Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ik pa laikam var lasīt ziņas, ka Krievija un Baltkrievija nespēj vienoties par naftas produktu un dabasgāzes cenām un piegādēm. Arī pašlaik šis jautājums ir aktuāls abām valstīm. Nelielai atkāpei – iepriekšējā reize bija 2017.gadā. Tātad – var secināt, ka ar zināmu regularitāti šis jautājums aktualizējas, un izskatās, ka aktualizēsies arī turpmāk.

Nav noslēpums, ka Krieviju un Baltkrieviju daudzi uzskata par cieši saistītām valstīm, neizslēdzot iespēju, ka abas valstis reiz varētu pat savā ziņā apvienoties.

Jāsaka, ka stāsts par sava veida apvienošanos ir daudz senāks, nekā kāds iedomājas. 1999.gada 8.decembrī Maskavā A.Lukašenko un B.Jeļcins parakstīja līgumu par savienību valsts izveidi. Tomēr mazticams, ka šī līguma sagatavošanā nav iesaistījies arī V.Putins1. Protams, ka tālajā 1999.gadā viņš nevarēja paredzēt, kas būs 2020.gadā, bet vienu gan var apgalvot visnotaļ droši, ar šo līgumu V.Putins saskatīja iespēju atsākt sarunas par PSRS atjaunošanos. V.Putins nav slēpis, ka par vienu no lielākajām traģēdijām viņš uzskata PSRS sabrukumu. Viņš pat ir izteicies precīzāk – ka galvenais vēsturiskais notikums, kuru viņš vēlētos izmainīt, ir PSRS sabrukšana.2

Līdz ar to, runājot par V.Putinu un viņa plāniem, jāatceras viņa virsmērķis – alkas pēc PSRS. Skatoties šādā kontekstā, daudzas lietas kļūst nedaudz skaidrākas.

Toreiz Krievijas un tagad arī V.Putina mērķis bija skaidrs, bet kāds bija Baltkrievijas mērķis parakstīt šādu līgumu? Te jāveic atskats vēsturē: 1995. gadā Baltkrievijas prezidents A.Lukašenko paziņoja, ka ar Eiropas Savienību tikko noslēgtais Sadarbības līgums būs pirmais solis valsts ceļā uz iespējamu ES dalībvalsts statusu. Taču pēc 1994. gada ekonomiskās krīzes tautas atbalsts prezidenta administrācijai kritās, un, lai to uzlabotu, Lukašenko bija jārīkojas ātri. Viņš izlēma nevis gaidīt ES atbildi par pievienošanos Savienībai, bet gan vērsties pēc palīdzības pie tā laika Krievijas prezidenta B.Jeļcina.3

Līdz ar to izriet, ka Baltkrievija vēlējās ekonomiska rakstura labumus, savukārt Krievija – politiska. Šis princips jāpatur prātā visu laiku, tieši tāpat, ka V.Putins vēlas izlabot vēsturisko kļūdu un atjaunot PSRS.

2017.gada pavasarī tikai pēc A.Lukašenko un V.Putina tikšanās izdevās atrisināt domstarpības starp Minsku un Maskavu.4

Kā sākumā jau tika minēts, arī pašlaik naftas un gāzes cenu un piegāžu jautājums ir abu valstu dienaskārtības jautājumu augšgalā. Piektdien (7.februārī) Sočos uz pārrunām tikās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un Krievijas līderis Vladimirs Putins – tikšanās laikā panākta vienošanās par gāzes cenām, taču naftai atlaide nav iegūta, ziņo "Currenttime".5

Neliela atkāpe: Baltkrievija 2020.gada 11.februārī ir sākusi ņemt no maģistrālā naftas vada “Družba” atzariem tehnoloģisko naftu. Tiek norādīts, ka tehnoloģiskā nafta tiek ņemta no tiem maģistrālā naftas vada atzariem, kuri nav iesaistīti tranzītā.6

Secināms, ka tāpat kā 2017.gadā tikai pēc V.Putina un A.Lukašenko tikšanās ir panākta vismaz daļēja vienošanās. Proti, par dabasgāzes piegādes cenām. Par naftas piegādes cenām vienošanās vēl nav panākta.

