Iesaki rakstu: 
Lai kā beigtos Drošības policijas uzsāktais kriminālprocess par balsu skaitīšanu Kuldīgas novada Īvandes vēlēšanu iecirknī, vēlēšanu rezultātus tas vairs neizmainīs – vienīgais no Par labu Latviju (PLL) Kurzemes saraksta 10. Saeimā ievēlētais ir Edgars Zalāns (TP), nevis Ainars Baštiks (LPP/LC).
To Pietiek apstiprināja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, sakot, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti tuvākās dienas – divu laikā, negaidot izmeklēšanas beigas.
Ievēlēto deputātu sadalījums starp TP un LPP/LC nedēļu pēc vēlēšanām mainījās šurpu turpu pa stundām, un sākotnēji pirms balsu pārskaitīšanas Baštiks bija priekšā Zalānam.
Tas, ar ko izcēlies mazais Īvandes iecirknis, kurā pavisam nobalsoja vien 188 vēlētāji, nav sākotnējā nesakritība starp vēlētāju ielikto plusu un mīnusu attiecību. Šāda kļūda šogad tika konstatēta vairākos desmitos vēlēšanu iecirkņu, un tajā vainoja misēkli ar datoriem – tajos ievadītas, plusu un mīnusu ailes apmainījās vietām.
Īvandē lieta nonāca līdz kriminālprocesam, jo pēc rezultātu pārskaitīšanas trešo reizi atklājās, ka kaut kur ir „pazudis” viens Zalānam ievilktais mīnuss. Tas visu aizvadīto nedēļu Saeimas kuluāros rosināja baumas, vai kāds vietējais labvēlis nav centies rezultātus grozīt par labu Kurzemē populārajam bijušajam Kuldīgas mēram.
Neoficiāla informācija liecina, ka vietējā vēlēšanu komisija sūdzējusies par sliktu apgaismojumu, kā dēļ radies misēklis, skaitot balsis un pārbaudot vēlētāju izdarītās atzīmes.
Zalāns Pietiek atjokoja, ka Īvandē viņam ne radu, ne draugu neesot. Komentējot to, ka Īvandē iegūtie 36 punkti varēja būt izšķirošie iekļūšanai Saeimā, ņemot vērā, ka kopumā viņš Baštiku visā Kurzemē apsteidzis par 20 punktiem, Zalāns atteica, ka „viņiem būtu bijis jābūt ģeniāliem pareģotājiem, jo, kad skaitīja balsis, neviens nevarēja zināt, ka visu izšķirs daži plusiņi vai mīnusiņi”.
Izteikties par saraksta biedra Baštika sūdzību CVK Zalāns atturējās. Viņš pats neesot „kašķu pūznis” un nesūdzēšoties par balsu skaitīšanu Ventspils vēlēšanu iecirknī, kur vienas dienas laikā Zalānam „pazuduši” 150 punkti.
Īvandes vēlēšanu iecirkņa komisijas vadītāja Gunta Zingberga Pietiek šādu iespēju kategoriski noliedza: „Mums te nav neviena, kas par politiku interesētos, īpaši jau pēc visas šitās jezgas.” Kā Pietiek izteicās Cimdars, Drošības policijai jāpārbada, „vai nav bijis mēģinājums aiz ļaunprātības, vai muļķības” ietekmēt vēlēšanu rezultātu Īvandē.
Baštiks, kuru Zalāns apsteidza tikai par 20 punktiem, Pietiek teica, ka vēlēšanu rezultātus apstrīdēt negrasās, lai gan viņa komentāros bija jūtams rūgtums. Tieši Baštiks uzrakstīja iesniegumu CVK, kad viņa rezultāts Kurzemē pēc balsu pārskaitīšanas vairākos iecirkņos pēkšņi saruka, uzvaru atdodot Zalānam.
Iesniegumu CVK Baštiks esot uzrakstījis tikai, „lai pēc tam nebūtu pašpārmetumu” . Kādu turēt aizdomās vai vainot krāpniecībā neesot Baštika garā, – viņš kā mācītājs uzskatot, ka jebkurā gadījumā negodīga rīcība laimi nenes „un tā problēma, tas sods paliek ar viņu”.
Saraksta biedru Zalānu viņš aizdomās neturot, vairākkārt Pietiek uzsvēra Baštiks: „Zalāns tur ņi pri čom, ne jau Zalāns skaitīja vai neskaitīja tās balsis”. Tiesa, runājuši abi politiķi kopš priekšvēlēšanu laika, kad pie vēlētājiem devušies kopā, neesot. Pēc neievēlēšanas 10. Saeimā Baštiks plāno darboties kā baptistu mācītājs.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
