Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere plašā intervijā, liekulīgi iepinot tēzi par Temīdas apolitiskumu, cenšas pārliecināt publiku, ka “nevainīguma prezumpcija tiek un tiks augstā godā celta”.
Šī ir tā pati Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kas 2021. gada 12. novembrī ar savu balsojumu juridiski padarīja Latviju par totalitārāko valsti pasaulē. Vienīgo zemi uz planētas, kur VISU LĪMEŅU “brīnumpotes” vai kroņa vīrusa neskartajiem tautas priekšstāvjiem liedza balss tiesības.
Jau tolaik cilvēkiem, kas nebija galīgi tumsoņas, - acīmredzot valdošās koalīcijas politiķi pie apgaismotajiem nepieder –, bija skaidrs, ka saņemtā pretkovida pote nepasargā no vīrusa pārnēsāšanas. Tāpēc cilvēktiesību ierobežošanai nepotētajiem iedzīvotājiem un līdztekus politisko tiesību atņemšana deputātiem nebija medicīniski pamatota. Tagad tas ir zināms oficiāli. Ļaužu vienīgais “noziegums” bija neriskēt ar veselību un dzīvību, atsakoties no bīstamas injekcijas.
Taču voluntārā diskriminācija ne tikai nav nosodīta, bet vietumis turpinās joprojām. Varas partijas, t. sk. nākamā tieslietu ministre, Saeimā nobloķēja falšās pandēmijas laikā pieļauto kļūdu (lasi – ļaundarību) pārskatīšanu. Arī individuāli pučiste “pelnus uz galvas nekaisa”.
Par kādu tiesiskumu var runāt vīzdegune, kas postulēja, ka “sertifikāts būs spēkā esošs dokuments arī pēc ārkārtējās situācijas, kas sniegs cilvēkiem iespēju apmeklēt kultūras pasākumus, turpināt darba gaitas, apliecinās citas iespējas PILNVĒRTĪGAI dzīvei Latvijā un ārvalstīs”.
Secinu, ka Lībiņas-Egneres izpratnē demokrātija ir segregācija un pamattiesību liegšana citādi domājošajiem. Jā, pēc Bordāna “eža cimdiem” var šķist, ka situācija justīcijas lauciņā ir uzlabojusies. Taču reālas pārmaiņas varam gaidīt tikai tad, kad pie atbildības tiks saukti prettiesisko lēmumu pieņēmēji pašā augstākajā līmenī un tieslietas atradīsies zem pastāvīgas sabiedrības uzmanības lupas.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
