Bērziņu ģimenes „aktīvās atpūtas centrs” pārbaudīts tikai „uz papīra”, oficiālie solījumi bijuši nepatiesi
L. Lapsa03.12.2011.
Komentāri (24)
Tikai vienu vienīgu reizi tagadējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ģimenes uzņēmuma Kājiņas B uzbūvēto „aktīvās atpūtas centru” prezidenta lauku īpašumā apmeklējis Lauku atbalsta dienesta pārstāvis, kuru turklāt interesējis tikai uzmest acis dokumentācijai un uzklausīt uzņēmuma pārstāvjus, ka par ES un valsts budžeta līdzekļiem iegādātie materiāli un iekārtas nav pārdotas tālāk. Turklāt Bērziņa meitas sastādītajā projektā ES un valsts budžeta naudas iegūšanai iekļautas nepatiesas apņemšanās, ko, kā rāda Bērziņa dēla vēlāk parakstītie gada pārskati, nav pat mēģināts pildīt, - to apliecina dokumenti, kas publicēti jaunajā grāmatā Latvietis parastais.
Kā jau ziņots, SIA Kājiņas B no ES fondiem „aktīvās atpūtas centra” būvei saņēma 134 tūkstošus latu, bet no Latvijas valsts – vēl 44,6 tūkstošus latu. Taču, atskaitoties par ES un valsts līdzekļu tērēšanu šim it kā tūrisma un viesu mājas projektam, uzņēmuma vadītājs, Andra Bērziņa dēls Aigars ir tikai solījis.
Lursoft datu bāze rāda, ka jau kopš 2006. gada uzņēmums gada pārskatā rakstījis faktiski vienu un to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Tieši tāds pats ieraksts atrodams arī Bērziņu ģimenes uzņēmuma 2007. gada pārskatā, no kura izriet – oficiāli gan par atpūtas kompleksa izveidošanu, gan par tā pakalpojumu klāsta paplašināšanu joprojām rūpējas precīzi divi uzņēmuma darbinieki.
Arī 2008. gada pārskatā Kājiņas B ziņo to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.” Savukārt viss 2008. gads esot pavadīts, „galveno uzmanību veltot jaunu klientu piesaistei”, un, ja ticēt Aigara Bērziņa parakstītajam gada pārskatam, un tādās pašās pūlēs pavadīts arī 2009. gads.
Savukārt 2010. gadā saskaņā ar kārtējo gada pārskatu uzņēmuma darbinieku skaits, kas 2008. gadā bija palielinājies līdz trim, atkal atkritis atpakaļ uz diviem, taču, neraugoties uz to, Aigars Bērziņš joprojām plāno „paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu”, kā arī apgalvo, ka „2010. gadā uzņēmums galveno uzmanību veltīja jaunu klientu piesaistei”...
Taču, kā izrādās, šie ieraksti ir tikpat lielas blēņas kā iepriekšējie plāni un solījumi par viesu piesaistīšanu un vietējo iedzīvotāju nodarbināšanu, - patiesībā Bērziņu ģimene nav pat mēģinājusi tos īstenot. Pastāvīgā darbā nav tikuši pieņemti visi tie viesu namam un aktīvās atpūtas centram absolūti nepieciešamie cilvēki, kas, piemēram, sasolīti pašreizējā prezidenta meitas Evas Bērziņas (tagad – Manavaduges) oficiālajā projektā ES un Latvijas valsts naudas saņemšanai.
Šajā projektā aprakstītie plāni ir pilnīgā pretrunā ar vēlākajiem Aigara Bērziņa parakstītajiem gada pārskatiem, - Eva Bērziņa projektā sasolījusi darbā pieņemt tādu darbinieku skaitu, kāds saskaņā ar gada pārskatiem nekad tā arī netiek pieņemts: „Lai optimāli un sekmīgi pārvaldītu Aktīvās atpūtas centru, ir nepieciešams izveidot organizatorisko struktūru. Struktūra ir organizācijas darbinieku funkciju sakārtošana, lai objektīvi, savstarpēji sadarbojoties un kontaktējoties ar ārējo vidi, mērķtiecīgi sasniegtu uzņēmuma mērķus, apmierinātu klientu vēlmes.
Ieplānotajam Aktīvās atpūtas centram būs nepieciešami sekojoši darbinieki: izpilddirektors (pārvaldnieks) - viņa darbība saistās ar uzņēmuma aktivitāšu organizāciju un kontroli, kā arī ar nepieciešamo materiālu un izejvielu sagādi; klientu apkalpošanas menedžeris - atbildīgs par gultasvietu un pirts kompleksa telpu rezervāciju, kā arī par slēpošanas inventāra nomu, papildus strādā pie pasākumu un sabiedrisko aktivitāšu organizācijas; tehniskie darbinieki - telpu uzkopšana - 1 darbinieks, inventāra saglabāšana, teritorijas labiekārtošana un uzkopšana - 1 darbinieks; instruktori kalnu slēpošanā - 2 sezonas darbinieki.”
