Bijušais Jēkabpils mērs kļuvis par vienu no partijas piederības maiņas rekordistiem
PIETIEK16.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nevis kāds Rīgas politiķis, bet gan bijušais Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, kurš atkal tīko pēc pašvaldības vadītāja krēsla, ir kļuvis par vienu no partijas piederības maiņas rekordistiem visā valstī – viņš uz citu partiju ir pārcēlies vismaz piecas reizes.
Drošu ziņu par Salceviča darbību kompartijā nav, taču skaidri zināms, ka 1995.gada Saeimas vēlēšanās viņš startēja no Demokrātiskās partijas Saimnieks saraksta. Pēc diviem gadiem viņš no šīs partijas saraksta startēja pašvaldību vēlēšanās un pirmo reizi ieguva Jēkabpils mēra krēslu.
Pēc četriem gadiem Salcevičs jau bija atradis jaunu politisko piestātni un uz vietu pašvaldībā kandidēja jau no tagadējā Rīgas vicemēra Andra Amerika vadītās Demokrātiskās partijas.
Vēlāk viņš iestājās Latvijas ceļā, bet 2005.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās no Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas saraksta. Vēl četrus gadus vēlāk, 2009.gada vēlēšanās viņš startēja jau no LPP/LC saraksta.
Visbeidzot 2013.gadā Salcevičs izveidoja Jēkabpils reģionālo partiju, no kuras saraksta arī tika ievēlēts domē. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš atkal kandidēja no paša vadītās Jēkabpils reģionālās partijas rindām, bet vairs neieguva mēra krēslu.
Nu šī partija noslēgusi sadarbības līgumu ar Vienotību, lai sadarbotos Saeimas vēlēšanās, un tiek prognozēts, ka rudenī Salcevičs varētu mēģināt Saeimā iekļūt jau no šīs partijas saraksta.
“Esmu 20 gadus politikā. Ne jau es mētājos no vienas partijas pie otras, bet partijas izjuka,” savas politiskās pārvērtības skaidro Salcevičs. No bijušā mēra stāstītā izrieta, ka viņš bijis kā sava veida nelaimes nesējs – lai kurai partijai viņš pievienotos, tā ņēmusi sliktu galu.
Vispirms izjukusi Demokrātiskā partija Saimnieks, un Andris Ameriks viņu uzrunājis pievienoties Demokrātiskajai partijai. Vēlāk nācis aicinājums no Latvijas ceļa, bet tad savās rindās iestāties aicinājusi Latvijas Pirmā partija. Kad jau viņš nodibinājis pats savu Jēkabpils Reģionālo partiju, nācis sadarbības piedāvājums no Vienotības.
“Mani aicināja, ne jau es pats meklēju, kur siltāk. Speciāli ne pie viena neesmu skrējis,” apgalvo bijušais Jēkabpils mērs. Par politisko prostitūtu viņš sevi neuzskatot. Pēc viņa skaidrojuma, partijas meklē aktīvus cilvēkus, kurus aicina pievienoties politiskajam spēkam. “Nekur es neesmu skraidījis no vienas partijas pie otras. Partijas izjuka, un man bija jauni piedāvājumi,” norāda Salcevičs.
Jēkabpils laikraksta Brīvā Daugava redaktors Jānis Apīnis atteicās Pietiek izpausties par bijušā mēra Salceviča politiskajām pārvērtībām. Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka bieža partiju maiņa liecina par to, ka cilvēks ārkārtīgi vēlas būt aktīvajā politikā. Tā kā Latvijas vēlēšanu specifika nosaka, ka bez partijas nevari startēt vēlēšanās, vienmēr nākas būt kādas partijas biedram.
“Redzot, cik bieži partijas noriet, skaidrs, ka cilvēkiem, kas ilgstoši grib būt politikā, ir jāmeklē jauna partija,” saka Rajevskis, piebilstot, ka piederība partijai Latvijā ir kā kvalifikācijas parametrs dalībai Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. Tā kā lielākā daļa partiju savā ideoloģijā ir diezgan līdzīgas, pēc politologa domām, nav nekāds pārsteigums, ka cilvēks katrās vēlēšanās startē no citas partijas saraksta.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
