Bondars: ja reiz valdība nepilda likumu, tātad likums ir nepareizs un ir jāgroza
PIETIEK13.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja reiz valdība nepilda likumu, tātad likums ir nepareizs un ir jāgroza, - šāda absurda satura vēstuli, kas raksturo apvienības Attīstībai/Par un visas valdošās koalīcijas patieso attieksmi pret likumu varu, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens saņēmis no Saeimas Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē gan J. Ikstena iesniegumu, gan uz to saņemto M. Bondara atbildi.
Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena iesniegums
Augstskolu likuma 77.pants paredz, ka "augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli:.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 994, kas pieņemti 2006.gada 12.decembrī, 7.punkts nosaka: "Augstskolu un koledžu finansējumu no valsts pamatbudžeta veido studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs studiju bāzes finansējums, kas sastāv no līdzekļiem komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai (tai skaitā datu sniegšanai Studējošo un absolventu reģistram), inventāra un iekārtu iegādei un personāla algām, kā arī finansējums zinātniskajai darbībai."
Pēdējā gada laikā apkures tarifi ir pieauguši par aptuveni 45 procentiem, elektroenerģijas cena - par aptuveni 40 procentiem, bet vidējā alga valstī - par aptuveni 10 procentiem.
Savukārt 2022.gada valsts budžeta projektā nav paredzēts finansējuma palielinājums augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai.
Lūdzu sniegt skaidrojumu, kā Saeima labos Ministru kabineta pieļauto kļūdu, kas norāda uz nepieciešamās rūpības un gādības par valsts dibinātajām augstskolu darbību trūkumu, un nodrošinās Augstskolu likuma 77.panta prasību ievērošanu 2022.gadā.
Atbildē lūdzu izvairīties no nekompetences vadīta pārpratuma un nesaistīt šo skaidrojumu ar izmaiņām zinātnes bāzes finansējumā, kas tiek aprēķināts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.1316, kas pieņemti 2013.gada 12.novembrī.
Atbilde J. Ikstena kungam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir saņemts Jūsu 2.11.2021. iesniegums, kuru Saeimas sekretāra biedre ir nodevusi komisijai atbildes sniegšanai.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, uzskatu, ka nepieciešams veikt izmaiņas Augstskolu likumā. Tādējādi tiktu novērsts fakts, ka netiek ievērots likums, ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 77. pants esošajā redakcijā ticis iestrādāts kā Saeimas labas gribas apliecinājums, taču nav sasaistīts ar valsts kopējo ekonomisko situāciju. Vienlaikus uzskatu, ka nepieciešams izstrādāt jaunu, mūsdienām atbilstošu augstākās izglītības finansēšanas modeli.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