Īpašā tabulā vēl aprakstot arī šo darbinieku slodzes un algas (direktorei – 300 latu alga mēnesī, izpilddirektoram – 250, diviem klientu apkalpošanas menedžeriem – pa 220 latiem mēnesī, diviem tehniskajiem darbiniekiem – pa 120 latiem mēnesī, diviem sezonas slēpošanas instruktoriem – pa 180 latiem mēnesī, kopā izdevumi algām tiek plānoti 20 542 lati gadā), Eva Bērziņa secina:
„Pēc tabulas aprēķina redzams, ka bez uzņēmuma direktores vēl papildus tiek plānots nodarbināt piecus darbiniekus patstāvīgā darbā un divus darbiniekus sezonas darbā. Papildus, ja būs pieprasījums, tiks izveidota tenisa instruktora štata vieta, kura atalgojums var tikt pielīdzināms kalnu slēpošanas instruktora atalgojumam. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un izaugsmi ir ļoti svarīga darbinieku motivācija, izglītība, tāpēc pastiprināta uzmanība tiks pievērsta personāla menedžmentam.”
Taču patiesībā, kā norādīts Aigara Bērziņa parakstītajos gada pārskatos, uzņēmuma darbinieku skaits bijis divu vai trīs strādājošo līmenī – un ar šādu darbinieku skaitu, kā apliecina faktiski ikviens aptaujātais aktīvās atpūtas uzņēmumu pārstāvis, nekāda reāla darbība šajā jomā vienkārši nav iespējama.
Tomēr Lauku atbalsta dienests, kam it kā vajadzētu kontrolēt ES un valsts naudas izlietojumu, Bērziņu ģimenes uzņēmumā ne šīs, ne arī citas dīvainības nav fiksējis – jo faktiski nekādas pārbaudes nav veicis.
Lauku atbalsta dienesta oficiāli sagatavotajā informācijā gan apgalvots, ka „SIA Kājiņas B par katru gadu no 2005. – 2010. gadam ir sniedzis atskaites Dienestam. Atskaitēs parādās gan uzņemto viesu skaits, gan uzņēmuma apgrozījums. Atskaitēs norādītie rādītāji apliecināja, ka uzņēmums nodarbojas ar tūrisma aktivitātēm. Ir notikusi viesu izmitināšana, kā arī uzņēmums ir organizējis atpūtas un izklaides pasākumus, uzbūvētos tenisa kortus treniņu vajadzībām izmanto Cēsu tenisa klubs. Vidējie ieņēmumi no tūrisma darbības gadā ir bijuši ~20 000 – 30 000 LVL. 2008. gadā uzņēmumā tika veikta pārbaude uz vietas, kurā tika secināts, ka uzņēmums īsteno projektā paredzētās aktivitātes”.
Turklāt, kad Lauku atbalsta dienesta vadībai jau tagad tiek jautāts, kā tad aktīvās atpūtas centram veicas ar sasolītā izpildīto un viesu piesaistīšanu, dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš atbild: „Pārskatīju sējumus. Pēc projekta realizācijas uzraudzības periodā ir bijusi pārbaude 2008. gada 22. februārī. Ir attiecīgi sastādīts kontroles ziņojums. Ir konstatēts, ka visi iegādātie pamatlīdzekļi atrodas uz vietas un ka projekta īstenošana noris saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp atbalsta saņēmēju un Lauku atbalsta dienestu.”
Taču abos sējumus, kuros apkopoti dati par Kājiņu aktīvās atpūtas centra projektu, ir atrodama tikai viena lapiņa, kurā vecākais referents Raitis Jermolajevs veiktās pārbaudes gaitu un rezultātus aprakstījis nepilnās septiņās rindiņās (attēlā): „Skatīts cenrādis. Skatīta projekta dokumentācija. Atbalsta saņēmējs var uzrādīt visu ar projekta realizāciju saistīto dokumentāciju. Regulāri sniedz ziņas LIG 1-7 [veidlapa par atbalsta saņēmēja saimniecību]. Atbalsta saņēmējs mutiski apliecina, ka nav veicis darbības, kuras minētas līguma 5.12 punktā [tajā atrunāts, ka atbalsta saņēmējs piecus gadus nedrīkst ar projekta ietvaros iegādāto mantu darīt neko tādu, kā rezultātā tā var nonākt citu īpašumā].” Un – tas arī viss. Patiešām viss.
Tikmēr mūsu varonis, nedēļas nogalēs dodoties atpūsties uz to pašu savu Kājiņu īpašumu, lai uzspēlētu tenisu par Eiropas un Latvijas nodokļu maksātāju naudu celtajā slēgtajā tenisa kortā („Tas ir sporta veids, kura laikā var domāt tikai par spēli. Ja tā nedari, tevi sasit kāds daudz vājāks pretinieks. Tāpēc teniss ļoti labi izvēdina galvu. Protams, arī fiziski ir labums: ja pusotras stundas nospēlē tenisu, esi pamatīgi izdzīts,” viņš stāsta žurnālam Ieva, savukārt miljonārs Atis Sausnītis žurnālam Otkritij Gorod atceras, kā Andra Bērziņa vārdadienās draugu lokā ticis izspēlēts Andra kauss tenisā) vai nopeldētos par to pašu naudu izbūvētajā baseinā, vai ziemā nobrauktu no Kājiņu kalna, kur sniegts uzpūsts ar 15 665 latus vērto sniega pūtēju, kas iegādāts par tiem pašiem līdzekļiem, televīzijai par nenotiekošo viesu uzņemšanu Kājiņās īsi atbild: „Nav nekāda pamata viņai notikt...”