A.Lukašenko jau ir uzsācis meklēt alternatīvas Krievijas naftai, un šajā sakarā Baltkrievijā 2020.gada 2.februārī viesojās ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo. ASV valsts sekretārs uzstāja, ka viņa valsts ir lielākais naftas produktu ražotājs pasaulē. Tādēļ Minskas amatpersonām atliek tikai piezvanīt.7 Jau pirms šīs vizītes Baltkrievija bija paziņojusi, ka importēs naftu no Norvēģijas.8 Jāatzīmē, ka Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums jautājumā par centieniem Baltkrievijai iegādāties naftas produktus no citām valstīm bija pārsteidzoši neitrāls. Proti, tika pateikts, ka Baltkrievija kā suverēna valsts var iegādāties naftas produktus, no kā tik vēlas.9

Pie A.Lukašenko un V.Putina tikšanās atgriezīšos nedaudz vēlāk, bet tagad nedaudz apskatīšu, ko V.Putins atsevišķi ir teicis par abu valstu apvienošanos. Vārdos V.Putins norāda, ka apvienošanās nenotiks, bet ne vienu reizi vien V.Putina teiktais nesakrīt ar viņa reālajiem nodomiem. Tā, atbildot uz jautājumu par 1999.gada līguma īstenošanu, V.Putins minēja, ka nav runa par abu valstu apvienošanos vienā, bet gan par savienības izveidi.10

Te vietā neliela atkāpīte – ko tad īsti paredz šis noslēgtais līgums? Tas paredz vienotu valūtu, kopīgu muitu un tiesas, vienotas politiskās, ekonomiskās, militārās telpas izveidi. Lai aktualizētu šos jautājumus, 2020.gada 7. februārī Putins un Lukašenko tikās Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos, lai apspriestu Krievijas un Baltkrievijas ciešāku integrāciju, dienu pirms svētdien apritēs 20. gadadiena, kopš Maskava un Minska parakstīja Savienības valsts līgumu.11

Līdz ar to uz V.Putina teikto var raudzīties divējādi. Pirmais, jā, Krievijas un Baltkrievijas saplūšana vienā valstī nav paredzēta, bet federālas savienības izveide, kur ir divi lieli federālie subjekti – Krievija un Baltkrievija, gan nav izslēgta. Kā zināms, federālā pārvaldības modelī ir federālie atsevišķie subjekti ar daļējām pašnoteikšanās tiesībām un federācijas centrālā vadība. Krievijas un Baltkrievijas federācijas izveides gadījumā V.Putinam vairs nevajadzētu skumt, ka viņš vairs nevar būt Krievijas prezidents.

Šajā sakarā svarīgākais tomēr ir V.Putina paziņojums 2019.gada 7.jūnijā, uzstājoties Sanktpēterburgā notiekošajā Starptautiskajā ekonomiskajā forumā, kurā viņš paziņoja: es uzskatu, ka baltkrievi, krievi un ukraiņi ir viena tauta. Atkārtoti akcentējot, ka visas baltkrievu un krievu tautas interesēs ir savienoto valstu izveide.12

No V.Putina izteikumiem izriet, ka V.Putins cieši turas pie sava nospraustā mērķa – savienības izveides, kas savā ziņā jau atgādinātu PSRS, par kuras izjukšanu viņš ļoti pārdzīvoja. Jā, bet ko viņš darīs, ja sapratīs, ka ar Baltkrieviju iecerētais neizdosies – nu, var tik minēt, bet lieti būtu atcerēties Krievijas un Ukrainas attiecības. Kamēr Ukraina gāja Krievijai vēlamajā virzienā, viss bija kārtībā, bet, līdzko, tā izdomāja iet citu ceļu, tā… Kas notikās, visi jau zina.

Tagad, paturot prātā iepriekš uzrakstīto, vērts atgriezties pie 2020.gada 7.februāra V.Putina un A.Lukašneko tikšanās atspoguļojuma. Ir pāris fakti, kuri bez vēsturiskā fona zināšanas šķiet maznozīmīgi, bet īstenībā tā tas nav. A.Lukašenko paziņoja: "Mēs tiešām par daudz ko parunājām, aizgājām līdz sirmiem laikiem mūsu kopīgajā dzīvē vienā valstī, apspriedām daudzus vēsturiskus datumus un momentus, tie ir zināmi."13 Tikšanās laikā V.Putins un A.Lukašenko piekrituši turpināt pārrunas arī par integrāciju.

Visbeidzot, lai it kā parādītu abu valstu un to līderu draudzīgās attiecības, tika pat spēlēts hokejs, kur vienā komandā bija V.Putins ar A.Lukašenko. Lieki piebilst, ka prezidentu komanda uzvarēja ar rezultātu 16:1. Būtiskākais bija kas cits, šai komandai bija tikai viens kapteinis, un tas bija V.Putins. Bez nopietnas uzmanības ir atstāts arī tas fakts, ka Lukašenko prom devās bez preses konferences rīkošanas.

Kāds secinājums no šī visa?

