Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Britu balsojumu par "brexit" uztveram kā pērkona spērienu no skaidrām debesīm. Kā tas tā varēja notikt, ka pat pieredzējušie bukmeikeri, nemaz nerunājot par daudzajām aptaujām, paredzēja balsojumu "pret" izstāšanos no ES? Bet nobalsoja tomēr "par"? Kas tāds varēja notikt? Varbūt nelaimīga nejaušība?

Mēģināsim ieviest kaut nedaudz skaidrības ar pašu britu slavenā detektīva Šerloka Holmsa dedukcijas metodes palīdzību. Vispirms uzdosim jautājumu - kura sabiedrības daļa bija pārsvarā "brexit" atbalstītāji? Kā zinām, tie bija vecākās paaudzes ļaudis. Vai viņi zināja vai varbūt glabāja atmiņā kaut ko tādu, kas pie zināmas apstākļu sakritības arī nospēlēja šādu liktenīgu lomu? Tādā gadījumā būtu jāatgriežas pie 30-40 gadu senas vēstures, būtībā pie Margaretas Tečeres laikiem. Viņa bija Lielbritānijas premjerministre 1979.-1990. gadu laikā, bet pirms tam, kopš 1975. gada - konservatīvo partijas līdere.

No ekonomisko uzskatu viedokļa viņa bija pārliecināta Keinsisma (aktīva valsts iejaukšanās ekonomikā) pretiniece. Viņas simpātijas bija drīzāk klasiskā liberālisma (runa ir par liberālismu ekonomikā) pārstāvja Frīdriha Heijeka (Friedrich Hayek - 08.05 1899 – 23.03.1992), vēlāk arī Miltona Frīdmena (Milton Friedman - 31.07.1912 – 16.11.2006) pusē. Viņa arī neatzina toreiz par Eiropas kontinentā arvien populārāku kļūstošo "labklājības valsts" ideoloģiju.

Neskatoties uz saviem uzskatiem un ideoloģisko pārliecību, kuras saknes apzināti vai neapzināti stiepās dziļi lielākajā britu sabiedrības daļā droši vien vēl no karalienes Viktorijas (24.05.1819 – 22.01.1901) laikiem, kuru vēsturnieki nereti dēvē par Eiropas "vecmāmiņu", jo daudzas Eiropas aristokrātu paaudzes saglabājušas ar viņu tuvākas vai tālākas radniecības saites (arī Elizabete II un Princis Filips, Norvēģijas Haralds V, Zviedrijas Karls VI Gustavs u.c.).

Tomēr kādēļ tieši karaliene Viktorija? Viņai laba slava plašā sabiedrībā, jo tieši karaliene Viktorija radīja mūsdienu konstitucionālo monarhiju, lielāko daļu likumdošanas tiesību Anglijas parlamentā novirzot Pārstāvju palātai (House of Commons) uz Lordu palātas (House of Lords) rēķina, bet karaļnamam saglabājot tikai simboliskas un reprezentatīvas funkcijas. Faktiski viņa būtiski "apgraizīja" visas privileģētās kārtas tiesības.

Lieki piebilst, ka karalienes Viktorijas valdīšanas laiks saglabājies britu atmiņā arī kā "zelta" laikmets, kad dzīves apstākļu uzlabošanās skāra visus sabiedrības slāņus un impērijā gandrīz visā viņas valdīšanas laikā valdīja miers (Pax Britannica). Tas bija laiks, kad nostiprinājās britu nācijas sabiedrisko vērtību sistēma un savdabīgās tradīcijas, kas savu nozīmi saglabājušas līdz pat mūsdienām.

Taču diez vai nostaļģija vadīja britu konservatīvo partijas līderi M.Tečeri, kad viņa septiņdesmito gadu vidū atbalstīja vienotas Eiropas (Eiropas Ekonomikas Kopienas - EEK) ideju. Drīzāk viņu un citus konservatīvo partijas līderus motivēja pragmatiski apsvērumi - Lielbritānijas ekonomika sešdesmito un septiņdesmito gadu laikā pārdzīvoja nopietnas grūtības. Kontinentālās Eiropas ekonomika tolaik attīstījās daudz veiksmīgāk, un briti uzskatīja, ka viņiem jābūt kopā ar Eiropu.

Taču M.Tečere nepaļāvās uz tobrīd stiprāko Eiropas plecu. Kļuvusi 1979. gadā par Lielbritānijas premjerministri  viņa nekavējoties ķērās pie visaptverošām ekonomiskajām reformām. To mērķis bija - vairāk tirgus ekonomiku un mazāk valdības, t.i. līdz minimumam samazināt valdības iejaukšanos ekonomikā. Šādu valsts pārvaldes decentralizāciju savā ziņā var uzskatīt par karalienes Viktorijas "reformu" turpinājumu.

