Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Problēma tāda, ka daudzi specdienestu darbinieki dzīvo paralēlā realitātē ar utopisku izpratni par lietām. Tam nav sakara ar reālistisku mūsdienu pasaules un pastāvošo, kā arī nākotnes īsteno risku izpratni. Ja procesā vēl iesaistās izmanīgi darboņi ar čekas laika domāšanu, politiskais bizness gatavs uz urrā, jo drošība ir populārs temats, ar kuru var spekulēt. Demagoģija ir spēcīgāka par veselo saprātu,” – tā intervijā atzīst bijušais Valsts kancelejas direktores palīgs starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons.

- Bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane intervijā Dienai paudusi, ka bez politiskās gribas un drosmes diez vai Satversmes tiesas 2017.gada 10.februāra spriedums lietā par valsts noslēpuma pielaižu anulēšanu rezultēsies praktiskās izmaiņās, jo šajos jautājumos politisko dienaskārtību diktē paši specdienesti. Kā jūs to komentētu?

- Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur Satversmes aizsardzības birojs (SAB) var jebkurā brīdī atņemt pielaidi augstākajām tautas gribas institūcijām – parlamentam, valdībai un prezidentam. Tieši tiem, kas politiski un faktiski (pēc Satversmes un likuma) uzrauga pašu SAB. Šādu absurdu sistēmu var uzturēt tikai tad, ja tam (SAB) aizmugurē ir kāds spēcīgs politisks vai biznesa elites atbalsts, jo pēc būtības šī sistēma ne tikai neatbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts izpratnei, bet tiešā veidā turpina čekas sistēmu – visi galvenie politiskie un civildienesta, kā arī pat valsts kapitālsabiedrību amati ir cieši saistīti ar pieeju valsts noslēpumam. Tātad – bez “sarkanās grāmatiņas” (pielaides) karjera liegta.

- Bet šādas tiesības SAB taču likumā bijušas noteiktas jau no 1997.gada. Kāpēc tad ES vai NATO par to nav izteikušas iebildes?

- Rietumvalstis raugās uz situāciju kopumā, tas ir - gan likumā skaidri ierakstīto, gan to, kā likumu praktiski piemēro. Līdz brīdim, kad pie varas nāca Vienotība, kadru tīrīšana ar formālo ieganstu – radušās šaubas par spēju saglabāt valsts noslēpumu – notika vienīgi tiesībaizsardzības iestāžu vidū. Politikai un augstākajām civildienesta amatpersonām šīs metodes neizmantoja.

- Pieņemsim, bet vai tad, kā jūs sakāt, pārējās ES valstīs ir citāda sistēma?

- Jā. Atšķirības ir fundamentālas - gan kopējā pieejā, gan pašā procedūrā, kādā pielaidi anulē. Pirmkārt, augstākajām amatpersonām (parlaments, valdība, prezidents, Augstākās tiesas tiesneši, ģenerālprokurors, bruņoto spēku vadība, utt.) pielaide valsts noslēpumam pienākas automātiski. Tas balstās uz pamatprincipiem par demokrātisku un tiesisku valsts – tautas griba, kas izpaužas parlamenta un citu konstitucionālo orgānu tiešā vai netiešā ievēlēšanā vai iecelšanā, jau ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šīm amatpersonām ir tiesības uz visu informāciju, tai skaitā, sensitīvāko valsts drošības informāciju. SAB ir tikai palīgs valdības darbā, nevis galvenais valsts drošības noteicējs, garants vai īstenotājs.

Tradicionālais konstitucionālais iedalījums – likumdevēja, izpildu un tiesu varā – nav tikai teorētisks, akadēmisks pieņēmums vai iegriba. Tā ir praktiska nepieciešamība, ņemot vērā, ka nedzīvojam ideālajā pasaulē un līdz ar to nevar būt iestādes vai cilvēki, kuriem vienkārši uzticas. Neatņemama sastāvdaļa šim ir arī varu savstarpējā mijiedarbība un kontrole, lai nodrošinātu, ka neviena no varām neiegūst nekontrolējamību vai pārmērīgu dominanci.