A.Lukašenko tālajā 1999.gadā, vēloties saņemt ekonomisku palīdzību no Krievijas, parakstīja līgumu par savienoto valstu izveidi, cerot, ka tikai Krievijai būs jāpilda tās ekonomiskās saistības. Ilgtermiņā “uzsēžoties” uz Krievijas dabas resursiem, Baltkrievija kļuva tik atkarīga no Krievijas labvēlības, ka, tai apraujoties, nonāks lielās ekonomiskās grūtībās, kas var veicināt Baltkrievijas iedzīvotāju neapmierinātību. Jebkuru alternatīvu piegāžu meklējumi prasa laiku un resursus. Tas, ka Baltkrievija ir nokļuvusi jau zināmā izmisuma stāvoklī, liecina fakts par tehnoloģiskās naftas ņemšanu. Savukārt Krievija pašlaik izmanto ekonomiskās sviras savu politisko mērķu sasniegšanā, kuri ir nepārprotami saskatāmi. Krievijas pārliecība par savas pozīcijas “stiprumu” apliecina arī Krievijas ārlietu ministrijas neitrālais paziņojums par Baltkrievijas centieniem citur iepirkt naftas produktus. Vienlaikus kā brīdinājums Baltkrievijai ir notikumi Ukrainā, kur Krievija skaidri parādīja, kā tā rīkosies ar tām valstīm, kuras izvēlēsies iet citu ceļu. Visnotaļ droši var teikt, ka V.Putins ir iedzinis stūrī A.Lukašenko un pat nedaudz pazemojis A.Lukašenko mīļākajā sporta veidā – hokejā. Parādot, kurš tad ir īstais komandas kapteinis.

Te kāds jautās – kas mums no tā visa? Atbilde vienkārša, lai cik sāpīgi mums savulaik nešķita, bet stratēģiski vienīgais pareizais lēmums bija atbrīvoties no Krievijas energoresursu atkarības. Tā arī turpmāk nepieciešams turpināt uzsākto kursu uz atkarības mazināšanu no Krievijas visās jomās. Nav ne mazāko šaubu, ka Krievija nevilcinoties izmantos ekonomiskos instrumentus politisku mērķu sasniegšanā. Tiesa, iespējamība, ka tā attiecībā uz Baltijas valstīm varētu pielietot arī kādus militārus līdzekļus, ir minimums.

Visbeidzot – kā tad paliks ar Baltkrieviju? Atbilde diezgan skaudra, ja V.Putins spēs īstenot savus mērķus, tad tāpat kā hokeja spēlē A.Lukašenko spēlēs komandā, bet kapteinis būs cits.

1 1999.gada 9. augustā Putins tika iecelts par Krievijas Federācijas valdības pirmo vietnieku. Tajā pašā dienā televīzijas uzrunā prezidents Jeļcins viņu nosauca par savu pēcteci. 16. augustā Putins tika apstiprināts par premjerministru.

2 https://www.interfax.ru/russia/602219

3 https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2020-01-19/krievijas-un-baltkrievijas-apvienota-valsts-no-strategiska-darijuma-lidz

4 https://skaties.lv/zinas/arvalstis/lukasenko-un-putins-nogludina-asumus-vienojas-par-risinajumu-naftas-un-gazes-piegade/

5 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-un-putins-uzspeleja-hokeju-un-vienojas-par-gazes-cenam.d?id=51871389

6 https://ria.ru/20200211/1564530970.html

7 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pompeo-minska-sola-baltkrievijai-naftu-un-palidzibu-demokratijas-stiprinasana.a346955/

8 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/baltkrievija-atradusi-alternativu-krievijas-naftai-importes-no-norvegijas.a345592/

9 https://ria.ru/20200211/1564529653.html

10 https://regnum.ru/news/polit/2652383.html

11 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-un-lukasenko-apspriez-ciesaku-krievijas-un-baltkrievijas-integraciju.a340969/

12 https://regnum.ru/news/polit/2652383.html

13 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-un-putins-parrunajusi-postpadomju-valstu-pasreizejo-politiku.d?id=51866559

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

FotoLevit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie ar Rinkēviču ložā. Nākamnedēļ ir jābūt atceltām maskām, 2 metriem, groziņiem un visam pārējam sviestam! Es to nelūdzu, es to pieprasu un norādu Jums, ka tas ir jāizdara nekavējoties. Ja pašiem bail pieņemt lēmumu, piezvaniet uz Briseli vai vēstniecību. Jums dos atļauju. Nākamnedēļ lai būtu lēmums.
Lasīt visu...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

21

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

FotoAtbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām. Personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.
Lasīt visu...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...