Iesaki rakstu: 
Ekspremjera Einara Repšes vadītās biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs, ar partiju Vienotība saistītais Ventspils miljonārs Olafs Berķis esot patiesais iemesls, kāpēc pēc aptuveni 25 gadu ilga darba laikraksta Latvijas avīze izdevējas a/s Lauku avīze (LA) vadību jūlijā sākumā pārtraucis viens no avīzes dibinātājiem Viesturs Serdāns. Lai arī oficiāli Serdāns savu aiziešanu no LA skaidrojis ar vēlmi pievērsties privātam biznesam, Pietiek zināms, ka tieši Berķa uzvedība un „vēlmes” bijušas iemesls, kāpēc Serdāns atkāpies, - starp abiem pēdējā laikā neesot veidojošās uz „savstarpēju sapratni balstītas attiecības,” turklāt Berķim esot bijusi arī vēlme pārāk bieži izteikties par laikraksta saturu, kas savukārt Serdānam nav bijusi pieņemama.
Kopš gada sākuma Beŗkis ir Latvijas Avīze izdevējas - a/s LA padomes priekšsēdētājs. Par Latvijas Avīzes izdevējas padomes vadītāju viņš kļuva līdz ar kārtējo apvērsumu a/s Ventbunkers vadībā, kura rezultāta Berķis ieguva Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatu.
Ventbunkers, kas ilgstoši ierauts akcionāru cīņās par ietekmi uzņēmuma pārvaldībā, jau vairākus gadus ir Latvijas Avīzes izdevēja LA īpašnieks. Izdevniecību Ventbunkers slēpti iegādājās 2001.gadā – laikā, kad Ventbunkers atradās Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolē, un toreiz Berķis kā Lembergam uzticama persona bija Ventbunkera vadītājs. Par LA iegādi Ventbunkers samaksāja aptuveni 7 miljonus latu. Šis darījums ilgstoši tika slēpts, un informācija par to nebija pieejama.
Oficiāli jūlija sākumā notikusī Serdāna aiziešana no LA valdes priekšsēža amata oficiāli skaidrota ar viņa vēlmi pievērsties privātajam biznesam. Pats Serdāns komentāros par savu aiziešanu no LA valdes priekšsēža amata bija atturīgs. Sarunā ar Pietiek viņš atzina, ka „dzīvē ir jāizvēlas prioritāras un sekundāras lietas”. Serdāns noliedza, ka iemesls LA valdes priekšsēža pamešanai bijis Berķis, lai arī atzina, ka domstarpības starp viņu kā LA valdes priekšsēdi un Berķi kā LA padomes vadītāju ir bijušas.
Pietiek arī zināms, ka tagad tiek meklēts Serdāna aizvietotājs – persona, kas varētu kļūt par LA valdes priekšsēdētāju. Guntars Kļavinskis, kuru Berķa vadītā LA padome līdz ar Serdāna aiziešanu iecēlusi par LA valdes priekšsēdi, amatā esot tikai uz laiku.
Izmaiņas LA valdē tika reģistrētas jūlija sākumā. Izdevniecība darbību sāka 1987.gadā kā SIA Lauku avīze, tā izdod laikrakstu Latvijas Avīze, žurnālus Mājas Viesis, Praktiskais Latvietis, kā arī grāmatas sērijā Lata Romāns. Serdāns LA darbojas kopš tās izveidošanas.
Biedrības Latvijas attīstībai dibinātāju vidū bez Berķa ir arī ar Vienotība saistīti miljonāri Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns, Valērijs Belokoņs, tāpat arī par Vienotības kasieri dēvētais, Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups, Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis un aģentūras LETA valdes priekšsēdētāja vietnieks Agris Strautnieks, kā arī tiesību eksperte, bijusī Repšes padomniece Baiba Fromane un par polittehnologu dēvētais Repšes draugs Dans Titavs.
Līdz pērnā gada beigām Ventbunkers un ar to saistītā LA bija Šveices advokāta Rudolfa Meroni kontrolē. Saistībā ar Berķa kļūšana par Ventbunkera padomes priekšsēdētāju un kārtējo pavērsienu tā sauktajā Ventspils tranzīta karā Pietiek jau rakstījis, ka tas, visticamākais, nav bijis nejaušs. Pēc Pietiek jau rakstītā, „palīdzīgu roku” Berķa centieniem atgūt ienesīgo naftas produktu tranzīta uzņēmumu Ventbunkers pielicis „draugs” Jaunups.
Proti, Jaunups esot bijis tā ar varas koalīciju saistītā persona, kas jau pērnā gada nogalē kontaktējusies ar Uzņēmumu reģistra vadītāju Ringoldu Balodi, lai panāktu, ka UR reģistrē Berķa interesēs sasauktās Ventbunkers akcionāru sapulces lēmumus. Balodim par Berķim labvēlīgu UR lēmumu pieņemšanu Jaunups esot solījis nodrošināt Vienotības un valdošās koalīcijas atbalstu nākamgad gaidāmajā UR galvenā valsts notāra pārvēlēšanā. Jaunups komentārus par Berķa interešu lobēšanu Pietiek nav sniedzis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