SAB ar esošo pieeju (un Vienotības spices atbalstu) ir gājis pat vēl tālāk nekontrolējamības virzienā – ir kļuvis par “patiesības ministriju”, jau savlaikus izslēdzot atsevišķām politiskās vai biznesa elites personām nevēlamas kandidatūras uz attiecīgo amatu. Citiem vārdiem, Rietumvalstīs raugās, lai novērstu jebkādus riskus par specdienestu politisko manipulējamību, nevis pieturas pie likuma burta par formālām drošības pārbaudes procedūrām.

Otrkārt, attiecībā uz ierēdņu (tai skaitā, militārā sektora amatpersonu) pielaižu anulēšanu process balstās uz fundamentālu administratīvā procesa principu: persona tiek iepazīstināta ar specdienesta bažām, un tai tiek dotas iespējas pretargumentēt. Negatīva lēmuma gadījumā vienmēr ir pieejama tiesa. Citiem vārdiem, lai novērstu specdienestu patvaļu un brīvdomāšanu, ir jāievēro noteikti pamatprincipi, lai pielaides atņemšanas procesu uzskatītu par godīgu, taisnīgu un samērīgu. Interesanti, ka tepat blakus kaimiņos – Igaunijā – abas pieejas jau sen darbojas.

- Varbūt Latvijas situācija mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos tomēr ir krietni citādāka, lai vienkārši piemērotu citās valstīs pastāvošo pieeju?

- Tieši otrādi. Līdz šim Latvijas sabiedrība ir maldināta par reālajiem drošības riskiem un risinājumiem citās valstīs. Ja dzīvojam atrauti no pārējās pasaules, varam izfantazēt jebkādus “Novije Vasjuki”, un tie mums liksies ticami. Bailes no brīvības zaudēšanas Latvijas sabiedrībā ir reālas, tādēļ arī izmanīgi specdienestu darboņi un atsevišķi politiķi uz to iemācījušies labi spekulēt. Jūs domājat, ka specdienestos visiem ir ētika, morāle un atbildība?

- Labi, bet vai tiešām Rietumvalstu pieredze ir automātiski attiecināma arī uz bijušās PSRS ietekmes valstīm?

- Jā. Un tieši šo nobriedušo demokrātiju pieredze ļauj mums reālistiski saprast, kādi riska momenti ir jau laikus jānovērš; kā nepieļaut specdienestu politisko manipulējamību, to izmantošanu cīņā ar opozīciju, privātās interesēs, utt. Viena no demokrātijas citadelēm – ASV – problēmu ar specdienestu ļaunprātību, politizāciju un nekontrolējamību jau ļoti sen skaidri ieviesusi politiskajā dienaskārtībā (vismaz no 20.gs. vidus). Starptautiskajā arēnā līdz ar to ir izplatīts termins – specdienestu demokrātiskā uzraudzība (democratic accountability of intelligence services), šim terminam ir ļoti dziļas saknes.

Piemēram, viens no skaļākajiem gadījumiem ASV un specdienestu mūsdienu vēsturē vispār (pēc kura Rietumu pasaule spēra drastiskus soļus specdienestu regulējuma un uzraudzības uzlabošanas aspektā) ir tā saucamā pulkvežleitnanta Olivera Norta lieta. 20.gs. 80. gados ASV izvērsās skandāls, ka Norts, apejot ASV Kongresa tiešu aizliegumu (likuma formā) – jo Kongresa ieskatā karadarbība Nikaragvā bijā jāizbeidz -, nodrošināja finansējuma nogādāšanu Nikaragvas militārajiem opozicionāriem, tādējādi izpildot prettiesisku prezidenta Ronalda Reigana, viceprezidenta Džordža Buša un citu augstāk stāvošu politisko personu norādījumu. Finansējums tika nodrošināts netiešā un izsmalcinātā veidā, caur specdienestu īpaši – caur formāli nesaistītām personām - izveidotu Brīvības saglabāšanas fondu (National Endowment for the Preservation of Liberty). Ienākumi līdzekļiem tika gūti no ASV ieroču tirdzniecības Irānai.

