Bordāns norūpējies, lai tiesu izpildītāji, notāri, advokāti saņemtu valsts palīdzību krīzes laikos
Pietiek lasītājs08.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valstsvīri ar lepnumu paziņo, ka atbalsts Covid-19 ierobežošanas pasākumiem nu jau sasniedzis 4 miljardus eiro. Tomēr, īsti nav skaidrs, kam un kur aizies šie naudas līdzekļi. Loģiski būtu, ja primāri valsts atbalstu saņemtu visneaizsargātākie sabiedrības locekļi un uzņēmumi, kas cieš visvairāk. Piemēram, tiesu izpildītāji, notāri un advokāti. Jā, ne bezdarbnieki, bet tiesu izpildītāji, notāri un advokāti, - tieši tā uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Tieslietu ministrs 7.aprīlī kā steidzamu nosūtīja finanšu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei vēstuli, kurā norādīts par nepieciešamību sniegt valsts atbalstu brīvo juridisko profesiju pārstāvjiem.
Vēstulē norādīts, ka ir jāatbalsta notāri, jo samazinās civiltiesisko darījumu skaits, klienti izvēlas atlikt darījumu slēgšanu un citas darbības, līdz ar to krītas pieprasījums pēc notariālajiem pakalpojumiem un attiecīgi samazinās notāru ieņēmumi.
Papildus notāriem ir jāatbalsta arī advokātu biroji, jo ārkārtējās situācijas norādījumu un to radušos seku rezultātā, vērojams ienākumu kritums arī advokātu birojos.
Savukārt tiesu izpildītāji ir jāatbalsta, jo uz ārkārtējās situācijas laiku ir apturama administratīvo aktu piespiedu izpilde, kā arī tiek prognozēts, ka samazināsies piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits.
Protams, ka dzīve ārkārtas situācijas laikā nenorit kā ierasti, tomēr vai tiešām tiesu izpildītājiem, notāriem un advokātiem nepieciešams valsts atbalsts?
Dzīve nav pilnība apstājusies ārkārtas situācijas dēļ, uzņēmumi un iedzīvotāji slēdz darījumus un, kā tas bija pirms ārkārtas situācijas, arī izmanto notariālus pakalpojumus, jo atsevišķos gadījumos likumi nosaka, ka attiecīgiem darījumiem un dokumentiem jābūt noformētiem notariāla formā. Turklāt notāriem ir visas iespējas sniegt pakalpojumus arī attālināti.
Pasākumi vīrusa izplatības mazināšanai nav kļuvuši par šķērsli arī tiesu funkcionēšanai. Vienīgā izmaiņa tiesu darbībā ir tikai, ka mutvārdu tiesas procesi, kas nav saistīti ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un steidzamību (piemēram, jautājumi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, rīcībspējas ierobežošanu, u.c.), ir noņemami no izskatīšanas un pārceļami. Tomēr viss pārējais notiek kā līdz šim. Personas var iesniegt prasības, tiesa izskata rakstveida procesus, pieprasa paskaidrojumus lietas dalībniekiem, veic citas ierastas darbības. Advokāti pelna iztiku ne tikai ar tiesvedību, bet arī, sniedzot juridiskos pakalpojumus. Tādejādi advokātu birojiem darbi arī turpinās.
Kaut arī Saeima ar likumu uz ārkārtējās situācijas laiku apturēja administratīvo aktu piespiedu izpildi, tomēr tiesu izpildītāji nenodarbojas tikai un vienīgi ar administratīvo aktu piespiedu izpildi. Lielāko daļu no tiesu izpildītāju ienākumiem veido ienākumi no izpildu lietām par civiltiesisko parādu piedziņu.
Administratīvo aktu piespiedu izpildes lietas ietekme uz tiesu izpildītāju ienākumiem ir minimāla, jo pirmkārt, šādu lietu tiesu izpildītajiem ir nedaudz salīdzinājumā ar civiltiesiskām lietam, otrkārt, šādas lietas nav tik ienesīgas tāpēc, ka tajās nefigurē tādas summas, kādas figurē civiltiesiskajās lietās, kā arī bieži vien, izpildot administratīvos aktus, vispār neko nav iespējams dabūt.
Domāju, ka sabiedrība labi atceras raidījumus un rakstus par tiesu izpildītāju ienākumu apmēriem (simti tūkstoši gadā), par advokātu biroju ienākumiem, no kuriem tiek un netiek maksāti nodokļi (nodokļu optimizācija), un par notāru ienākumiem, kas tikai nedaudz atpaliek no tiesu izpildītāju ienākumiem.
Kāds var teikt, ka tiesu izpildītāji, notāri un advokāti arī ir cilvēki un viņiem ir tiesības uz valsts atbalstu. Bet vai primāri šāds valsts atbalsts nav jāsniedz visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem un uzņēmumiem, kas cieš visvairāk? Un pie kuriem tiesu izpildītājus, notārus un advokātus nu nekādi nevar pieskaitīt.
Tikmēr vēl joprojām valsts nav pieņēmusi nekādus atbalsta līdzekļus bezdarbniekiem. Ja kāds piemirsa, tad no 1. janvāra tika samazināts bezdarbnieka pabalsta apmērs un izmaksas termiņš. Turklāt ir arī tādi bezdarbnieki, kuriem pabalsta izmaksa izbeidzas pirms krīzes situācijas vai krīzes situācijas laikā, un šie cilvēki šobrīd vispār neko nesaņem.
Ārkārtas situācijas dēļ vismaz divreiz sarucis darba sludinājumu skaits, kā arī tiek kolektīvi atlaisti cilvēki, samazinās darbavietu skaits. Šādos apstākļos atrast darbu nav tik viegli, un šiem cilvēkiem būtu primāri sniedzams valsts atbalsts. Bet tā vietā, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, par visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem kārtējo reizi tiek piemirsts.
Daži raksti par tieslietu ministra Bordāna aprūpētajiem sabiedrības pabērniem:
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tiesu-izpilditaju-elite-kluvusi-par-multimiljonariem/
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
