Brīnumainās pārvērtības: SIA „Kafe serviss” līdzīpašnieks no „Saskaņas” sponsora kļuvis par Nacionālās apvienības lielziedotāju
PIETIEK08.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu laikā dažādas pārsteidzošas lietas notiek arī ar partiju ziedotājiem, - kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Lursoft dati, uzņēmuma Kafe serviss līdzīpašnieks Oskars Bērziņš, kurš pirms gada noziedoja 10 000 eiro partijai Saskaņa, nu ir kļuvis nacionāli domājošs un jūlijā vairākos piegājienos ziedojis 8000 eiro Nacionālajai apvienībai.
Kā rāda KNAB partiju finanšu datu bāze, pēc tam, kad Bērziņš 2002. gadā toreizējai apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK bija noziedojis veselus 1000 latus, nākamajos gados viņš ar partiju sponsorēšanu nebija aizrāvies, - 200 latu Zaļajai partijai 2005. gadā, 50 latu „Visu Latvijai!” 2006. gadā un 10 latu šai pašai partijai 2009. gadā.
Viss mainījās 2017.gadā, kad 2. jūnijā – tieši dienu pirms pašvaldību vēlēšanām Bērziņu bija piemeklējusi būtiski jauna politiskā pārliecība, kas viņam bija likusi partijai Saskaņa ziedot jau ļoti iespaidīgu summu – 10 000 eiro vienā maksājumā.
Tomēr, laikam ejot, Bērziņa politiskā pārliecība atkal ir diametrāli mainījusies, un šā gada jūlijā viņš ir veicis vairākus maksājumus:
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Nauda EUR 1400.00 Oskars Bērziņš
070268-***** 25.07.2018
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Nauda EUR 1400.00 Oskars Bērziņš
070268-***** 17.07.2018
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Nauda EUR 1900.00 Oskars Bērziņš
070268-***** 17.07.2018
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Nauda EUR 1900.00 Oskars Bērziņš
070268-***** 16.07.2018
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Nauda EUR 1400.00 Oskars Bērziņš
070268-***** 16.07.2018
Tas nozīmē, ka, izdarot pat pa diviem maksājumiem dienā, uzņēmējs Saskaņas „antipodam” – Nacionālajai apvienībai nepilnu divu nedēļu laikā kopā noziedojis astoņus tūkstošus eiro.
Ar ko pats uzņēmējs skaidro šādu interesantu ziedojumu noskaņas maiņu, Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot. Tikmēr politisko finanšu pārzinātāji Pietiek ir izteikušies vienkārši – tieši tā arī notiek, ja pie uzņēmēja atnāk personas no pašvaldības vai citas iestādes un izsaka aizplīvurotu lūgumu, kam nav iespējams atsacīt.
Lursoft dati rāda, ka Bērziņam pieder 50% kapitāldaļu SIA Kafe Serviss, kas pagājušo gadu beigusi ar 6,07 miljonu eiro apgrozījumu un 460 765 eiro peļņu. Augusta sākumā uzņēmuma nodokļu parādi bija 30 494 eiro.
Uzņēmuma darbības jomas ir tirdzniecības automātu uzstādīšana un serviss sabiedriskās vietās, biroju kafijas serviss, tirdzniecības aparātu un kafijas aparātu uzturēšana un labošana, kafijas produktu un aparātu tirdzniecība.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