Tā kā tika iznīcināta virkne pierādījumu, oficiālās apsūdzības krietni atšķīrās no politiskajā un sociālajā arēnā izskanējušajiem faktiem un izpratnes par lietām. Tomēr viennozīmīgi skaidrs bija tas, ka specdienesti pilda politiskus pasūtījumus, turklāt, kā vēlāk atzina pats Norts, sākotnēji melot Kongresam šķita pat cēli. Lieki piebilst, ka skandāls gandrīz vai maksāja amatu pašam Reiganam; situāciju glāba, ka vēl toreiz nesenajā 1974.gadā notika impīčmenta procedūra, kuras gaitā prezidents Niksons pats atkāpās no amata, tāpēc vēl viens tik augsta līmeņa politiskais skandāls diez vai sekmētu valsts attīstībai un tēlam kopumā.

- Vai no šīm kļūdām valstis ir mācījušās?

- Diemžēl specdienestu politiskās manipulējamības risks ir aktuāls vienmēr, tādēļ regulāri ir drosmīgi jāraugās uz situāciju un tā vietā, lai meklēt attaisnojumus ar patosiem un lozungiem vai formālām likumā ierakstītām frāzēm, operatīvi jāsper soļi, lai nākotnē kas tāds neatkārtotos.

Daži piemēri no neseniem notikumiem. 2009.gads, Lietuva. Atkāpjas Lietuvas specdienesta vadītājs, jo Lietuvā, izrādās, ierīkoti Gvantanamo tipa cietumi, ko asi nosoda gan parlamentārās izmeklēšanas komisija, gan Lietuvas premjers. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt atzinusi, ka šāda drastiska pieeja terorisma apkarošanā (Gvantanamo tipa cietumi) neatbilst Eiropas izpratnei par cilvēka cieņu un tiesībām.

2013.gads, Čehija. Atkāpjas Čehijas premjers, jo citastarp atklājas, ka premjers ar savas padomnieces starpniecību vairākkārt izmantojis militāro izlūkdienestu privātās interesēs. 2016.gads, Igaunija. Atkāpjas Igaunijas Jūras spēku komandieris, jo ir pamatotas bažas, ka Jūras spēku kuģi izmantoti kontrabandas kravu pārvadāšanai.

- Ja jautājums ir tik nopietns, vai par šīm tēmām tiek runāts arī starptautiskajās organizācijās?

- Regulāri. It īpaši pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV specdienesti Rietumu pasaulē ir kļuvuši nozīmīgāki, lai preventīvi censtos novērst apdraudējumus mūsu drošībai. Tai pašā laikā varas ļaunprātīgas izmantošanas risks, kura regulāra apzināšana un minimizēšana ir demokrātijas pamatakmens, izriet no cilvēka dabas. Un no šī varas izmantošanas savtīgos nolūkos riska nav pasargāta neviena iestāde, tai skaitā, valsts drošības iestāde. Parlamenta balsojums SAB vadītājam ir nevis absolūts uzticības garants SAB darbības nekļūdībai, bet vienīgi politisks atbalsts un kredīts nozīmīgajam amatam. Un šis politiskais atbalsts un uzticības kredīts ir brīvi atsaucams jebkurā laikā, ja ticamība iestādes godīgumam ir nopietni iedragāta.

- Kuras starptautiskās organizācijas vērš uzmanību uz risku par specdienestu darbības politisko angažētību?

