Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nāca klajā ar datiem par neskaitāmajiem pagājušajā gadā sastrādātajiem labajiem darbiem neglīti rīkojušos amatpersonu tvarstīšanā. Darbu ir bijis daudz, taču jēgas no tiem – pēc būtības nekādas. Jo tas nav vajadzīgs ne likumdevējiem, ne pašam KNAB.
No pirmā acu uzmetiena dati bija iespaidīgi – KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa pērn veikusi aptuveni 510 pārbaudes, to ietvaros uzsāktajās administratīvā pārkāpuma lietās pieņemti 199 lēmumi, 102 valsts amatpersonām saskaņā ar likumu izteikts mutvārdu aizrādījums, bet 86 valsts amatpersonām noteikti naudas sodi kopumā par 5860 latu.
Arī minētie piemēri bija gandrīz vai asinis stindzinoši – gan par „kāda novada domes būvinspektoru”, kurš vienlaikus savienojis 17 valsts amatpersonas amatus, gan par pašvaldību amatpersonām, kas pērn „bieži” veikušas ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kurās viņi paši, viņu radinieki vai darījuma partneri bijuši personiski un mantiski ieinteresēti, gan par pašvaldību deputātiem, kas „bieži vien” nav ievērojuši uzņēmējdarbības aizliegumus, gan par divu ministriju valsts sekretārēm, kas guvušas ienākumus par tādu amatu savienošanu, kas aizliegta ar likumu.
Visbeidzot, no KNAB pašapmierinātā ziņojuma izrietēja, ka pērn nepietiekami godīgās un kārtīgās amatpersonas apkarotas vēl enerģiskāk un apjomīgāk nekā gadu iepriekš: lūk, 2009. gadā KNAB administratīvo pārkāpumu lietās pieņēmis 175 lēmumus, bet pērn pieņemti par 22 lēmumiem vairāk, un tāpat pērn ar naudas sodu administratīvi sodītas par 19 valsts amatpersonām vairāk nekā 2009. gadā...
Taču patiesībā no šiem datiem izriet kas pilnīgi cits – nevis KNAB strādā enerģiskāk, bet tā uzliekamie sodi ir tik nožēlojami kusli, ka acīmredzami aizvien mazāks skaits amatpersonu kaut cik cenšas kaut cik formāli ievērot tām uzliktos ierobežojumus.
Un runa nav tikai par pliku matemātiku vien, kaut arī tā ir pietiekami izteiksmīga: izdaliet KNAB ziņojumā pieminētos 5860 latus ar skaitli 86 – tik amatpersonām šī kopējā summa piespriesta (kaut arī nebūt ne visas šos sodus nomaksājušas) – un rezultātā saņemsiet skaitli 68: tā tad ir vidējā soda nauda, kuru par saviem pārkāpumiņiem vidēji samaksājusi katra pieķertā amatpersona.
Turklāt ir vēl viena lieta – pašreizējā Latvijas likumdošana visām KNAB atklātajām blēdīgajām amatpersonām tikpat droši kā visiem tiem ierēdņiem un politiķiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests ir pieķēris dažādās administratīvi un pat krimināli sodāmās finanšu izrīcībās, ļauj justies par vienu: izņemot pavisam ārkārtējus gadījumus, viņu mazais noslēpums tā arī netiks atklāts sabiedrībai.
Protams, tas, ka visi pagājušā gada pieķertie 188 blēži visos valsts pārvaldes līmeņos bez izņēmuma tiktu nosaukti vārdā un uzvārdā, gan uz viņiem, gan visiem vēl nepieķertajiem varētu iedarboties daudz nopietnāk nekā brīdinājumi vai dažus desmitus latu lielie piespriestie naudassodiņi. Taču tas tā nav – un, pēc visa spriežot, tuvākajā laikā arī nav gaidāms.
Tiesa, jau pirms ilgāka laika KNAB priekšnieks Vilnītis stāstīja, kā noteikti tikšot gatavoti grozījumi likumdošanā, lai mēs saņemtu nevis tikai ļenganu statistiku, bet gan pilnu pārkāpēju sarakstu – vārds, uzvārds, amats, iestāde, pārkāpums, sods. Taču stāsti palikuši tikai stāstu līmenī – un, protams, maz cerību šādus grozījumus sagaidīt no likumdevējiem, kuriem pašiem, kā redzams pat no statistikas, tāpat laiku pa laikam paslīd kāja.
Kas rezultātā? Viss vienkārši: kāda velna pēc tāda latviski praktiska amatpersona, kas ir tālāk prom no mediju uzmanības, rūpīgi ievērotu visus tai noteiktos aizliegumus – teiksim, pieņemt dāvanu kartes, iesaistīties pašvaldības pasūtījumus saņemošos uzņēmumos, pieņemt lēmumus par pašiem vai radiniekiem piederošiem uzņēmumiem, utt., utt.?
Ja paveiksies – neviens nepamanīs vai arī pamanīšanas brīdī būs iestājies noilgums, nepaveiksies (ja tā to var saukt) – nāksies samaksāt dažu desmitu latu sodu. Kas gan tas ir, salīdzinot ar tiem finansiālajiem priekiem, ko var nodrošināt dažs mazs, mazītiņš pārkāpums? Un tāpēc KNAB atskaite par paveiktajiem labajiem darbiem ir, maigi izsakoties, tikpat bezjēdzīga kā paši tajā uzskaitītie darbi.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
