Bilances dokumenti: ar Meroni saistītam ofšoram nemaz nav pietiekamu oficiālo līdzekļu, lai nopirktu „Radio SWH”
Imants Liepiņš21.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izpētot uzņēmumu pašu iesniegtos datus, redzams: ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni saistītajam Austrijas ofšoram un tā vietējam meitasuzņēmumam nav pietiekamu oficiālo līdzekļu, lai nopirktu iekāroto A/S Radio SWH kontrolpaketi, turklāt to saimnieciskais stāvoklis nav tāds, lai saņemtu bankas kredītu šī darījuma veikšanai.
Valdības patlaban nobremzētais (un nekavējoties Administratīvajā tiesā pārsūdzētais) darījums, kurā saskaņā ar mediju ziņoto ar «arestētās mantas glabātāju» R. Meroni saistītas personas par 2,2 miljoniem eiro grib pārņemt vismaz 80% no A/S Radio SWH akcijām, izskatās teju vai neiespējams no godīga biznesa viedokļa — tādu slēdzienu liek izdarīt pieejamo biznesa datu analīze.
A/S Radio SWH koncerna kontrolpakete nodrošinātu apraidi visā Latvijā ne tikai SWH programmā, bet arī krievvalodīgajā SWH+ kanālā, SWH Gold, Spin FM un SWH Rock programmās. Aizliegumu pārsūdzot tiesā, pircēji cenšas apstrīdēt valdības rīcību un panākt, lai viņiem tomēr atļautu pārņemt Radio SWH.
Shēmā parādās turku bokseris
Radio SWH akcijas iegūt gribošās firmas Baltic News Network GmbH vienīgais direktors ir turku uzņēmējs un kādreiz pazīstamais bokseris Alī Javucs Kuščus (Ali Yavuz Kuscu), līdz ar to var izteikt prognozi, ka pastāv iespējamība — viņš varētu kļūt arī par Radio SWH direktoru.
Saistībā ar R. Meroni interesēm daudzkārt parādās Austrijā reģistrētais konglomerāts Perlogis, kura oficiālā īpašniece ir Urzula Harranda (viņa atzīmēta kā patiesā labuma guvēja gan A/S Ventbunkers, gan 10 citos Ventspils uzņēmumos).
Savukārt A. J. Kuščus vienlaikus ir menedžeris Urzulas Harrandas dzīvesbiedra Franca Harranda vadītā uzņēmumā Perlogis Real Estate, un šie austrieši parādījušies arī Ventspils uzņēmumu vadībā. Turklāt LTV ir demonstrējusi ar 2015. gadu datētu e-pastu saraksti, no kuras izriet, ka tieši pats R. Meroni personiski sniedz specifiskas norādes par Baltic News Network darbību.
Tikmēr Austrijas firmai Baltic News Network GmbH aktīvi, kā rāda 2017. gada bilance, kuru sagatavojis un iesniedzis pats A. J. Kuščus, bijuši tikai ap 114 tūkstošiem eiro — tātad šai firmai nevarētu būt pietiekamu oficiālu līdzekļu, lai iegādātos Radio SWH akcijas vairāk nekā divu miljonu vērtībā.
Tāpat par milzu biznesa vērienu neliecina Austrijas firmas meitasuzņēmums Latvijā — bēdīgi slavenā firma Media Support, kura iepriekš apmaksājusi Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa firmas Suņu būda rēķinus par 5000 eiro mēnesī, bet valstij nodokļos pēdējo triju gadu periodā nomaksājusi ne vairāk kā 100 tūkstošus gadā, no kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis svārstījies ap 20 tūkstošiem, bet sociālās iemaksas — starp 30 un 40 tūkstošiem gadā.
Tātad arī šai firmai, ja vērtējam tās biznesa apjomus, rezervēs neslēpjas 2,2 miljoni eiro, lai nopirktu Radio SWH akcijas. 2017. gadā Media Support apgrozīja 400 tūkstošus, nopelnot 30 tūkstošus eiro. Bilancē uzrādīti 40 tūkstoši kā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa. Tātad par šo summu var nopirkt nepilnus 20% no Radio SWH akcijām, nevis 80 procentus.
BNN loma
Latvijā jau gadus desmit darbojas maziņš «interneta resurss» BNN.lv, kurš pieder SIA Media Support un kurš ne reizi vien kalpojis kā R. Meroni grupējuma izteikumu izplatīšanas instruments. Starp visām Latvijā lasītajām un apmeklētajām interneta vietnēm BNN.lv ir tikai 6368. vietā (Alexa rangs).