- Gan dažādas starpvalstu organizācijas, gan Rietumu pasaulē citas autoritatīvas organizācijas. No starpvalstu organizācijām it īpaši uzsverama Eiropas Padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2005. gada 2. jūnija dokuments 10 567 ar nosaukumu “Drošības iestāžu demokrātiskā uzraudzība dalībvalstīs” (Democratic oversight of the security sector in member states) īpaši uzsver problemātiku Eiropā.

Tiek norādīts uz nepieciešamību praktiski ieviest efektīvas garantijas specdienestu rīcības tiesiskuma kontrolei; ierobežot specdienestu iejaukšanos ekonomiskajos un finanšu procesos; nodrošināt likumos ierakstītā reālu īstenošanu dzīvē; izslēgt iespēju specdienestiem pašiem noteikt savu darba kārtību un šo jautājumus nodot vienīgi valdības kompetencē; kā arī cīnīties ar specdienestu darbībai raksturīgo pārmaiņu nevēlēšanos inerci un pārmērīgo koncentrēšanos uz formalitātēm un “tuneļa domāšanu”. Tāpat tiek uzsvērts risks saistībā ar specdienestu izmantošanu cīņai ar politisko opozīciju.

Savukārt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās Asamblejas 2014.gada Baku rezolūcija par publiskā un privātā sektora drošības institūciju demokrātisko kontroli (Resolution on the Democratic control of the public and private security sectors) skaidri norāda, ka pat vecajās Eiropas demokrātijās ik pa laikam parādās bīstamas tendences cilvēktiesību un tiesiskuma pamatprincipu apdraudējumam pašu specdienestu darbībā. Citiem vārdiem, diplomātisks signāls, ka situācija ir pārlieku nopietna, lai specdienestiem piešķirtu lielu varu bez reālas un efektīvas kontroles. Ģenerālprokurora nesen izskanējušie specdienestu aizstāvības izteikumi vēl vairāk mani dara bažīgu, ka joprojām tiek sūtīti sveicieni visiem, kas uzdrošināsies parādīt patieso specdienestu dabu.

- Vai ir arī kādas citas organizācijas, kas pauž līdzīgas bažas?

- Jā, viena no redzamākajām ir Ženēvas Bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centrs (Geneva Centre for the Democratic Control of Armed Forces (DCAF)). Šis ir Šveices valdības iniciēts fonds, kurš darbojas atbilstoši Šveices likumiem un kura biedri, cita starp, ir ES un NATO dalībvalstis (arī Latvija). Centra uzdevums ir sniegt priekšlikumus drošības iestāžu demokrātiskas pārvaldības un kontroles praktiskai īstenošanai, nolūkā nodrošināt, ka šie dienesti izpilda galveno mērķi – sabiedrības interešu ievērošanu.

Centra 2007.gada Politikas plānošanas dokuments Nr.19 “Drošības iestāžu demokrātiskā uzraudzība” (Democratic Accountability of Intelligence Services) situāciju raksturo līdzīgi, un pat viena sadaļa īpaši saucas “Politiķu kārdinājums” (The Temptation for Politicians). Šis dokuments arī skaidri parāda, ka parastā prakse Eiropas valstīs, kurās specdienesti vispār tiesīgi veikt augstāko politisko amatpersonu pārbaudi pieejai valsts noslēpumam, ir tā, ka šī pārbaude ir vienīgi juridiski nesaistoša specdienesta viedokļa par iespējamajiem riskiem izteikšana, nevis gala lēmums, kas liedz personai ieņemt amatu. Gala lēmumu par to, vai konkrētā amatpersona ir tiesīga ieņemt amatu, pieņem pati politiskā institūcija kopumā, piemēram, parlaments Polijā, uzklausot specdienestu redzējumu.

- Kam par jūsu ieskatā aplamo situāciju Latvijā būtu jāuzņemas atbildība?

