Berķa un Lemberga intereses esot lobējis arī tieslietu ministrs Bērziņš
PIETIEK15.05.2012.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes deputāts, tā sauktais partijas Vienotība „kasieris” Edgars Jaunups nav bijis vienīgais, kurš kā ietekmīga valdošās koalīcijas amatpersona sniedzis „palīdzīgu roku” pērnā gada beigās īstenotajam kārtējam apvērsumam miljonus vērtajā Ventspils tranzīta biznesā. Lai nodrošinātu ar partiju Vienotība netieši saistītā biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa kļūšanu par a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāju, pūles esot pielicis arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai/TB/LNNK). Pats gan viņš to noliedz.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ar tieslietu ministru par „vajadzību” nodrošināt, lai Tieslietu ministrijai (TM) pakļautais Uzņēmumu reģistrs reģistrētu Ventbunkera pārņemšanu un Berķa kļūšanu par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju, pērnā gada nogalē esot runājis Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Iepriekš par „šakāli” sauktā Berķa interesēs Lembergs esot nostājies, jo līdzīgi kā viņa tā sauktie oponenti jau pērn esot nonācis naudas plūsmas grūtībās, kuras cerēts atrisināt ar miljonus ienesošā Ventbunkers starpniecību. Šo interešu īstenošanai bijis nepieciešams nodrošināties, lai UR reģistrē izmaiņas Ventbunkera padomē, kas kopš 2010.gada sākuma bija Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolē.
UR galvenajam valsts notāram Ringoldam Balodim ministrs esot apsolījis, ka saistībā ar UR lēmumu reģistrēt Ventbunkers akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tiek iecelts Berķis, nekad netiks ierosināta disciplinārlieta. Šādu apsolījumu, kas, iespējams, ticis arī dokumentēts, UR pieprasījis, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, kas saistīta ar Baloža priekšteča Jāņa Endziņa atkāpšanos no UR valsts galvenā notāra amata 2007.gada oktobrī.
Proti, lai arī oficiāli Endziņa atkāpšanās toreiz tika skaidrota ar viņa nogurumu, ilgstošu darbu UR un pārliecības trūkumu, ka tiks pārvēlēts valsts galvenā notāra amatā, neoficiāli izskanēja, ka Endziņa atkāpšanās patiesie iemesli bija saistīti ar TM norādēm par disciplinārlietas ierosināšanu saistībā ar UR lēmumiem par Lemberga interesēm neatbilstošu Ventbunkers akcionāru sapulču reģistrēšanu. TM toreiz vadīja pašreizējais tieslietu ministrs Bērziņš (Tautas partijas premjera Aigara Kalvīša valdība). Neoficiāli izskanējis, ka Endziņam ministrs Bērziņš toreiz piedāvājis divas iespējas - vai nu no UR valsts galvenā notāra amata aiziet, iesniedzot atlūgumu, vai variantu, ka pret viņu tiks ierosināta disciplinārlieta. Endziņš toreiz izvēlējās aiziet pats. Pusgadu vēlāk par UR valsts galveno notāru kļuva Tautas partijas virzītais Balodis.
Tieslietu ministrs Bērziņš sarunā ar Pietiek jebkādu savu iejaukšanos tā sauktajos Ventspils tranzīta biznesa karos, kā arī tikšanos ar Lembergu kategoriski noliedza. Ministrs atzina, ka ar Lembergu viņam neesot nekādu attiecību, Lembergu viņš neesot saticis vairākus gadus un arī par Ventspils tranzīta biznesa lietām viņš vispār neesot interesējies. Uzņēmumu sapulču lēmumu reģistrēšana esot UR kompetence, un ministrs tajā nejaucoties.
Pietiek jau rakstīja, ka Ventspils miljonāra Berķa kļūšana par Ventbunkera padomes priekšsēdētāju un kārtējais pavērsiens tā sauktajā Ventspils tranzīta karā, visticamākais, nav bijis nejaušs. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, „palīdzīgu roku” Berķa centieniem atgūt ienesīgo naftas produktu tranzīta uzņēmumu Ventbunkers, esot pielicis Berķa tuvs paziņa Jaunups. Proti, Jaunups esot bijis tā „ietekmīgā” ar varas koalīciju saistītā persona, kas jau pērnā gada nogalē kontaktējusies ar Balodi, lai panāktu, ka UR reģistrē Berķa interesēs sasauktas Ventbunkers akcionāru sapulces lēmumus. Balodim par Berķim labvēlīgu UR lēmumu pieņemšanu Jaunups esot solījis nodrošināt Vienotības un valdošās koalīcijas atbalstu nākamgad gaidāmajā UR galvenā valsts notāra pārvēlēšanā. Jaunups komentārus par Berķa interešu lobēšanu Pietiek nav sniedzis.
Tieslietu ministrs Bērziņš politikas kuluāros ieguvis iesauku „Lemberga pastnieks.” Iesaukas rašanās saistīta ar Bērziņa, iespējamo, saistību ar tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem. Aizdomu ēna par Lemberga interešu īstenošanu uz ministru kritusi arī saistībā ar skandalozajiem Kalvīša valdības laikā, 2007.gada sākumā virzītajiem drošības likumu grozījumiem, kas izraisīja asu publisku nosodījumu un pret kuriem kategoriski iestājās toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas iestādēm, arī KNAB tolaik, 2007.gada pavasarī radušās pamatotas aizdomas, ka Bērziņš, iespējams, jau ilgstoši iesaistījies koruptīvos darījumos ar Ventspils mēru Lembergu un par drošības likumu grozījumu virzību valdībā un pēc tam arī Saeimā no Lemberga, iespējams, pastarpināti saņēmis materiālu atbalstu, kuru varētu saukt par kukuli. Tomēr, lai arī uzsākta, vēlāk pārbaude par iespējamo Bērziņa kukuļošanu „nolikta plauktā” ar norādi, ka nav izdevies gūt apstiprinājumu faktiem par ministra iespējamo piekukuļošanu un finansiālo saistību ar Lembergu. Par Bērziņa saistību ar Lembergu un drošības likuma grozījumiem rakstīts grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”. Grāmatā ekspremjers Kalvītis atzinis, ka likuma grozījumu, kas paredzēja skandalozo parlamentāro kontroli, valdībā ierosinājis tieslietu ministrs Bērziņš. Kalvītis grāmatā bija arī ļāvis noprast, ka tas noticis Lemberga interesēs.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