Tūlītēji M.Tečeres reformu rezultāti bija visai pretrunīgi. Masveida privatizācijas, valstij piederošu uzņēmumu racionalizācijas un dažādu citu pārveidojumu rezultātā Lielbritānijā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, palielinājās Džini koeficients. Taču kopumā Lielbritānijas ekonomiskais stāvoklis konsekventi uzlabojās, bet vēlākā laika gaitā samazinājās arī bezdarba līmenis.

Vienlaicīgi transformējās arī Eiropas Savienība, taču veidā, kas Lielbritānijas konservatīvo vidū, visvairāk jau pašai M.Tečerei, izraisīja arvien lielāku skepsi un nepatiku. Visvairāk viņu kaitināja tas, ka ES institūcijas arvien lielākā apjomā "ražoja" dažādas arvien detalizētākas regulas, ne vienmēr iedziļinoties to nepieciešamībā. To viņa apzīmēja kā "dirižizma" (dirigisme) sērgu.

Te gan būtu jāatzīmē, ka dirižizmam jeb indikatīvai plānošanai Eiropā bija savi slavas laiki, it īpaši Francijā (fr. - Les Trente Glorieuses), jeb "lieliskie trīsdesmit". Runa ir par apmēram trīsdesmit gadu ilgu pēckara periodu (1945-1975), kad visa Eiropa piedzīvoja strauju uzplaukumu. Taču 1973. gada naftas krīze iezīmēja "lielisko trīsdesmit" beigas un, līdz ar to arī indikatīvā plānošana, līdzīgi kā direktīvā plānošana PSRS komandu ekonomikā, drīzāk kļuva par ekonomiskās attīstības traucēkli, nevis veicinātāju. Lielbritānijā (arī ASV - "Reiganomika") saprata visātrāk, ka laiki mainījušies un jāmeklē citi ekonomikas un valsts pārvaldes modeļi, jauni ekonomiskie stimuli un mehānismi.

Taču Briselē, Luksemburgā un citās kontinentālās Eiropas galvaspilsētās noskaņojums bija daudz miermīlīgāks. M.Tečeres biogrāfs Čārlzs Mūrs (Charles Moor) nesenā intervijā Spiegel International pat atzīmē, ka kādā savā Briseles vizītes laikā viņa ievērojusi, ka ES ārlietu ministri brīdī, kad pēc viņas domām tiem būtu vajadzējis čakli strādāt, viņi sēdēja un laiskojās ar dzērieniem. Britu premjerministre nav izturējusi  un dusmās iesaukusies - "Look at them, we saved all their necks in the war!" - paskat tik, un mēs karā paglābām viņu visu kaklus!

M.Tečeres karjera 1990. gadā beidzās, lielā mērā viņas negatīvās nostājas pret ES dēļ. Taču lielākā britu daļa vēl turpināja ticēt, ka LB vieta ir ES. No otras puses, neviena Lielbritānijas valdība līdz pat mūsdienām, pat arī ne leiboristi, nav mēģinājuši atteikties no M.Tečeres veiktajām reformām, tās atcelt vai kaut ko būtiski mainīt. Un kādēļ gan to darīt, ja arī kopš 2000. gada Lielbritānijas ekonomika attīstījusies veiksmīgāk nekā ES?  Arī pēdējo 10 gadu laikā Lielbritānijas IKP ir bijis acīmredzami dinamiskāks.

Pēc 2008.-2009. gadu finanšu krīzes LB ekonomika bija uzņēmusi pietiekami strauju attīstības tempu, kurš, kā tiek prognozēts saskaņā ar ekonometriskiem modeļiem, turpinās paātrināties.

Protams, notikušais "brexit" ienesīs šajās prognozēs savas korekcijas, iespējams, būtiskas, un tās, vismaz īstermiņā, noteikti nebūs pozitīvā virzienā. Taču, kā būs tālākā perspektīvā - laiks rādīs. Katrā ziņā vismaz līdz "brexit" LB attīstības prognozes izskatījās krietni pozitīvāk nekā ES.

Vai ir kāds pamats domāt, ka abas šīs ainas pēc notikušā "brexit" varētu mainīties vietām? Ja pieņem, ka ES tagad ir un arī nākotnē būs labākā situācijā nekā par "pastarīti" kļuvusī LB, tad varbūt. Bet, vai tā tiešām ir un, vai tā būs arī nākotnē?

Uz visa šī fona drīzāk izbrīna nevis ka noticis "brexit", bet gan, ka tas nācis tik vēlu. Gurķu izmēra un banānu pieļaujamā liekuma normatīvi, nekontrolētā imigrācija, administratīvā kārtā uzspiežamā imigrantu kvotu politika un tml., pielika visam punktu - britiem beidzot tomēr viss "piegriezās", un taisnība beigu beigās izrādījās baronesei Tečerei, kas kādā citā sakarā reiz izteicās, ka ES ir principā nereformējama.