- Pirmkārt, SAB vadītājam, kurš jau laikus (no Valsts kancelejas puses) tika informēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014.gada 29.aprīļa spriedumu lietā “Ternovskis v. Latvia” (Satversmes tiesa zināmā mērā atspoguļo jau šajā ECT spriedumā pirms 3 gadiem norādīto).

Neskatoties uz savlaicīgu norādi uz SAB darbības prettiesiskumu un antikonstitucionalitāti, SAB vadītājs, tieši otrādi, turpināja regulāri ar putām uz lūpām paust, cik viss ir labi un tiesiski un ka viss regulāri tiek uzlabots pat virs minimālās normas. Galvenais, ka viņš pats tā domā (smejas). Kā slavenajā Rammstein dziesmā Moskau: “Пионеры там и тут, песни Ленину поют.[1]

Otrkārt, līdzatbildība jāuzņemas Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājam. Demokrātiskā valstī parlamentārā uzraudzība ir viens no svarīgākajiem garantiem politiskās angažētības riska minimizēšanai specdienestu darbībā. Āboltiņas un Maizīša īpaši siltās attiecības un, iespējams, pat rūpals, manā ieskatā, jau kļuvis acīmredzams.

- Kā šai atbildībai būtu jāizpaužas?

- Atkāpjoties. Pielaižu sistēma ir iedragājusi pietiekami daudz talantīgu un nākotnes orientētu, reālistisku domājošu un patriotisku cilvēku karjeru un reputācijas, lai Satversmes tiesas spriedumu vienkārši noliktu plauktiņā pašam SAB situācijas “risinājuma izstrādei” specdienestu gaumē. Cik daudz tuvinieku un radinieku piedzīvojuši nepamatotu apkaunojumu, asaras un pārdzīvojumus. Latvijā joprojām bieži vien valda princips “roka roku mazgā”, trūkst mūsdienīgas un nākotnei orientētas pieejas politiskajā atbildībā. Vienotība pati, kā tiesiskuma “garants”, varētu rādīt piemēru īstajā brīdī.

- Prezidents Raimonds Vējonis nesen paudis, ka Satversmes tiesa pamatā valsts noslēpuma sistēmu atzinusi par korektu un ka jālabo tikai atsevišķas sīkas nianses.

- Prezidents acīmredzot jautājis pašu specdienestu viedokli, jo tādas aplamības var nākt tikai no cilvēkiem, kuriem nav izpratnes un pieredzes par modernu tiesisku valsti. Daudzas vadošas specdienestu amatpersonas, cik nojaušams, ir ar bagātu pieredzi čekas laikos. Tādēļ arī riska gadījumos, kad tiem var draudēt publisks apkaunojums un necienīgs karjeras noslēgums, tās ir gatavas pielietot demagoģijas augstākās tehnoloģijas.

Latvija vēl tikai pirms neilga laika bija totalitāra režīma jūgā, turklāt šis režīms spēja radīt formāli demokrātiskāko konstitūciju, bet iekšienē darbojās kā iznīcības mašinērija. Tiesībaizsardzības iestādes un čeka bija tie, kas faktiski noteica politisko un sabiedrisko dienaskārtību, un pārējie politiskie un ierēdniecības spēlētāji bija tikai marionetes ar konkrētiem uzdevumiem. Kas nepakļāvās sistēmai, tika iznīcināts fiziski, morāli vai garīgi. Mentalitāte saglabājas ilgi, vēl vairākas paaudzes.

Kamēr Latvijā specdienestu darbinieku vairākums nebūs svaigās paaudzes un domāšanas piekritēji, mēs vienmēr būsim riska zonā par shēmošanu un prihvatizāciju. Padomju laika vadoši orgānu darbinieki izcili māk pielāgoties arī formālam demokrātiskam režīmam, bet savās darbībās un reālajās izpausmēs ir tālu no demokrātijas un tiesiskuma ideāliem. Ja gribam šo valsti nākotnē redzēt saviem bērniem un mazbērniem labvēlīgu, mums jāveic kardinālas izmaiņas jau šobrīd. Mums nav laika gaidīt. Un tāda ir pieredze arī citās postpadomju valstīs.

