Brazovskim „Lattelecom” padomē ierastā 4200 latu alga varētu arī netikt
PIETIEK25.01.2013.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Bijušajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietniekam Jānim Brazovskim, kurš aizvadītajā rudenī neizturēja Saeimas balsojumu un nu ar Vienotības pārstāvju palīdzību tiek bīdīts uz vietu SIA Lattelecom padomē, jaunajā postenī varētu arī netikt iepriekšējā amatā ierastā 4200 latu alga.
Kā rāda Brazovska deklarācija par 2011. gadu, aizpērn viņš algā FKTK saņēmis 50 983 latus vai vidēji 4248 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Savukārt pērn līdz atbrīvošanai no amata viņš mēnesī vidēji saņēmis aptuveni 4700 latu pirms nodokļu nomaksas, rāda viņa bijušās amatpersonas deklarācija.
Taču, neraugoties uz vispārējo pārliecību par milzīgajām algām Lattelecom vadībā, tas, kā izrādās, attiecas tikai uz ikdienas darba vadītājiem, ne politiskajiem un citiem uzraugiem.
Vienīgais Lattelecom padomes loceklis, kas saņem tūkstošos mērāmu algu, ir Vienotības pārstāvis Gatis Kokins, kurš kā padomes priekšsēdētājs uzņēmumā mēnesī saņem vidēji 2886 latus pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt ierindas padomes loceklis Jānis Grēviņš, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija, mēnesī 2011. gadā ir saņēmis vidēji 773 latus, bet Kārlis Krēsliņš – vidēji 703 latus. Līdz ar to, ja Brazovskim viņa politiskie aizgādņi nenodrošinās kādu papildamatu, no ierastajiem mēneša ienākumiem sanāks vien vidēji piektā vai pat sestā daļa.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