Līdz šim mēģinājām rast izskaidrojumu par vecāka gadagājuma referenduma balsotāju motivāciju. Bet kā ar jauniešiem? Viņi taču pārsvarā balsoja "par" palikšanu ES sastāvā, tāpat kā vairums Londonas, Skotijas un Ziemeļīrijas iedzīvotāju. Kembridžā un Oksfordā - kur vairums balsstiesīgo ir gan gados jaunāki, gan ar augstāku izglītības līmeni, nospiedošs balsu skaits bija atdots par palikšanu ES.

Kā liecina dažas aptaujas, jauniešus pārsvarā uztrauc ceļošanas un darba iespējas ārpus LB, bet zinātnē nodarbinātie ir satraukti par finansējumu pētniecībai, kur liela daļa atbalsta nāk tieši no ES fondiem.

Te jāatzīst, ka tik liela atšķirība starp paaudžu uzskatiem izšķirīgu valsts attīstības jautājumu izlemšanā ir nopietna LB sociāla problēma, to nav iespējams ignorēt un britiem nāksies meklēt tās risinājumu.

Tiesa, varbūt nedaudz pārspīlēts ir arguments, par sagaidāmiem ierobežojumiem britu jauniešiem studēt Eiropas universitātēs - no 10 pasaules TOP universitātēm nav nevienas no ES kontinentālajām dalībvalstīm, bet ir 4 no LB. No otras puses, izglītības kvalitātes reitings ir tikai viens no motivācijas faktoriem studēt vienā vai otrā mācību iestādē. Ne mazāk svarīga ir Eiropas jauniešu savstarpējās komunikācijas iespēja dažādās studentu apmaiņas programmās. Tas ir arī viens no veidiem kā reālajā dzīvē studentu tusiņos nodibinātas draudzības saites, gadiem ejot, nereti nospēlē svarīgu lomu sarežģītajās starpvalstu attiecībās. Ja tas tiek apdraudēts, plaisa starp valstīm tālākā nākotnē arvien pieaugs.

Īpašs jautājums ir Londonas iedzīvotāju balsojums "pret" "brexit". Domājams, ka lielā mērā to noteica Londonas etniskais sastāvs - 39% galvaspilsētas iedzīvotāju nav dzimuši LB, bet ir ieceļotāji no citām valstīm. Līdz ar to viņi ir daudz kosmopolītiskāki un viņus daudz mazāk satrauc britu pamatiedzīvotāju bažas par savas politiskās neatkarības, kultūras un tradīciju saglabāšanu.

Ja pēc visa šeit teiktā vēlreiz pievēršamies slavenā brita Šerloka Holmsa dedukcijas metodei, tad varam nonākt pie dažiem, ja ne skaidri definētiem secinājumiem, tad vismaz uzvedinošiem jautājumiem. Piemēram, vai "brexit" patiesībā nav simptomātiska, latenta ES vājuma pazīme?; vai laiki pasaulē nav mainījušies, līdzīgi kā iepriekš minētajos septiņdesmitajos un, pašreizējais ES modelis ir kļuvis neatbilstošs reālajai situācijai?; vai problēma patiesībā ir ne tikai LB, bet arī ES?; jo, arī citas ES valstis, tajā skaitā arī Latvija, ir ar savu vēsturi, vērtībām un tradīcijām, kas ar administratīvi birokrātiskiem līdzekļiem diez vai ir integrējami tipveida federatīvas impērijas modelī?

Lai kādas būtu atbildes uz šim jautājumiem, ES vadībai, institūcijām, nevienam citam, varbūt nevajadzētu būt pārāk pašpārliecinātiem, "brexitā" vainojot "nesaprātīgos" britus, visu veidu populistus, nacionālistus un tml. Tā šobrīd būtu ļoti tuvredzīga un destruktīva ES politika - dead end. Eiropiešiem, noteikti jāturas kopā. Bet par kopības formu vienmēr var vienoties, vēl jo vairāk, ka iespēju diapazons šeit ir ļoti plašs. Sākot jau ar to, ka LB beigās nemaz neizstājas no ES. Taču tas nenozīmēs, ka nekas nemainīsies. Tas vairs nav iespējams. Pat šādā gadījumā daudzas lietas nāksies mainīt, varbūt pat vairāk ES nekā LB, un par daudzām lietām nāksies vienoties. Bet vienošanos nevar panākt citādi kā tikai iecietīgās diskusijās, ar pamatotiem argumentiem, bez apvainojumiem un pārmetumiem.

Pārpublicēts no https://sites.google.com/site/tractusgroup/home

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...