Iesaki rakstu: 
Šogad izvērtējums žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētajam Latvijas miljonāru TOP 100 tika veikts, apskatot gandrīz 4000 Latvijā strādājošu uzņēmēju ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos. Ieguldījumu kopējā vērtība pārsniedz 2,83 miljardus EUR. Šis skaitlis ir ievērojams, un tas apliecina, cik daudz cilvēku ir ieguldījuši savus līdzekļus dažādos projektos, vai tā būtu Latvijas vadoša banka vai pavisam neliela biznesa ideja. Visu cieņu šiem uzņēmējiem, kas nodrošina darbavietas, nodokļus valsts kasē un kopējo tautsaimniecības izaugsmi.
Nav pārsteigums, ka arī šīgada topā ir baņķieri, jo tieši bankas gadu no gada uzrāda pārliecinošus peļņas rādītājus. Jāatzīst, ka šo topu veidojot, banku sfēra piedzīvoja satricinājumus, darbības licence tika anulēta Trasta Komercbankai, un arī kopumā pār nerezidentus apkalpojošajām bankām savilkās “draudīgi mākoņi”. Aprēķini netiek balstīti uz baumām, tomēr banku vērtība ir atkarīga ne tikai no to finanšu rezultātiem, bet arī no situācijas reģionā, kas šoreiz lika būs piesardzīgākiem vērtējumā, tāpēc bankas, kas ir uzrādījušas pat labākus peļņas rādītājus kā pirms gada, ir novērtētas piesardzīgāk un baņķieru vērtīguma kāpums TOPā ir uz gadu pierimis.
Attiecībā uz pārējām nozarēm ir jāizceļ nekustamā īpašuma joma, kur ir daudzi uzņēmumi, kuros veiktie ieguldījumi vēl neatspoguļojas ieņēmumu un peļņas rādītājos. Šādā situācijā man kā Vērtētājam ir jāsecina, ka šis ieguldījums ir veikts, skatoties uz ieņēmumiem un peļņu nākotnē, un šobrīd tas ir vērts tik, cik finanšu līdzekļi ir investēti. Līdz ar to, daudzi nekustamā īpašuma uzņēmumi ir novērtēti pēc to pašu kapitāla apmēra.
Tajā pašā laikā ikviens uzņēmums, kas spēja uzrādīt peļņu, vai guva ieņēmumus jau tika vērtēts kā sekmīgi strādājošs bizness. Tāda arī ir mūsu vērtēšanas pieeja - atkarībā no uzņēmuma nozares, tā vērtība ir piesaistāma neto apgrozījuma vai peļņas rādītājam un gadu no gada piemērojot līdzīgu metodiku, mūsu veidotais TOPs parāda Latvijas turīgāko cilvēku dinamiku. Lielai daļai uzņēmēju dinamika šogad ir ar mīnus zīmi, un, salīdzinot ar pērno gadu, TOP 100 Latvijas turīgāko iedzīvotāju ieguldījumu vērtība ir nedaudz samazinājusies - par aptuveni 10 miljoniem eiro. Tas nav pārsteigums, jo 2015.gada finanšu datos izteikti atspoguļojās ģeopolitiskās situācijas ietekme, un arī 2016.gads nav uzskatāms par izaugsmes gadu. Līdz ar to man gribas ticēt, ka Latvijas uzņēmēja gūtās mācības un rūdījums piedzīvotajos ekonomikas satricinājums ļaus būvēt pārliecinošus biznesa plānus nākotnei. Nākotnei, kas sākas jau šodien.
* Korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