Piemēram, Ungārijā, kas uzskatāma par vienu no labākajiem bijušās PSRS ietekmes valstu piemēriem specdienestu demokrātiskas kontroles nodrošināšanai, parlamenta 2/3 vairākums pat ir tiesīgs pieprasīt, lai specdienesti atklāj parlamenta speciālajai komisijai pašu sensitīvāko specdienstu darbības informāciju, tai skaitā metodes un tehnoloģijas. Kamēr paaudžu maiņas ietekme nebūs veselīgi nostiprinājusies, ir laikus jāizravē visas nezāles specdienestu darbībā.

- Vai pareizi saprotu, ka, pēc jūsu sacītā, Eiropas prakse ir specdienestus uzskatīt vienīgi par atbalstu valdības noteiktajai politikai un uzdevumiem, nevis iestādi ar autonomu plānošanu?

- Jā. Pretējā gadījumā čekas un “sarkano grāmatiņu” sistēma, kā redzams, spēj pielāgoties pat jaunajos apstākļos. Ārēji – demokrātiski lozungi, iekšēji – izrēķināšanās un “roka roku mazgā” mašinērija.

- Kā izpaudās spiediena izdarīšana uz jums un jūsu kolēģiem Valsts kancelejā?

- Jā, tas notika divu gadu garumā (2013.-2015.gads). Vispirms bija netieši mājieni par nepieciešamību “laboties” un “rakstīt pareizus viedokļus” airBaltic jautājumā no toreizējā premjera biroja un citām personām, kuras varētu uzskatīt par pietuvinātām Vienotības spicei. Vēlāk sekoja pārmetumi par “nepareizo” un “izlēcēju” nostāju Hipotēku bankas, Citadeles bankas, valsts noslēpuma pielaižu piešķiršanas, kā arī KNAB darbības uzlabošanas jautājumos.

Pārmetumi tika veidoti kā kampaņa – gan valsts pārvaldes iekšienē (piemēram, valdības sēdēs; psiholoģiskā diskomforta radīšanā darba grupās, utml.), gan publiski. Īpatnējā viedokļu sakritība, pēc būtības – pāris teikumu (ideju) monotona atkārtošana dažādos rakursos un forumos - visu runātāju vidū liecina par iepriekš noteiktu un iestudētu uzdevuma izpildi.

- Vai tās bija bailes no atmaskošanas?

- Domāju, ka jā. Valsts kanceleja spēja, manuprāt, demonstrēt dziļāku, tālāku un reālistiskāku izpratni par lietām; mēs neļāvām sevi apmānīt. Tas nepatika atsevišķiem ļoti ietekmīgiem politiķiem, amatpersonām un biznesa elites pārstāvjiem. Joprojām daudzos aspektos mūsu valstī sekojam padomju laika metodēm: katrs papīrs, pat nesaistošā formā (kādi bija Valsts kancelejas atzinumi – kā jau demokrātiskā un tiesiskā valstī ierasts, tie ir vienīgi attiecīgā autora viedoklis, nevis juridiski saistošs dokuments) var patiesībā būs slēpts zemūdens akmens atriebībai, utml. Paradoksāli; tomēr par šīm absurdajām lietām ir jārunā. Kamēr valsts pārvaldē un lielākajā daļā politikas izpausmes Latvijā neatzīsim šīs padomju atliekas, jebkuras reformas valsts pārvaldē būs lieka nauda vējā. Tu vari uztaisīt valsts pārvaldi no 2 ierēdņiem, bet, ja viņu domāšana paliks tāda pati, uz priekšu netiksim.

- Vai spiediena izdarīšana izpaudās arī draudos?

