Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotās vienotības jaunajam vadonim A.Piebalgam tauta ir mīļi uzdāvinājusi mīļvārdiņu Putnu Biedēklis. Tam noteikti ir sarkastisks tēmējums. Minētais kungs biedē tautu, un tāpēc tauta viņu nosauca dzēlīgi izsmejošā mīļvārdiņā.

Tauta parasti ir semantiski precīza. Tauta prot izvēlēties asociatīvi trāpīgus mīļvārdiņus. Piemēram, Piebalga kunga priekšgājēju „Vienotības” diriģēšanā tauta homēriski sauc par Sarkanmataino Tumsonību. Viņa „Latviešu idiotismu kolekcijā” ieņem pirmo vietu ar šādu prātam neaptveramu frāzi: "Mēs ticam nacionālai valstij, kurā ciena visu tautību latviešus.” Līdz 2016.gada novembrim tas ir Latvijā sastaptais vislielākais idiotisms. Interesanti, no kā sastāv un kas notiek cilvēka smadzenēs, sakot "visu tautību latvieši"?

Piebalga kunga apdāvināšanā, manuprāt, tauta nav bijusi visai precīza. Savā politiskajā darbībā Putnu Biedēklis reāli funkcionē kā Tautas Biedēklis. Biedē gan šī „valstsvīra” domāšanas, izpratnes un zināšanu līmenis, gan šī līmeņa leksiskais noformējums. Viņa „lielākā problēma” novembra sākumā sasmīdināja visu pasauli: „Nemaz nevar jau tā no rītiem dabūt. Es to zinu no paša pieredzes. Mana sieva strādā hospitālī (!?), kad viņai dažreiz ir jāstrādā diennakts (!?), es viņai no rīta braucu pakaļ (!?) un nevaru nopirkt to kruasānu. Tā ir liela problēma(!?).”

Piebalga kunga politiskās darbības vērtējumā iederas salīdzinājums ar tirgus līmeni. Muļķības un īpaši skaļi kliedzošas muļķības salīdzināšanai ar tirgus līmeni ir sena tradīcija. Tradīcija sākās reizē ar tirgus rašanos tālā senatnē un manieri tirgū piedāvāt preci ar kliegšanu. Jau no paša sākuma cilvēki pret šo manieri izturējās nievājoši. Preces piedāvāšana ar kliegšanu cilvēkus dusmoja. Tā cilvēkiem likās pārāk primitīva un vulgāra mārketinga komunikācija. Tāpēc ieviesās tradīcija jebkuru primitīvu un vulgāru darbību salīdzināt ar tirgus klaigāšanu un tirgus līmeni vispār, kaut gan tirgus pats par sevi nav pie tā vainīgs. Arī šodien nav nekas pazemojošāk kā nolaisties līdz tirgus līmenim – primitīvisma un vulgaritātes, prāta mazspējas un idejiskā sekluma līmenim.

A.Piebalgs valšķīgi lieto gudru valodu. Viņa vaļsirdīgajā ieskatā tauta mīl tikai gudrus vārdus. Tāpēc A.Piebalgs nerunā par savām idejām, bet runā par saviem konceptiem. Viņa idejas nav idejas, bet koncepti.

Arī sarunā par A.Piebalgu pieklājās lietot gudrus vārdus. Viņa aranžēto konceptu orkānu pieklājās saukt par anticipāciju – spēju paredzēt rīcības un darbības rezultātus, apziņā prognozēt un modelēt gaidāmos notikumus. Katrā ziņā ir jāslavē Putnu Biedēkļa spēja izvairīties no akcidences – nebūtiskiem momentiem. Savukārt partijas vadīšana viņam nav mimikrija – ar izlikšanos savīta pielāgošanās apstākļiem sabiedrības dzīvē un vienotās vienotības saticīgajā un radošajā kolektīvā. Partijas vadīšana viņam ir metavaloda – jēdzienu sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu sistēmas īpašības. Pret metavalodu viņš izturas kā pret pazigrāfiju – universālu rakstu, kur domas izteic, lietojot tautai saprotamus simbolus. Turklāt tautai saprotamos simbolus viņš traktē kā telestihus – dzejdarbu, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu vai teicienu.

Piebalga kungs rīkojas pareizi. Viņš rīkojas atbilstoši savam garīgajam potenciālam. Un tas ir pareizi. Viņam nav ideju. Viņš neko prātīgu nevar piedāvāt partijai, tautai, valstij. Nekādā gadījumā nevar piedāvāt kaut ko jaunu un vajadzīgu. Acīmredzot viņš pats to klusi apzinās un tāpēc nelieto vārdu „idejas”, bet lieto vārdu „koncepti”.

