Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022.gada 22.martā sabiedrisko mediju ombuds saņēma Iesniedzēja iesniegumu, kurā izteikts lūgums izvērtēt LTV raidījuma “Panorāma” žurnālista Iljas Kozina (turpmāk arī LTV žurnālists) 2022.gada 19. marta sižeta ar titros norādīto nosaukumu “Laiks īstai sabiedrības integrācijai”, ko veido intervija ar Aleksu Dubasu, atbilstību ētikas kodeksam.

Laikā no 2022.gada 22.marta līdz 20.aprīlim notika izvērtējums, pārbaudot iesniegumā minētos faktus un dažādus dokumentus, tika lūgtas LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes un LTV programmu daļas vadītājas Janas Semjonovas atbildes uz ombuda jautājumiem par iesniegumā minētajiem faktiem un apstākļiem.

Izvērtējot iesniegumu, LTV sniegto informāciju, LTV saturu un dokumentus, Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

konstatē:

[1] Iesniedzējs savā iesniegumā lūdz pievērst uzmanību vairākiem sižetā minētās informācijas precizitātes aspektiem, norādīts, ka sarunā skarti svarīgi jautājumi, kas bez konteksta nav saprotami, uzdots jautājums, kāpēc nav skatītājiem izskaidrota intervijas norise krievu valodā. Turklāt Iesniedzējs uzsver, ka sižeta skatītājiem nav paskaidrots, kāpēc saruna notiek, žurnālistam uzrunājot intervēto uz “tu”. Iesniedzējs konstatēja, ka sarunas tulkojums nav precīzs. Iesniedzējam ir nepieņemami, ka sarunas laikā žurnālists izteicis savu attieksmi un tas varētu nozīmēt, ka žurnālists “ir viens no Dubasa biedriem un šis sižets sabiedrisko attiecību produkts, kas rada žurnālistam interešu konfliktu?”. Iesniedzējs papildina, ka intervijā netiek apspriesti tādi svarīgi jautājumi kā Dubasa personīgā attieksme pret Putina režīmu, pret Ukrainu, pret karu, par nepieciešamību viņam baidīties no režīma represijām, jo jautājumi par to intervijā nav uzdoti.

Iesniedzējs lūdz izvērtēt šī ziņu materiāla atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3.panta 3.,4.,6.daļai, kā arī LTV Rīcības un ētikas kodeksa 2.panta 2.3. un 2.3.1. apakšpunktiem, 4.panta 4.1, 4.1.1., 4.1.2., 4.5., 4.7. apakšpunktiem.

[2] 2022.gada 1.aprīlī saņemtas LTV atbildes uz ombuda jautājumiem. Atbildot uz jautājumu, vai pirms sižeta parādīšanas raidījumā “Panorāma” producents/-e iepazinās ar tā saturu un atzina to par atbilstošu profesionālajiem ziņu sniegšanas standartiem, LTV vēstulē teikts, ka producents bija informēts par intervijas mērķi un saturu un atzina to par atbilstošu ziņu sniegšanas standartiem. LTV Ziņu dienests nav vērtējis sižetu pēc tā pārraidīšanas ēterā, jo nesaskatīja tam pamatu.

[3] Atbildot uz jautājumu, kāpēc sižeta pieteikuma virsraksts, kas parādās, sākot ar sižeta 0:8 minūti – Laiks īstai Latvijas sabiedrības integrācijai – nav likts pēdiņās, identificējot, ka tas ir kādas personas citāts, nevis redakcionāla faktu konstatācija, LTV atbild: “Tas bija sižeta nosaukums. Šādos gadījumos Ziņu dienests parasti pēdiņas neliek. Ar sižeta nosaukumu – virsrakstu netiek pausta Ziņu dienesta redakcionālā nostāja, bet gan norādīta sižeta tēma.” Tajā pašā laikā konkrētajā gadījumā žurnālists Ilja Kozins atzina, ka sižeta nosaukumu vajadzēja likt pēdiņās, piemēram, nosaukumā norādot – Alekss Dubass: “Laiks īstai Latvijas sabiedrības integrācijai”, teikts LTV atbildes vēstulē.