- Jā. Un par to jau iepriekš publiski daudz runāts. Tie, kas plānoja manu un manu kolēģu nomelnošanu, patiesībā zināja, ka tiekam konkrēti un demagoģiski nepatiesi apsūdzēti un apmeloti. Taču viņiem tas bija izdevīgi: vienmēr labi atrast kādu grēkāzi, uz kura demonstrēt varas nepiekāpību un darbību, un tā visa aizsegā turpināt savus netīros darbiņus. Likmes kriminālprocesa vai citu pasākumu uzsākšanai “pilsētā” zināmas, galvenais – tikt pie pareizā lietu kārtotāja un neiekrist. Mans viedoklis – tika maldināta arī Drošības policija, kura veica kratīšanu manā dzīvesvietā un darbavietā.

- Jūsuprāt, SAB slavenā darboņa Aigara Sparāna publiski izklāstītās darbības ir ar reālu segumu?

- Domāju, ka publiski vēl dzirdam tikai maigāko daļu. Mīlu šo valsti, tomēr esmu reāls. Latvijai ir ārkārtīgi, uzsvēršu ārkārtīgi daudz darāmā, lai mēs tiešām piekļūtu tuvāk tam, kā tiekam oficiāli pozicionēti. Latvija ir viena no mazākajām ekonomikām un viens no mazākajiem militārajiem spēkiem Eiropas Savienībā un NATO. Oficiālajās versijās dzirdam par ekonomikas un citiem “brīnumiem”. Bet, ja kaut cik paskatāmies kaut vai starptautisko un ārvalstu Rietumu presi, nonākam realitātē – kā bieži saka Vācijā, - mazā Baltijas valsts Latvija (Kleines baltisches Land Lettland).

Uz cilvēku patriotismu arī tiek bieži demagoģēts un manipulēts, radot ilūzijas par mūsu valsts milzīgo ietekmi un augsto reputāciju. Kaut kur dzirdēts? Jā, tepat no padomju laikiem, kad PSRS taču bija pati labākā, varenākā, nekļūdīgākā, ietekmīgākā, utt. Un šeit tad arī rodas atbilde, ar ko patiesībā nodarbojas atsevišķi specdienestu ietekmīgākie darboņi – formālu likumīgu operatīvo darbību vai pielaižu izsniegšanas procesa aizsegā - ar biznesa vides “sakārtošanu”.

- Vai tiešām ir tik traki?

- Situācija ir nopietna. Bet to var ļoti viegli labot: atzīt šo sistēmas trūkumu un mainīt pastāvošo drošības iestāžu neaizskaramību un patvaļu. To māca arī pieredze gan mūsu kaimiņos, gan citās postpadomju valstīs, gan vecajās demokrātijas valstīs.

Demokrātija nav brīnumzāles, tas ir noteikts process, kur indivīdam ir piešķirta prioritāra loma, un valsts aparāts kalpo cilvēka labklājībai, nevis, kā pie mums, - otrādi. Citiem vārdiem, likumā ierakstītā populistiska atkārtošana pati par sevi neko nerada un nemaina.

Problēma tāda, ka daudzi specdienestu darbinieki dzīvo paralēlā realitātē ar utopisku izpratni par lietām. Tam nav sakara ar reālistisku mūsdienu pasaules un pastāvošo, kā arī nākotnes īsteno risku izpratni. Ja procesā vēl iesaistās izmanīgi darboņi ar čekas laika domāšanu, politiskais bizness gatavs uz urrā, jo drošība ir populārs temats, ar kuru var spekulēt. Demagoģija ir spēcīgāka par veselo saprātu.

Tai pašā laikā, esmu pārliecināts, daudzi specdienestu darbinieki ir patriotiski, godīgi un ar perspektīvu. Tomēr viņi, kā jau postpadomju valstī, vienkārši pakļaujas sistēmas dzirnavām, un baidās gan no iniciatīvas, gan izmaiņu ieviešanas. Latvijas drošības iestādēm ir vajadzīgs restarts.

