais pareizais lēmums bija atbrīvoties no Krievijas energoresursu atkarības. Tā arī turpmāk nepieciešams turpināt uzsākto kursu uz atkarības mazināšanu no Krievijas visās jomās. Nav ne mazāko šaubu, ka Krievija nevilcinoties izmantos ekonomiskos instrumentus politisku mērķu sasniegšanā. Tiesa, iespējamība, ka tā attiecībā uz Baltijas valstīm varētu pielietot arī kādus militārus līdzekļus, ir minimums.

Visbeidzot – kā tad paliks ar Baltkrieviju? Atbilde diezgan skaudra, ja V.Putins spēs īstenot savus mērķus, tad tāpat kā hokeja spēlē A.Lukašenko spēlēs komandā, bet kapteinis būs cits.

1 1999.gada 9. augustā Putins tika iecelts par Krievijas Federācijas valdības pirmo vietnieku. Tajā pašā dienā televīzijas uzrunā prezidents Jeļcins viņu nosauca par savu pēcteci. 16. augustā Putins tika apstiprināts par premjerministru.

2 https://www.interfax.ru/russia/602219

3 https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-01-19/krievijas-un-baltkrievijas-apvienota-valsts-no-strategiska-darijuma-lidz

4 https://skaties.lv/zinas/arvalstis/lukasenko-un-putins-nogludina-asumus-vienojas-par-risinajumu-naftas-un-gazes-piegade/

5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-un-putins-uzspeleja-hokeju-un-vienojas-par-gazes-cenam.d?id=51871389

6 https://ria.ru/20200211/1564530970.html

7 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pompeo-minska-sola-baltkrievijai-naftu-un-palidzibu-demokratijas-stiprinasana.a346955/

8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/baltkrievija-atradusi-alternativu-krievijas-naftai-importes-no-norvegijas.a345592/

9 https://ria.ru/20200211/1564529653.html

10 https://regnum.ru/news/polit/2652383.html

11 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-un-lukasenko-apspriez-ciesaku-krievijas-un-baltkrievijas-integraciju.a340969/

12 https://regnum.ru/news/polit/2652383.html

13 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-un-putins-parrunajusi-postpadomju-valstu-pasreizejo-politiku.d?id=51866559

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...