Bijušā Ekonomikas policijas priekšnieka Gudermaņa brālis turpina mānīt cilvēkus, solot "sakārtot lietas" ar brāļa palīdzību
PIETIEK15.07.2015.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Lai gan ar faktisku pazeminājumu "aizrotētā" Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka Gata Gudermaņa (attēlā) brālis Jurģis Gudermanis jau ir tiesāts par krāpšanu, viņš, izcietis nosacītos sodu, atkal ķēries pie sodāmajām metodēm un, aizbildinoties ar augstā policijas amatā strādājošo brāli, turpina iekasēt naudu no cilvēkiem, kuriem sola "sakārtot visas lietas" ar brāļa un tikpat ietekmīgu paziņu palīdzību. Jurģis Gudermanis gan Pietiek kategoriski noliedz, ka būtu ko solījis nokārtot ar brāļa palīdzību un pieļauj iespēju, ka cilvēki, kas sūdzas par viņu, vēlas nomelnot viņa brāli, kuram esot sekmīga karjera.
Pietiek vērsās divas personas, kuras cietušas no pārliekas uzticēšanās augstā policijas darbinieka brālim un kuras teju katru nedēļu saņemot no Jurģa Gudermaņa solījumu, ka nauda tiks atdota, taču šiem solījumiem nekāda tālāka rīcība nav sekojusi.
Juris Jurāns pie Gudermaņa kā paziņu ieteikta veiksmīga jurista vērsies, lai lūgtu palīdzību panākt pozitīvu atrisinājumu strīdā ar apdrošinātāju par atlīdzības izmaksu par zagtu auto. Gudermanis pāris reizes piedalījies šķīrējtiesas sēdēs, kas lēmušas viņam par sliktu, bet turpinājis solīt, ka visu izdosies sakārtot, jo tikšot piesaistīts viņa policijā strādājošais brālis.
Ik pa laikam Gudermanis solījis, ka lieta jau virzoties uz pozitīvo pusi, bet esot šādi tādi izdevumi, tādēļ lūdzis samaksāt. Samaksa ņemta bez jebkāda līguma vai kvīts, radot iespaidu, ka tā tiks maksāta kukuļos. Turklāt Gudermanis solījis, ka gadījumā, ja neizdosies panākt labvēlīgu rezultātu, naudu atdos.
Kādā sarunā Gudermanis padzirdējis, ka Jurāns plāno atvērt taksometra kompāniju un meklē iespēju iegādāties mašīnas. Gudermanis piedāvājis palīdzēt, jo viņam esot pazīstams Renault tirgotāja vadītājs. Prasot kā pirmo iemaksu bez nekādiem dokumentiem iemaksāt 12 tūkstošus latu (17,074 eiro). Gudermanis paņēmis no Jurāna naudu, bet pēc tam pazudis un izvairījies no telefona zvaniem, īsziņām un e-pastiem.
Pēc ilgāka laika Gudermanis parādījies un solījis naudu atdot, taču, lai gan notikumi norisinājās 2011.gadā, to arī pašlaik vēl nav izdarījis, turklāt laiku pa laikam sūta apkrāptajam klientam īsziņas, kurās apgalvo, ka naudu tūlīt pārskaitīs, nauda jau pārskaitīta, noteikti rīt būs kontā, bet, kad nauda kontā tā arī neienāk, atkal pazūd, lai pēc kāda laika atkal barotu ar šādiem pašiem solījumiem.
Savukārt Kristaps Dzenis pie Gudermaņa vērsies pēc tam, kad policija viņu pieķērusi par braukšanu dzērumā. Tā kā viņš pats bijis pārliecināts, ka alkoholu pirms sēšanās pie stūres nav lietojis un policistu alkometra rādījumi ir neprecīzi vai viltoti, viņš meklējis iespēju atbrīvoties no šī, pēc viņa domām, netaisnā soda. Kāds paziņa ieteicis lūgt palīdzību Gudermanim, kurš arī piekritis "visu sakārtot".