[4] Atbildot uz ombuda jautājumu, ja LTV Rīcības un ētikas kodeksa 4.1.2. punktā ir minēts, ka žurnālistu viedoklis un komentāri ir jānodala no ziņām, vai žurnālista paustais 1:37-1:40 minūtē nav uzskatāms par viņa personīgā viedokļa paušanu, LTV vēstulē atbild, ka, pēc LTV Ētikas komisijas teiktā, žurnālistam intervijas laikā izņēmuma kārtā ir tiesības izteikt viedokli, ja tas ir par sabiedrībai svarīgām tēmām un ja viedoklis rosina gan sabiedrību, gan intervējamo domāt un runāt turpmāk intervijā par šo tematu. “Ikdienā Ziņu dienests neatbalsta viedokļa paušanu, bet kara situācija ir īpašs, izņēmuma gadījums un stāvoklis. Sižets ir par saliedētību, ko Ziņu dienests atbalsta, un kas ir būtiska sabiedrības drošībai pašreizējos apstākļos. Redakcionāli Ziņu dienests ir pret karu un Krievijas agresiju pret Ukrainu,” uzsvērts LTV vēstulē. Šim skaidrojumam pievienota LTV galvenās redaktores piebilde: “Ziņu saturā žurnālista personiskais viedoklis nav paužams”.

[5] Skaidrojot, kāda ir LTV nostāja attiecībā uz familiaritāti žurnālistu runā un vai uzrunāt intervējamo uz “tu” ir pieņemama prakse, LTV atbild, ka “parasti intervijās uzruna uz “tu” netiek praktizēta, taču izņēmuma gadījumos tā tiek pieļauta, izvērtējot intervējamā personu, iepriekš pajautājot, vai intervējamais piekrīt tam, un ņemot vērā žurnālista attiecības ar intervējamo”.

[6] Tālākajā LTV atbildē sniegts LTV skatījums uz ombuda minēto par sižeta tulkojuma kvalitāti: “Intervija starp žurnālistu un intervējamo notiek krievu valodā, un sarunai tiek nodrošināts tulkojums. Sižeta 2:08-2:15 minūtē intervējamais saka: “Domāju, ka galvenais, ka man un maniem domubiedriem ir vēlme to darīt.” Taču tulkojumā parādās: “Man ir vēlme to darīt.” Vai, jūsuprāt, piedāvātais tulkojums nemaina intervētāja teiktā domu? Kāda ir LTV kārtība un nostāja attiecībā uz tulkojumu veikšanu?”. LTV uz minēto atbild, ka uzskata – “tulkojums nemainīja intervējamā teiktā būtību – domu, tā tulkojumā pilnībā tika atspoguļota. Tas, ka tulkojums ir īsāks – tā ir ierasta prakse”.

[7] Atbildot uz jautājumu, vai konkrētā sižeta pieteikums un žurnālista uzdotie jautājumi, jūsuprāt, skatītājiem ļauj saprast sižeta kontekstu un intervijas mērķi, LTV sniedz šādu atbildi: “Intervijas mērķis bija stāsts par cilvēku, kas pastiprinoties represijām, atstāja Krieviju, un par šī cilvēka mērķiem, nodomiem Latvijā. Ziņu dienesta mērķis ir intervēt gan cilvēkus, kas uzturas Ukrainā un Krievijā, gan arī karadarbības dēļ ir atstājuši šīs valstis. Konteksts intervijai būtu bijis nepieciešams. Ziņu dienests neuzskata, ka sižetā ir ētiskas dabas pārkāpums vai arī jebkāds profesionāls pārkāpums”.