Toties BNN.lv saturā novērojamā tieksme sagrābstīt ziņas pa visādām malām, dažkārt ievietojot pavisam dīvainus materiālus, nav paslīdējusi garām interneta jokdariem, kas Facebookā izveidojuši parodiju lapu BNN — Bumbiški News Network (Bumbiški ir ciemats Latgalē, uz dienvidiem no Rēzeknes, apmēram pa vidu starp Vertukšni un Pocelujevku). Parodijas katrs pats var aplūkot te: facebook.com/BumbishkiNewsNetwork/
«Sabiedrība nodarbojas galvenokārt ar interneta portālu darbību, kā arī sniedz reklāmas pakalpojumus,» teikts 2017. gada pārskatā, kur uzrādītās izdevumu lielākās pozīcijas ir sekojošas: «Sabiedrisko attiecību un reklāmas izdevumi» — 140'501 eiro (nav paskaidrots, ko reklamējuši), «Personāla izmaksas» — 117'692 eiro, «Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no ārienes» — 53'419 eiro, «Informācijas un materiālu izdevumi» — 20'243 eiro.
Administrācijas izmaksas ir bijušas 33'058 eiro, bet vienīgais valdes loceklis Aivars Gobiņš oficiāli samaksu par darbu nav saņēmis. Uzņēmumā strādājuši 9 darbinieki, un var aprēķināt, ka vidēji katrs darbinieks saņēmis 850 eiro mēnesī. Neviens no šiem rādītājiem neliecina, ka uzņēmumā varētu būt akumulēti miljoni.
Vairs neslēpj saikni starp grupējumu un deputātu Kaimiņu
Intara Busuļa koncertā Arēnā Rīga apmeklētāji varēja vērot, kā Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) visu koncerta laiku ložā nr. 207 draudzīgi čalo — un ik pa brīdim dodas kopā uzpīpēt — ar Rūdolfa Meroni uzticības personu Gobiņu, kurš ieņem amatus daudzos arestētajos Ventspils uzņēmumos. Abas personas, visticamāk, vieno ne tikai kopīgs kriminālprocess par partiju nelikumīgu finansēšanu, bet arī rūpes par R. Meroni interesēm Latvijā.
Jāpiezīmē, ka šādā ložā parastie koncertu un sporta spēļu apmeklētāji Arēnā Rīga nemaz nevar iekļūt, jo biļetes uz ložu sēdvietām (pretstatā, piemēram, Nacionālajam teātrim) pārdošanā parasti nemaz nenonāk. Ložu var atļauties izīrēt uz visu gadu reizē tikai ļoti bagāti uzņēmumi.
Bet iepriekš, vēl janvārī A. Kaimiņa partijas biedrs Aldis Gobzems, runājot Saeimas tribīnē pirms Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas, atstāstīja kādu gadījumu aizvadītajā vasarā, kad viņam zvanījis A. Kaimiņš un prasījis, vai viņam braukt uz Baltezeru svinēt Līgo svētkus. Vēlāk izrādījies, ka Kaimiņš tur ticies ar kādu «Gobiņa kungu, kas, kā tautā runā, ir Meroni kasieris,» stāstīja A. Gobzems.
«Vēl četri cilvēki bija klāt, kad Artuss klātesošajiem piedāvāja 100 000, jo Rūdolfs [Meroni] gatavs dot 100 000 eiro. Tika organizēts kaut kāds Oskars, lai šo naudu atmazgātu,» no Saeimas tribīnes paziņoja A. Gobzems. Vēlāk viņš devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur sniedza liecības.
Iekšlietu ministrs norobežojas no Meroni
Tā kā pār KPV LV krīt šaubu ēna par sadarbību ar R. Meroni grupējumu, tad jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nav kavējies sniegt publisku nosodījumu aktivitātēm, kas saistāmas ar R. Meroni: «Neesmu pazīstams ar Rūdolfu Meroni vai ar viņu saistītām personām, līdz ar to nav un nevar būt nekāda veida attiecību!»
Sandis Ģirģens, kurš pirms iecelšanas iekšlietu ministra amatā praktizēja kā zvērināts advokāts, turpina: «2018. gada 17. augustā Latvijas Republikas interesēs no politiskās partijas KPV LV puses Ģenerālprokuratūrā tika iesniegts iesniegums par kriminālprocesa ierosināšanu pret R. Meroni saistībā ar prettiesisku rīcību ar arestēto mantu, kā arī par Rūdolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja statusa. Iesniegumā lūdzām uzlikt par pienākumu procesa virzītājam pieņemt lēmumu par arestētās mantas nodošanu glabāšanā kādai no konkrētās ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī par arestētās mantas naudas līdzekļu ieskaitīšanu Valsts kases kontā, lai novērstu Latvijai pienākošās, valsts labā konfiscējamās mantas acīmredzamo izšķērdēšanu!»
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
