Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības birojs ir „Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību, iegūst, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju”.
Tā ir rakstīts likumā, un tā tam vajadzētu būt. Kāpēc? "Lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargātu valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus," - tā atkal saka likums.
Taču patiesība ir gluži cita. Jau gadiem ilgi Satversmes aizsardzības birojs, saīsinājumā SAB, soli pa solim ir pārvērties par iestādi ar gluži citu galveno interešu un darbības virzienu, kas to ar pilnu pārliecību ļauj saukt nevis par SAB, bet gan BAB – Bandītu aizsardzības biroju. Šīs iestādes „elites” patiesajām interesēm jau gadiem ilgi nav nekā kopēja ne ar valsts, ne sabiedrības interesēm, un arī Latvijas valstiskā neatkarība tai ir vajadzīga tikai tāpēc, lai šīs suverenitātes aizsegā varētu kārtot savus melnos darījumus ar cilvēkiem, salīdzinājumā ar kuriem Kargins ar Laventu jums šķistu tīrie eņģeļi.
Kur pierādījumi? Pierādījumi jau ir – un vēl būs. Ikgadējiem skandāliem, kas ar visdažādākajām metodēm ir slāpēti, nu nāk klāt mūsu šonedēļ atklātie fakti par augstas SAB amatpersonas „ģimenes biznesiņu” ar iespējamo 140 miljonu latu atmazgātāju. Un tie ir nevis kaut kas unikāls, neiedomājams un vienreizējs, bet gan tikai mazs stūrītis no visa tā, kas, slēpti ne tikai no sabiedrības, bet arī no valstiskajiem uzraugiem, tiek uz nebēdu „griezts” BAB augstākajā ešelonā, kurš jau sen ir sapinies savās vismaz pusnoziedzīgajās shēmās un valsts intereses sajaucis ar savām personiskajām.
Tuvākajās dienās mēs šo tēmu turpināsim, jo krājas arvien jauni fakti un jauna informācija. Savukārt visiem lasītājiem, kam nav vienalga, kas notiek ar valsti, mēs varam ieteikt tuvākajās dienās īpaši uzmanīgi raudzīties tajā, kas notiek un notiks ar mūsu valsts pat visaugstākajām amatpersonām, to apņēmību kaut ko darīt un – kas ir ļoti prognozējams – pārmaiņām šajā apņēmībā.
Kāpēc tā? Ņemot vērā to informāciju, kas jau pašlaik ir mūsu rīcībā, var droši apgalvot, ka Bandītu aizsardzības birojs darīs visu iespējamo un neiespējamo, lai nepieļautu nekādu neatkarīgu izmeklēšanu savā midzenī. Pārāk daudz kas ir likts uz spēles – var atklāties gan mazie un lielie biznesiņi (jūs domājat, ka 140 miljoni sešu gadu laikā ir „griesti”?), gan grūti izskaidrojamas attiecības ar pusmafiozām un atklāti mafiozām struktūrām arī ārpus valsts, gan darbības, kas, visticamākais, jau kvalificēsies pēc Krimināllikuma sadaļas par noziegumiem pret valsti.
Var tikai minēt, uz ko ir gatava Bandītu aizsardzības biroja „elite”, lai nepieļautu, ka sagrūst viss viņu daudzu gadu gaitā būvētais „bizness”. Taču skaidrs – ja šāda visaptveroša pārbaude nenotiks, mums nebūs ko brīnīties, ja pēc gada, diviem un trim atklājamās mahinācijas, kurās atkal un atkal pazibēs kāds BAB „vilkatis”, izrādīsies tikai vērienīgākas un vērienīgākas un 140 miljoni izrādīsies tikai tāda kabatas nauda.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