[8] Papildus iepriekšminētajam, LTV galvenā redaktore informē, ka Iļjas Kozina rīcība tika izskatīta gan LTV Ētikas komisijas sēdē, gan arī Satura vērtēšanas komisijas sēdē 2022. gada 29. martā. Kā raksta LTV redaktore, LTV Ētikas komisija uzklausīja Iļju Kozinu un Ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni un pieņēma vienbalsīgu lēmumu, ka Iļjas Kozina darbībās nav konstatējams LTV Rīcības un ētikas kodeksa pārkāpums. Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne lēmuma pieņemšanā nepiedalījās. Lēmuma pamatojums bijis sekojošs: “tā kā Iļja Kozins intervijas laikā teica: “Man ļoti imponē šī ideja par jauno integrāciju”, tad Ētikas komisijas ieskatā skatītāji tika informēti, ka tas ir Kozina viedoklis, ko viņš šajā brīdi izsaka, nevis ziņa, un līdz ar to tika izpildīts nosacījums, ka viedoklis ir atdalīts no ziņām. Turklāt, kā tas tika norādīts iepriekš, LTV ieskatā izņēmuma gadījumā, ja sižeta formāts ir intervija, nevis ziņas, ir pieļaujams, ka intervētājs pauž savu viedokli, ja tas tiek darīts ar mērķi rosināt intervējamo turpmāk intervijā runāt par konkrētu tematu”. Arī Satura vērtēšanas komisija sižetā būtiskus pārkāpumus nekonstatēja. Vienlaikus, uzsverot, ka intervējamās personas izvēle ir tikai redakcijas kompetence, atzina, ka pietrūka konteksta par personību, tās izvēli un lomu konkrētajos apstākļos. Komisija ierosināja arī pilnveidot interviju formātus, veidojot tos atbilstoši ziņu aktualitāšu blokam.

Ņemot vērā iesniegumu un atbildes uz ombuda jautājumiem, Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

vērš uzmanību:

[9] Latvijas sabiedrisko mediju ombuds atzinumus sniedz normatīvo aktu definētajās kompetences robežās un izmantojot sabiedrisko mediju Rīcības un ētikas kodeksu normas, kas attiecas uz profesionālo ētiku un tās ievērošanu lēmumos un profesionālajās procedūrās, kas veiktas sabiedrisko mediju satura veidošanas procesā. Nedz normatīvie akti, nedz LTV Rīcības un ētikas kodekss (turpmāk arī – Kodekss) nedod ombudam tiesības sniegt iesniegumā minēto apstākļu juridisko izvērtējumu, ombuds nevērtē Iesniedzēja uzskatus vai iesniegumā pausto viedokli.

Ņemot vērā konstatēto, Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

secina:

[10] LTV ir izvērtējusi 19.marta sižetu raidījumā “Panorāma” un atbildējusi uz ombuda jautājumiem. LTV pamatoti konstatējusi, ka 19.marta sižetā būtu skaidrāk jādefinē intervijas mērķis, intervētās personas izvēle un ar šo personu saistītais konteksts un precīzāk jānorāda, ka virsrakstā minētais ir intervētās personas viedoklis. LTV Ētikas komisija pamatoti iesaka pilnveidot intervijas formātu raidījumā “Panorāma”. Informācijas izvērtējums liecina, ka iesniegumā paustie pārmetumi ir daļēji pamatoti.

Izvērtējot secināto, elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

atzīst:

[11] Fakts, ka žurnālists un intervētā persona sarunājas krievu valodā nav vērtējams kā profesionālās ētikas pārkāpums, jo raidījumā nodrošināts sižeta tulkojums. Tomēr gadījumos, kad divu Latvijas pilsoņu saruna var radīt neizpratni par to, kāpēc intervija latviešu valodas kanālā notiek citā valodā, valodas lietojums būtu jāpaskaidro.