Dzenis pat noslēdzis līgumu ar Gudermani, kurā it kā solīts naudu atdot, ja lēmums būs nelabvēlīgs, turklāt arī mutiskās sarunās Gudermanis solījis naudu atdot un līgumu noslēgt piedāvājis tieši tāpēc, lai klients varētu viņam uzticēties.
Kad policija lietu par braukšanu dzērumā jau grasījusies sūtīt uz tiesu, Gudermanis pateicis, ka esot "jāsamaksā vienam cilvēkam" 1000 latu un lieta tikšot atrisināta. Tad abi ar mašīnu devušies uz kādu namu Pļavniekos, kur Gudermanis paņēmis iedoto naudu un „devies sakārtot visas lietas”, radot iespaidu, ka dodas pie sava brāļa, kurš par attiecīgo summu varēs palīdzēt.
Tā kā lieta nonākusi tiesā un Dzenis sodīts, viņš sācis prasīt, lai Gudermanis naudu atdod, un viņš esot piekritis to darīt un arī ilgu laiku „barojis” ar solījumiem, ka „tagad naudas nav, bet rīt, parit būs, tad es tev pārskaitīšu”.
Aptuveni gadu Dzenis mēģinājis atgūt savu naudu, bet tad, kad parādījis līgumu juristiem, tie paskaidrojuši, ka līgums ir tik viltīgs, ka attiesāt šo naudu nebūs iespējams, jo kaut kādu juridisko palīdzību viņš bija sniedzis.
Jurģis Gudermanis par krāpšanu tiesāts jau 2012.gadā. Toreiz viņš bija apkrāpis savu civilsievu, kā arī kādu cilvēku, kuram bija solījis labvēlīgi atrisināt īpašuma dalīšanas lietu, prasot par to kopā 35 tūkstošus latu (49 800 eiro), bet kā pirmo iemaksu 4000 latus (5691 eiro). Par šīm divām krāpšanas epizodēm slēgtā tiesas sēdē viņam piesprieda vienu gadu nosacīti. Internetā atrodami vairāki Gudermaņa apkrāpto cilvēku stāsti, kur visos izkrāpto summu apmērs minēts tūkstošos.
Pats Gudermanis sarunā ar Pietiek apstiprināja, ka zina abus šos cilvēkus un ir ar viņiem slēdzis līgumus, taču kategoriski noliedza, ka jebkad būtu piesaucis savu brāli kā personu, kas atrisinās lietas. „Līgumos nekur nav minēti solījumi saistībā ar manu brāli. Jau gadiem man mēģina inkriminēt šādas lietas, un, iespējams, tie ir cilvēki, kas vēršas pret manu brāli, kuram tiešām ir veiksmīga karjera,” uzsver Gudermanis.
Abi apkrāptie Pietiek sacīja, ka, visticamākais, Gatis Gudermanis par sava brāļa rīcību neko nezinot un nekādā veidā tajās neesot iesaistīts. „Brāļus jau neizvēlas. Mēs tikai vēlamies brīdināt citus, lai neuzķeras uz viņa solījumiem, jo viņam tiešām ir talants apvārdot,” sacīja Jurāns, kuram esot zināmi vēl vairāki apkrāptie, no kuriem daži baidoties par to publiski runāt, jo Gudermanis solījis atrisināt lietas, par kurām būtu jāsaņem sods.
„Es ceru, ka cilvēki izlasīs un būs gatavi stāstīt, kā arī citi vairs neuzķersies uz viņa solījumiem,” piebilda Jurāns, kurš ir noguris no iknedēļas solījumiem, ka nauda kuru katru brīdi ienāks viņa kontā.
Uz jautājumu, kādēļ sola, bet neatdod naudu, Gudermanis atbildēja ar pretjautājumu – vai Pietiek iestājoties parādu piedzinēja lomā? „Varbūt viss nav bijis tā, kā vēlas otra puse, kā jebkurā juridiskā lietā. Vienmēr ir kāda puse, kas zaudē. Tas jau ir cits jautājums, vai es solīju atdot visu vai daļu, kādi ir termiņi,” no konkrētas atbildes izvairījās Gudermanis.
Valsts policija savu komentāru sola sniegt piektdien.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