Tātad Piebalga kungs zina, ka ar vārdu „koncepti” neapzīmē idejas, bet apzīmē vispārīgus priekšstatus – rezumējumus, noapaļojumus, apkopojumus. Putnu Biedēklis saprot, ka viņam nav idejas, bet ir vispārīgi priekšstati. Vienīgi viņš varbūt nesaprot savu vispārīgo priekšstatu nožēlojamo banalitāti. Piebalga kunga stāvokli var pārfrāzēt sadzīves (tirgus) valodā. Tad sanāk, ka viņš bez apstājas var prasti muldēt par visu kaut ko un nespēj pasacīt kaut ko būtisku un nozīmīgu.

Kādā intervijā A.Piebalgs atklāj savu kredo: „Mans koncepts – vienalga, ko mēs darām, tam jārada pietiekami liela izmaiņa sabiedrībā.” Neapšaubāmi, tā ir skaista pārliecība, un tas ir cienīgs uzskats. Vienīgi gudri cilvēki ar tādu skaistu pārliecību un cienīgu uzskatu nemētājas. Tas nav taktiski. Pat mūsdienu gudri politiķi ar tādu kredo neplātās žurnālistu klātbūtnē.

Bet uz Putnu Biedēkli tas neattiecas. Viņš zina, ka latviešu „politiķim” nevienam nav jāatbild par saviem vārdiem. Tādēļ pēc Piebalga kunga ievēlēšanas vienotās vienotības visaugstākajā sēdeklī sekoja šausmīgi bezatbildīgs un pretīgi nodrāzts solījums: „Jaunās Vienotības vīzija ir par birokrātijas mazināšanu, labklājības, izglītības, ekonomikas attīstību, saliedētu, eiropeisku sabiedrību un partiju.” Putnu Biedēkļa un viņa partijas kolēģu aprobežotība ir fundamentāla. Viņi savos solījumos nav spējīgi konstatēt tirgus līmeni.

Putnu Biedēkļa politiskās domas nav valstsvīra politiskās domas. Viņš sāka stūrēt partiju, kura valsti ir novedusi līdz kraham – haotiskai kunkuļošanai. LR kunkuļo uz vietas bez jebkādas garīgās un materiālās jēgas, un nākotnes cerībām. Tas ir traģiski. Tā ir tautas traģēdija. Bet tas nav traģiski Andrim Piebalgam. Skan jocīgi! Bet tā ir traģikomiska patiesība. Piebalga kungam tautas traģēdija ir izdevīga.

Lieta ir vienkārša. Valsts kraha apstākļos Piebalgam ir lieliskas iespējas parādīt savu politisko kompetenci – gudra, varena, zinoša, patriotiska, drosmīga, bezkompromisa valstsvīra kompetenci. Valsts kraha apstākļos viņam ir neierobežots darba lauks. Tas noteikti tā nebūtu, ja valsts funkcionētu apmierinoši vai labi, vai teicami. Ja valsts funkcionētu apmierinoši vai labi, vai teicami, tad Piebalga kungam nebūtu tik lielas iespējas izvērsties un pielietot politiskās prasmes valsts celtniecībā. Turpretī valsts kraha apstākļos viņam ir maksimālas iespējas izvērsties un pielietot politiskās prasmes kraha apvaldīšanā.

Nav taču grūti saprast, ka LR ir jāsāk viss no sākuma. Pamati ir šķībi un  greizi. Sienas arī ir šķības un greizas. Ne visai drošo jumtu jau sen ir aizdūdojušas dažādas krīzes. Latviešu tautai vispareizākais un visperspektīvākais projekts ir sākt LR celtniecību pilnīgi no jauna. Un, protams, jaunceltnes svētajā darbā ieguldīt prātu un enerģiju pašlaik vislielākās iespējas ir „admirālim” Andrim Piebalgam (tā viņš pats sevi dēvē). Latvijā nav otra cilvēka, kurš lepni drīkstētu teikt: „Es biju uzņēmies to, ka "Vienotība" kļūs par flagmani Latvijas politiskajā flotē”.