- Labi. Par jūsu profesionālo darbību – izskanējušas bažas, ka rīkojaties neētiski, pārstāvot klientus pret valsti.

- Kārtējā nelabvēļu un skauģu demagoģija, kuri, protams, gribētu, lai es un citi mani bijušie Valsts kancelejas kolēģi vienkārši nonāktu profesionālajā mēslainē. Mēs godprātīgi kalpojām šai valstij, taču tā vietā mums Vienotības spice nodrošināja sveicienu – pielaižu atņemšanu.

Viena no visspilgtākajām epizodēm bija bijušās Valsts kancelejas direktores Dreimanes “izēšanas operācija”. No publiski mazāk zināmajiem aspektiem ir viņas vācu aitas šķirnes suņa noindēšana kā pēdējais brīdinājums laboties (tas notika divas dienas pēc tam, kad Dreimane atteicās mainīt savu nostāju KNAB neatkarības stiprināšanā atbilstoši OECD standartiem, neskatoties uz Laimdotas Straujumas publiskajiem izteikumiem). “Pilsētā” ātri izplatījās informācija, ka Dreimanei esot pēdējais laiks laboties. Gan pirms, gan pēc tam viņa nepārtraukti saņēma mājienus atbrīvot no amata mani, turklāt šie mājieni ne vienmēr tika izteikti viņai pašai.

Tāpat pielaidi atņēma manam kolēģim, godprātīgam un profesionālam juristam, drošības jomas pārzinātājam, kurš bija autors slavenajam Valsts kancelejas atzinumam par pielaižu sistēmas antikonstitucionalitāti. Visbeidzot, pielaidi atņēma arī citam Valsts kancelejas juristam, kurš ar savu patstāvīgo domāšanu profesionāla un politiski neatkarīga valsts civildienesta darbības nodrošināšanā kļuva ļoti neērts atsevišķiem ietekmīgiem cilvēkiem.

- Un vai tas, ka Dreimane šobrīd strādā Latvijas Gāzē, jūsuprāt, ir pieņemami no ētiskā viedokļa?

- Kārtējais baumu un skaudības piemērs, kas tiešām, kā var saprast, tiek izplatīts apzināti. Vai tas, ka Saeimas Nacionālās drošības komisiju vada deputāts, kas sākotnēji pat netika no tautas gribas ievēlēts Saeimā, ir ētiski? Vai tas, ka SAB vada cilvēks – WikiLeaks varonis, kurš, cik var saprast, svešas valsts (lai cik draudzīgas, bet tomēr) vēstniekam atklāj mūsu valsts noslēpumus, ir ētiski?

Manā ieskatā Dreimanes, manis un citu manu bijušo kolēģu apmelošana drīzāk ir apzināts pasākums, lai novērstu uzmanību no tiešām prettiesiskām vai neētiskām rīcībām ar Vienotības spici saistītu cilvēku vai sponsoru darbībā. Vienotībai nākot pie varas, tika postulēti divi dienas kārtības jautājumi: nost ar oligarhiem, un krievi nāk. Primitīva un populistiska izpratne par lietām. Tai pašā laikā virkne kolorītu Vienotības brīnumbērnu, kas bija iekļuvuši valdībā, ik pa laikam spēja nākt klajā ar tādiem izteikumiem, ka “zemīt, atveries”. Tas vienkārši liecina par pašas Vienotības spices alkatību, tukšumu un naidīgumu pret citādi (objektīvi) domājošiem un talantīgiem cilvēkiem, kas nākotnē varētu ieņemt gan specdienesta vadītāja, gan premjera vai prezidenta amatu un šo valsti tiešām ievest Rietumu pasaulē.


[1]  Aptuvenais tulkojums no krievu valodas, “Pionieri tur un šur dzied slavas dziesmas Ļeņinam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...