Bijusi plānota Rebenoka un Krieķa aizturēšana, taču to izjaukusi KNAB iejaukšanās Finanšu policijas „darīšanās”
PIETIEK14.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šomēnes bijusi paredzēta AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Pāvela Rebenoka un padomes locekļa Mārtiņa Krieķa aizturēšana, lai pēc 48 stundu termiņa beigām viņiem noteiktu aizliegumu ieņemt amatus un tādējādi izslēgtu no cīņas ap uzņēmēja Valērija Maligina mantojuma pārvaldību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tomēr šis viena Finanšu policijas „grupējuma” plāns nav īstenojies, jo iejaucies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pēc kā kriminālprocess nodots mazāk „motivētiem” izmeklētājiem.
Pietiek šonedēļ jau aprakstīja visām Saeimas frakcijām adresētu iesniegumu, ko parakstījusi Maligina meitas māte Signe Baldere-Sildedze. Divas lappuses garajā dokumentā bija ekspresīvi aprakstīts, kā kādreiz slavenā hokejista meitu apdraudot gandrīz visa pasaule, minot veselu virkni konkrētu personu.
Viena no personām, kas izpelnījusies mantinieces pārstāves vismelnākās aizdomas un kuras darbību viņa aicinājusi pārbaudīt Saeimu, bija Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.
Kaut gan tieši Podiņa vadītā pārvalde ir tā, kas faktiski nekavējoties pēc Balderes-Sildedzes iesnieguma saņemšanas sākusi kriminālprocesu par Olainfarm veiktiem maksājumiem un par to arī paziņojusi miljonāra šķirtenei, viņa bija lūgusi Saeimu noskaidrot, vai Podiņš nekavējot izmeklēšanu.
Uz šādu domu Balderi-Sildedzi esot pamudinājuši notikumi pēc tam, kad jau nākamajā dienā pēc paziņojuma saņemšanas viņa zvanījusi uz Finanšu policiju, lai „darītu zināmu par savu plānoto prombūtni” un „lai pārliecinātos, vai šobrīd nav nepieciešami vēl mani paskaidrojumi papildus iesniegumā norādītajam”.
Tā kā Balderei-Sildedzei paskaidrots, ka lieta atrodas pie cita izmeklētāja, viņai šis fakts un arī tas, ka viņai nav izdevies pa pilsētas telefonu sazvanīt izmeklētājas „priekšnieci Ostrovskas kundzi”, ir „kārtējo reizi radījis pamatotas bažas par iesniegumā minēto personu ietekmi, izmantojot savus sakarus (pazīšanos) vairākās nozarēs, t.i. finanšu un iekšlietu”.
Sīkāk Baldere-Sildedze gan neko nav paskaidrojusi, taču Saeimas frakcijām darījusi zināmu savu secinājumu, ka „arī šis mans iesniegums, kā iepriekš sniegtie, uzskatu, tiek apzināti ietekmēts, t.i., novilcināts, mainot izmeklētāju”.
Iesniegumā Saeimai Baldere-Sildedze arī norādīja, ka esot nonākusi „pie secinājuma, ka es saskatu reālu augsta līmeņa amatpersonu korupcijas draudus”, līdz ar ko lūdzot „noskaidrot iespējamo amatpersonas K.Podiņa iesaisti notiekošajā, ar mērķi kavēt izmeklēšanu”.
Tagad Pietiek rīcībā nonākusī informācija no Finanšu policijas iekšienes rada lielāku skaidrību par to, kāpēc Baldere-Sildedze bijusi tik labi informēta par izmeklētāju maiņu un „iesnieguma novilcināšanu” un kāpēc viņa metusies meklēt pēdējo palīdzību Saeimā.
Kā izrādās, ar vienu iesniegumu par Olainfarm veiktiem maksājumiem Baldere-Sildedze jau janvārī vērsusies policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Tur sākts kriminālprocess, taču tas viņas ieskatā nav virzījies uz priekšu pietiekami ātri un pietiekami „pareizā” virzienā.
Šī iemesla dēļ meklēti veidi, kā pirms 1. aprīlī paredzētās Olainfarm akcionāru sapulces izsist no ierindas pašlaik uzņēmumu kontrolējošās Maligina vecākās meitas Irinas interešu pārstāvjus Rebenoku un Krieķi.
Šādi veidi arī atrasti, un pēc attiecīgiem „motivēšanas” pasākumiem februārī Baldere-Sildedze ar jaunu, kaut satura ziņā faktiski identisku iesniegumu vērsusies nu jau Finanšu policijā. Tur nekavējoties ierosināts cits kriminālprocess, kas „nejauši” nodots kopš izdevuma Astoņkājis laikiem bēdīgi slavenajai izmeklētājai Karīnai Plaudei.
Šeit bijis sagatavots jau vesels pasākumu plāns, lai ar policijas palīdzību atņemtu Irinai Maliginai kontroli pār uzņēmumu. Jau bijis dots uzdevums sākt Rebenoka un Krieķa telefonu noklausīšanos.
Tai sekotu abu aizturēšana uz 48 stundām un tad drošības līdzeklis – liegums ieņemt amatus Olainfarm. Savukārt ar Kontroles dienestu jau sākts saskaņot Olainfarm kontu arestu, kas uzņēmumam varētu radīt graujošas sekas.
Šis plāns nav īstenojies tikai tāpēc, ka par to informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pēc tā iejaukšanās „motivētajam” Finanšu policijas grupējumam nācies piekāpties, un rezultātā lieta nodota citam izmeklētājam.
No neformāliem avotiem Pietiek ir nācies dzirdēt, ka „motivēšanā” varētu būt pieminēta arī 100 000 eiro liela summa par nepieciešamiem lēmumiem.
Puse no šīs summas varētu būt saņemta avansā, otra puse solīta pēc konkrēto „aktivitāšu” īstenošanas, līdz ar ko pašlaik radusies neērta situācija – naudas devēji vēlētos par nepaveikto „darbu” avansa maksājumu saņemt atpakaļ, taču sapratni nerodot.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