[12] Atbilstoši LTV Rīcības un ētikas kodeksam, 19.marta raidījuma “Panorāma” sižetā, kuru veido intervija ar Aleksu Dubasu pārkāpts Kodeksa 4.1.2.punkts, kas paredz nodalīt viedokļus no faktiem. Izvērtējot sižeta saturu un žurnālista personiskā viedokļa ietekmi uz tā rāmējumu, nevaru atbalstīt LTV Ētikas komisijas secinājumu, ka sižetā nav pārkāpti profesionālie principi, jo žurnālista personiskā viedokļa paušana nav skaidri nodalīta no sižetā minētajiem faktiem.

Minētajā sižetā nav pilnvērtīgi iekļauts konteksts, kā to atzinis gan autors, gan LTV Ētikas komisija, tāpēc tā saturā nav iespējams saprast sekojošus aspektus:

1)   kā sižeta varoņa atgriešanās Latvijā saistīta ar represiju pastiprināšanos Krievijā;

2)   cik lielā mērā izvēlētais sižeta varonis un viņa līdzšinējā darbība atbilst nozīmīga informācijas avota un viedokļa līdera kritērijiem saistībā ar sabiedrības integrācijas idejām.

[13] Tā kā sižets publicēts ziņu programmā, tad tajā, ievērojot ziņu žurnālistikai nozīmīgo precizitātes un neitralitātes principu, daudz rūpīgāk būtu jānorāda sekojoši aspekti:

1)   Jānodrošina precīzs intervijas tulkojums, lai nerastos nozīmīga pretruna starp informācijas avota teikto un tā tulkojumu (šajā gadījumā tiek izlaists fakts, ka intervējamajam ir domubdieri un, attiecīgi, netiek noskaidrots tas, cik organizēta ir šīs idejas virzītāju kustība un kas vēl tajā darbojas);

2)   Jāinformē skatītāji par iemesliem, kāpēc intervija notiek, izmantojot uzrunas formu “tu”, kas varētu liecināt par sarunas biedru personiskām attiecībām un var likt apšaubīt LTV žurnālista neitralitāti, lai gan, kā tika noskaidrots atzinuma veidošanas procesā, žurnālists ar raidījumā intervēto iepriekš nav bijuši pazīstami;

3)   Jāatturas no personiskā viedokļa paušanas par sarunas biedru un viņa idejām, tā samazinot skatītāju iespējas pašiem novērtēt sižeta saturu, kā arī radot šaubas par žurnālista neitralitāti;

4)   Ja intervijas laikā tiek izteikts žurnālista personiskais viedoklis, tas jāpauž formā, kas neļauj personisko viedokli asociēt ar LTV Ziņu dienesta vai LTV pārstāvēto viedokli;

5)   Realizējot precizitātes principu, sižetos, ko veido intervija, precīzi jāveido sižeta virsraksts, gadījumos, kad virsrakstā izmantots citāts, tas atbilstoši jānoformē.

Izvērtējot atzīto, Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Anda Rožukalne

iesaka:

[14] Papildināt LTV Rīcības un ētikas kodeksa 2. nodaļu “LTV darbības principi” ar tādām vispārpieņemtām žurnālistikas ētikas normām kā precizitāte un neitralitāte ziņu sižetos un ziņu un aktuālo notikumu raidījumos vai formātos.

[15] Atbilstoši LTV Ētikas komisijas vēstulē atzītajam, iesaku izveidot precīzu interviju formātu ziņu raidījumiem, īpaši uzsverot nepieciešamību piedāvāt kontekstuālu informāciju un ievērot precizitāti ziņu sižetu virsrakstu veidošanā. Formāta izstrādē iesaku skaidri definēt intervijas izmantojumu ziņu raidījumos, nošķirot interviju kā informācijas vākšanas metodi un interviju kā žurnālistikas žanru.

[16] Lai nodrošinātu patiesas informācijas sniegšanu un precizitāti, rūpēties par tulkojumu, kas izmantoti LTV saturā, atbilstību un precizitāti.

* Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...