„Admirāļa” līdzšinējā vīterošanā valstsvīra domas nav jūtamas. Valsts objektīva un kritiska analīze nav sastopama. Par valsts krahu viņš nerunā. Viņš nerunā arī par „flagmaņa” izcilo lomu valsts kraha izraisīšanā. „Vienotību” tās valdes priekšsēdētājs Piebalga kungs cildina kompartijas ģenerālsekretāru un sekretāru spožākajā gaumē, katrā otrajā teikumā cildinot komunistisko partiju un padomju valdību. Internetā redzamā un dzirdamā A.Piebalga runa partijas saietā 2016.gada 26.septembrī atstāj tādu pašu sāpīgi nomācošu iespaidu, kādu kādreiz atstāja Brežņeva sāpīgi nomācošās runas PSKP kongresos un plēnumos. Pats par sevi saprotams, Piebalgs klusē par Lielo Bandu, Astoņkāji, noziegumu brīvību, ģeokrātisko valstiskumu, nabadzību, vērtīgāko cilvēku aizbraukšanu.

Putnu Biedēklis visas politiskās domas velta partijas reitingam. Tam ir grūti ticēt. Taču tā tas praktiski notiek. Visa uzmanība tiek veltīta nevis sabiedrībai un valstij, bet partijas tēla spodrināšanai.

Tas ir nesaudzīgi drūms fakts. Reizē stulbs un reizē idiotisks fakts. Visa uzmanība tiek veltīta visprastākajam un visnecienīgākajam, kas var būt jebkurā darbībā un tajā skaitā politiskajā darbībā. Putnu Biedēkļa inteliģencē neietilpst informācija, ka ar reitingiem noņemas tikai tie, kuri neko reāli neprot izdarīt. Viņš nezina, ka reitingi ir pelēcības, pseidointelektuālisma, pusdomātāju, pusgatavības, netalantīguma, nepilnvērtības, profesionālās impotences lipīga un smirdoša pundursfēra. Sevi cienošas personības un sevi cienošas visdažādākā profila struktūras par reitingiem nedomā un pret reitingiem izturas tikpat nicīgi, cik nicīgi pret filistru pašapmierināto un aprobežoto idejisko šaurību izturas, piemēram, zinātnieki, mākslinieki, rakstnieki, filosofi.

Putnu Biedēklis neaptver, ka politiku neveido reitingi, kā arī koncepti. Politiku veido konkrēti darbi tautas un valsts labā, bet nevis ārišķīga ākstīšanās reitinga palielināšanai un nemitīga sprēgāšana ar šķebīgiem konceptiem.

Īsta valstsvīra politiskās domas koncentrējās politiskās sistēmas modelēšanai, šīs sistēmas attīstības virzienu izstrādāšanai, valsts ideoloģijas pilnveidošanai, sabiedrības un nomenklatūras attiecību uzlabošanai. Īsta valstsvīra radošums pievēršas tādiem jautājumiem kā ierēdņu sabiedriskā kontrole no apakšas un no augšas, tiesību aizsardzības un kontroles institūtu efektivitāte, likumdevēju kontrole pār izpildvaru, politisko partiju likumdošana.

Tā vietā, lai domātu par principiāli svarīgiem darbiem, Putnu Biedēklis kā aptaurēts locās tikai ap partijas reitingu: "Man vēl ir trīs mēneši, vēl 100 dienas. Sabiedriskā doma, protams, nav mums bijusi labvēlīga. Pastāv iespēja, ka cilvēki attieksmi mainīs. No 5% līdz 10% – no vienas puses izklausās pēc milzīga lēciena, no otras puses – tas nav tik liels lēciens, lai būtu neiespējams. Skatīsimies, strādāsim, lai būtu divciparu skaitlis."

Piebalga kungs nesaprot reitinga krituma galveno iemeslu. Vienotās vienotības reitinga kritumu izraisa partijas smieklīgā nevērtība, novedot valsti līdz kraham. Tauta ir rūgti vīlusies „Vienotībā”. Šī partija nav neko labu izdarījusi tautai.

Putnu Biedēklis to nevēlas atzīt. Viņu pārsteidz, piemēram, šāda ziņa: „Saskaņā ar socioloģisko pētījumu centra SKDS datiem augustā partijas "Vienotība" reitings nokrities līdz vēsturiski zemākajai atzīmei - 4,2%, kas ir par 2,1 procentpunktu zemāk nekā jūlijā. Savukārt "Latvijas faktu" veiktās aptaujas dati liecina, ka augustā par "Vienotību" Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot 5,8% vēlētāju, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā jūlijā.”

Par laimi nav nekādu liecību, ka „cilvēki attieksmi mainīs”. Par to aizvadītajā laikā visvairāk ir parūpējies partijas valdes priekšsēdētājs. Turpinot viņam pielabināties ar gudru valodu, drīkst secināt, ka viņa politiskā darbība ir pahidermija (gr. pachydermia – biezādainība).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...